LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

109906

Jauniei, pavadiet vasaru Latvij!
Apskatt komentrus (0)


14.01.2020


 

 

No 6. janva ldz 28. februrim Amerikas latvieu apvienba pieem pieteikumus dalbai prakses programm Pavadi vasaru Latvij.

 

Prakses programma, kas tika izveidota 2015. gad, dod iespju rpus Latvijas dzvojoiem latvieu izcelsmes studentiem vasar iegt darba pieredzi Latvijas iestds un uzmumos. Piecu gadu laik, pateicoties ziedotju atbalstam, aj programm piedaljuies 78 jauniei no ASV, Austrlijas un Kanadas. Skku informciju par prakses programmu var atrast apvienbas mjaslap: alausa.org


Es patiem atceros o vasaru k vislabko man m !  

 

T par Latvij pavadto vasaru saka jauniei, kas pagjuaj vasar piedaljs ALA prakses programm Latvij. Piedvjam iepazties ar spilgtkajiem deviu praktikantu iespaidiem no 2019. gada Latvij pavadts vasaras, ko publicanai, pc iespjas saglabjot jaunieu izteiksmes stilu, sagatavoja prakses programmas vadtja Lga Ejupe un ALA Informcijas nozares vadtja Tatjana agare-Vtia.

 

 

Sabne Brunovska, strdja Latvijas Investciju un attstbas aentr (LIAA)

Pagju vasar es piedaljos Pavadi vasaru Latvij prakses program, un es varu teikt, ka t bija vislabk vasara man dzv. Mana prakse bija LIAA (Latvijas Investciju un attstbas agentr), un es daudz iemcjos par to, k kompnijas strd behind the scenes. Tas ir neticami, cik daudz es iemcjos! Vislabk man patika gatavoans mzikas festivlam Kontaktor-2019. Varju parunties ar oti daudziem interesantiem mzikantiem. Vispr, es domju, ka LIAA bija perfekta izvle man! oti patika piedalties ar festivl LAMPA Css. Ms varjm noklausties dadas lekcijas par biznesa idejm, parunties ar kompniju vadtjiem, dzirdt par viu piedzvojumiem, strdjot un dzvojot Latvij. Mani oti iespaidoja tikans ar Ministru prezidentu Krijni Kariu, ku paststja par savu dzvi Amerik un to, k ir dzvot Latvij. Pc tikans es taj mirkl gribju prcelties uz Latviju. Es noteikti iesaku visiem vismaz pamint dzvot un strdt Latvij. Tas izmainja manu dzvi!

 

 

Nikolajs Pone, strdja mzej Latviei pasaul (LaPa) 

Mzejs krj priekmetus, ststus un dokumentus par Latvieu bgiem un izceotjiem, kas auj pardt viu uniklos dzves ststus. Es strdju par ptnieku palgi un krjumu organiztju un daudz ko iemcjos par ptniecbas metodm un to, k mzejs darbojas ar kollekcijas priekmetiem. T k esmu Amerikas latvietis, man oti gribjs vairk uzzint par o tmu un par to, k ASV latvieu kultra atias no vietjo latvieu kultras antropoloisk perspektv. Mana dzve pagjuaj vasar Latvij bija vienreizjs prdzvojums. Kop ar trs vislabkajiem draugiem dzvojm aka iel, un mums bija jiemcs dzvot k Rgas iedzvotjiem. Pierast pie ikdienas rutnas pirmajs neds bija samra grti, bet ms tri iemcjmies, ko dart vai nedart. Es katru dienu gju kjm apmram 40 mintes uz darbu, pc darba - uz Rimi veikalu nopirkt prtiku. Ms gandrz katru vakaru aicinjm prejos praktikantus uz msu dzvokli, kur ms kop gatavojm vakarias. Vartu pat teikt, ka ms dzvojm k liela imene. Nedas nogals ms parasti devmies kd ekskursij uz laukiem vai turpat Rg. Visneaizmirstamkais bija msu kempinga trips uz Igauniju. Rg norjm manas, aizbraucm uz Prnavu un uz Tallinu, nakojm telts jras krast.

 

ALA deva mums iespju ar piedalties festivl LAMPA Css, kur ms noklausjmies vairkas diskusijas par politiku, socilm problmm un kultru. Es nekad m neesmu piedzvojis tdu dinamisku atmosfru, kur cilvki ar pretrungiem uzskatiem miergi uzrun cits citu. Amerik t notiek reti, td es to atceros k vienu no maniem vismkajiem piedzvojumiem. T k ms Latvij dzvojm divus mneus, daudzi praktikanti sameklja savus radniekus. Es aizbraucu uz Jaunpili, kur manai imenei pieder zemes gabals. Tur atradu daudzas vsturiskas lietas no kaa laika, visinteresantk bija lou saauta Vcu armijas ivere. Tan dien Latvieu leiona veternu sapulc netlu no Jaunpils satiku ar savu onkuli Pauli Galiu. Tur dzirdju daudzus ststus par kaa laiku un pat kop ar prjiem veterniem dziedju kaavru dziesmas. Tas bija oti emocionls un vienreizjs notikums. Pirms pagjus vasaras es domju, ka mana sapraana par latvietbu ir laba, jo es ctgi mcjos latvieu skol un Gaezer, bet tagad zinu, ka, lai to pilngi saprastu, jpadzvo Latvij. Domju, ka pc s vasaras prdzvojumiem, mana latvietba ir stiprka, mana latvieu valoda labka un mana latviea dvsele pilnka. Es domju, ka ar prjie praktikanti t jtas. Parasti es katras vasaras noslgum saku: T bija mana visneaizmirstamk vasara, bet es tiem domju, ka vienmr atcero pagjuo vasaru k vislabko sav m. 

 

 

Pauls valbe, strdja Latvijas Mkslas mzej (LNMM)

Mkslas mzej es visbiek strdju Informcijas centr, bet man ar bija iespja aplkot izstdes mzeja apgait kop ar technii, es pavadju laiku ar kop ar grafiku un gleznu restauratoriem un kollekcijas iekrtotjiem. Man pat bija iespja paldzt ar mkslas darbu krtoanu un izbaudt ar restaurcijas procesu.

 

Man oti patika bt LNMM, strdt td atmosfr, kur bija patkami iepazties ar visiem koliem. Visi bija ar mieru atbildt uz maniem jautjumiem, un bija vrtgi ar strdt Informcijas centr un citur, kur es varju paldzt citiem.

 

Tad, kad man nebija jstrd, man bija iespja baudt latvieu dienu un iepazt Vecrgu, apmekljot galerijas un veikalus. Bija iespja ar baudt Latvijas mziku, it sevii dezu un rokmziku. Ms apmekljm festivla Rgas Ritmi koncertu, ku splja brniga grupa no nas. Es iepazinos ar ar daiem Latvijas mzikantiem.

 

Interesanta bija msu tikans ar Krijni Kariu. Viam bija jizlemj, kas ir mjas vi uztver, un viam ar reiz bija grtbas saprast savu identitti un to, kur vi jtas rtk. Via situciju jaunb es varju saldzint ar savu situciju un labk saprast ar savu identitti. 




Talia Tomson, strdja Latvijas Republikas Saeim

Manas prakses laiks Saeim bija sa, bet vienreizja dzves pieredze. Es strdju 20 dienas, man bija daudz iespju mcties un redzt, k valsts un parlaments darbojas ikdien. Strdjot Protokola noda, es redzju, k Saeim koordin rvalstu oficils viztes, un k ts veicina attiecbas ar citm valstm. Es paldzju rakstt ielgumus, sagatavot dvanas vstniekiem un viesiem, tulkot Slovkijas parlamenta delegcijas programmu uz angu valodu un veidoju maptes foto studij.

 

Viens no interesantkajiem notikumiem, ko man bija iespja apmeklt, bija Korejas Republikas Nacionlsd asamblejas prieksdtja sagaidana uz Latvijas un Igaunijas robeas. aj dien man bija iespja piedalties ziedu nolikanas ceremonij pie Brvbas piemineka.

 

Man bija daudz iespju apmeklt dadas komisiju sdes, ieskaitot Juridisks un Kriminltiesbu komisijas sdes, Eiropas lietu, rlietu un Baltijas lietu apakkomisiju sdes. Man pdj prakses ned Saeim, es apmeklju ziemenieku un baltieu konferenci. T bija angu valod (pirm un vieng!) un es bija vieng praktikante, kas apmeklja o sdi. Es ar apmeklju Saeimas sdes, kas notiek katru ceturtdienu. Viens notikums, ko es vienmr atceros, bija Valsts prezidenta vlanas. T bija vsturiska diena, un man bija liels gods bt klt su zle. 

 

Mana pdja diena darba bija 14. jnijs. Trkst vrdu, lai izteiktu, cik liels notikums diena bija man dzve. Manas mtes vecki, mani vecvecki, izbga no komunistu deportcijm uz Sibriju un nezinja, vai vii kdreiz vars atgriezties Latvij, bet 29 gadus pc neatkarbas atjaunoanas, es -viu mazmeita- varju strdt brv Latvij. Es noliku ziedus pie Brvbas piemineka par godu komunistisk genocda upuriem. Es nekad neaizmirsu o mirkli.

 

Esmu tik pateicga par pavadto laiku Saeim un par visiem brnigajiem cilvkiem, ar kuriem esmu satikusies. Liels paldies Amerikas Latvieu apvienbai par man doto vienreizjo iespju strdt un dzvot Latvij!

 

 

Solvita Krklia, strdja uzmum Printful

Latvij strdju Printful mrketinga komand. Es piedaljos saruns, sanksms, un prta vtra grups. Es daudz iemcjos par kompniju, par latvieiem un pat par sevi. Bija grtbas, k ar pankumi. Skum es nezinju, k iesaistties saruns ar maniem pieauguajiem latvieu koliem. Mums nebija nek kopga, par ko runt. Es tri sapratu, ka daudziem interesja iemesls, kpc es atbrauca strdt uz Latviju. Es ststju, ka mani vecvecki piedzima Latvij un cik svarga manai imenei ir latvietba. Pc tam, kad koli saprata manu ststu, palika vieglk. Es strdju etras dienas ned, no 9iem rt ldz 5iem vakar. Es rakstju blogus, izstju pastus un paldzju ar ikdienas darbiem. Dareiz bija stresa pilnas dienas, citas bija oti patkamas. Man bija iespja aizbraukt ar tramvaju un redzt Printful raotni. T bija tik fora diena. Mani nofotografja un es tiem jutos k daa no kompnijas. Ms visi praktikanti aizbraucm ar uz LAMPA festivlu Css. Visur bija teltis, un katr telt runja par atirgu, interesantu tmu. Tur ar bija tik gargi dieni, ms apdm oti daudz saldjuma. Vl viens fors notikums bija AmCham pikniks. Ms organizjm un rkojm labdarbas paskumu, citi praktikanti paldzja ar dienu un prdeva bietes. Vislabkais bija tas, ka pikniks notika Brvdabas muzej! rpus darba, es iepazinos ar Latviju un ko nozm tur dzvot. Ms piedaljmies Latvijas radio sarun un intervij. Ms pirkm prtikas preces turpat, kur vietjie iedzvotji. Ms svinjm Jus kop ar latvieiem. Ms dziedjm kor pie Daugavas. vasara bija vienreizja un, ja man btu t iespja, es gribtu attt laiku un dart to visu vlreiz.

 

 

Aleksandrs Konters, strdja Latvijas Nacionlaj bibliotk (LNB)

Latvijas Nacionl bibliotk strdju dads viets - ar projektu Zudus Latvija, audiovizulaj centr, ar pagrab, kur restaur grmatas. Zudus Latvija ir projekts (pieejams zudusilatvija.lv), kura mris ir atrast senas fotogrfijas ar vsturisku vrtbu, tad ts digitalizt un uzlikt internet, lai ikviens var ptt vsturi un redzt, k izskatjs Latvija no 19. gadsimta beigm ldz msdienm. Mans uzdevums bija ieskant bildes un augupieldt ts mjaslap. Tas bija oti interesants darbs, jo varju redzt, k izskatjs ikdien pagtn. Audiovizulaj centr man bija ldzgs darbs, organizt skauplates un tad ierakstt ts datubz. Kds cilvks LNB bija uzdvinjis savu skauplau kolekciju, man bija jizskata visas 700 skauplates un jatrod latvieu dziesmu un mziu ieraksti. Pirms es uzsku o darbu, man bija jnoskats dokumentls filmas par mziku septidesmitajos un astodesmitajos gados un k t iespaidoja Dziesmoto revolciju Latvij 20. gadsimta astodesmito gadu beigs. is darbs bija viens no man mkajiem, jo es redzju filmas un to, k vairkas mzikas grupas bija revolcijas skums, un tad turju roks viu mzikas skauplates. Pdj ned mentore man iedeva iespju restaurt grmatas. 

 

Dzvot Latvij bija neticams piedzvojums. Es ceoju pa Latviju kop ar draugu Paulu valbi. Apciemojm via imeni Jrmal un ros. Jus svint mani uzaicinja draugi, kurus es satiku 3x3 nometn Garezer. Svinjm laukos k stie latviei. Par to esmu pai laimgs, jo t bija viena no tm lietm, ko es vienmr esmu gribjs piedzvot, un tas tiem bija neticami fori. Vakara skum bija vakarias apmram 100 cilvkiem pie gara galda, pc tam ms visi aizgjm pie ugunskura, kur ar bija neparasti liels, apmram tik augsts k saimnieka mja! Visu caur vakaru bija nebeidzama lgoana, ms gajm gult, kad saule jau bija uzlkusi. Lgot ar draugiem, droi vien, bija vissmk atmia no vasaras. 

 

Tpat k visiem praktikantiem man bija jbrauc uz festivlu LAMPA Css, kas man tiem patika. aj festivl notiekas vairkas sarunas par visdiem tematiem, no politikas ldz technoloijm un k tas iespaido msu paattlu. LAMPA festivl ir iespja pamatot savus viedokus mierg vid, k ar diskutt problmas un meklt risinjumus. Btu labi, ja tdam festivlam vartu atrast vietu Amerik. Es domju, ka t ir fantastika ideja, jo ir svargi sankt kop un sarunties, nevis kliegt caur datoru. 

 

Man un etriem citiem praktikantiem bija iespja piedalties Latvijas Radio 1 programm Globlais Latvietis, kur mums jautja par praksi un msu vasaru. Ms visi bijm nervozi, bet galu gal sanca oti labi. 

 

Pagju vasar man bija neticama iespja dzvot Latvij divus mneus. aj laik es iemcjos vairk par savu latvietbu un ar uzlaboju mazliet savu latvieu valodu. Bija daudz un dadi piedzvojumi, es satiku vairkus draugus, kurus es ceru drz atkal apciemot. Es gribu pateikties manai mentorei Gintai Zalcmanei par paldzbu man prakses viet, ALA par o lielisko iespju, un Lgai Ejupei, jo via man paststja par o programmu un pierunja to dart. 

 

 

Laura Spanier, strdja Latvijas Universittes fond Stiprs puses

Katru dienu man bija iespja paveikt kaut ko jaunu, un no t es daudz ko iemcjos. Esmu gandarta ar savu projekta prezentcijas rezulttu. Visi iecertie darbii tika virzti ar konkrtiem mriem - gt pieredzi un atbalstt Latvijas Universittes fonda darbbu. Esmu ieguvusi lielu pieredzi izkljlapu darbos, projektu veidoan, k ar guvu lielisku pieredzi tulkoan. Prakses skum bija grti pareizi prtulkot doto tekstu, jo latvieu valodas prasmes man nav tik izcilas k vietjiem, lai gan ar laiku, komunicjot ar citiem, ts kuva labkas. Katru dienu man bija iespja iemcties kaut ko dzvei lietdergu no koliem, k ar atjaunot un uzlabot manas latvieu valodas zinanas. 

 

Kopum viss bija lieliski, lai gan viena lieta, ko es labprt btu vljusies savdk, ir, lai man btu noteikti termii dokumentu tulkoanai, k ar es noteikti gribtu dart vairk darbu. T k biju jaun - sev neierast kultras darba vid, skum bija oti grti saprast, ko no manis vlas. Liks, ka koli runja oti tri un liks, ka dareiz ar paliku nepacietga un neapmierinta ar sevi, jo pietrka latvieu valodas prasmju. 

 

prakse ir man devusi prasmes manai dzvei, un tas man bs oti nodergi. Tagad man ir pieredze ne tikai dados biroja darbos, bet ar persongaj izaugsm. s prakses laik es esmu iemcjusies domt un darboties rpus savas komforta zonas. Prakse sniedza man iespju novrtt savas spjas un intereses. Praks ne tikai iemcjos dart praktiskas lietas, bet ar komunict t, lai koli mani saprastu. Es iemcjos, k pavadt manas nedas lietdergi pc savu kolu ieteikumiem. Visspilgtk man atmi paliks ieskats par jaun projekta prezentciju jaunaj dabas k un ar sadarboans ar koliem. 

 

 

Dvis Berkolds, strdja Amerikas Tirdzniecbas palt Latvij (AmCham Latvia)

Mana vasara Latvij no pirms dienas bija tik neticamiem piedzvojumiem pilna! Ar AmCham Latvia es varju satikties kop ar citm kompnijm. Es biju administrators viu Facebook lap, kur informju par visiem notikumiem. Biju programmas vadtjs AmCham ASV Neatkarbas piknikam un kop ar Solvitu Krkliu paldzju uzstdt kioskus. Man bija prieks dzvot ar draugiem Aleksandra aka iel. Nebiju Vecrg, bet biju pietiekami tuvu, t k varju staigt visur. Mani vismkie restorni bija Melnie Mki un Deli Snack. Mums ar bija grupas izbraukums Igaunij, kur izstaigjm Tallinu un Valgu. Darba dienu vakaros gju past un pailot ar citiem prakses dalbniekiem. Kad nebija darba, braucm ar vilcienu uz Jrmalu pavadt dienu vai ar autobusu uz Kolku. bija mana vismk vasara, un es to vienmr atceros.

 

 

Jkabs Hayes, strdja SIA Aerodium

Pavadi vasaru Latvij prakses programmas ietvaros es gandrz septias nedas uz pilnu slodzi (no 9:00-18:00) strdju SIA Aerodium k praktikants bvinenieris. Tiem, kas nezina, SIA Aerodium nodarbojas ar vertiklu vja tunea dizainu un konstruanu. Ar iem tuneiem cilvkiem tiek dota iespja pacelties gais un lidot. Sajta ir, k lecot ar izpletni no lidmanas, bet patiesb viss notiek tikai daus metrus virs zemes. 

Dienas aizvadju, strdjot gandrz tikai pie datora, bet darbi bija interesanti un prasja piepli. Neiedziinos skumos bet, pateiku, ka starp atbilstoo Eiro kodeksa standarta lasanu, datu atraanu un apkopoanu un prbaudm, pirmais darba uzdevums aizma vairkas nedas. Kaut mana darba vadtjs pateica konkrtas pamatlietas, kas bija nepiecieamas jaunajs programms un dokumentos un darba tapanas gait laiku pa laikam uzmeta aci, k ar prasja daas lietas izmaint, man tika dota brvba izpausties un paam pieemt lmumus. Man bija uzdots ar paam noorganizt un novadt sapulci, kur paskaidroju un pardju prjiem uzmuma inenieriem un departamenta vadtjam, kuriem vl nebija ncies saskarties ar iem resursiem, kur tos atrast un k tos lietot. Pats labkais vis proces bija tas, ka ldz prakses noslgumam varju redzt, ka manus aprinus apstiprinja un ska lietot ar citi biroja darbinieki. Tas man radja patiesu prieku un lepnumu par paveikto.

 

Treaj darba ned nolmu pagarint prakses termiu, man bija iespja ar pamint vl citus, nedaudz saretkus uzdevumus. Saprast tos prasja ilgku laiku, bet galu gal ieguvums bija liels. 

 

K liels bonuss aj papildu laika posma vid bija tas, ka man uz divm dienm va izsprukt no biroja, uzvilkt galv iveri, paemt roks skrvgriezni un piedalties tunea montan. Pat paspju dirit ceamkrnu! Vlk, kad tunelis bija ldz galam uzcelts, dabju ar piedalties tunea testos, kur ar saretiem apartiem prbaudja dadus tunea darbbas parametrus. Tas viss bija oti interesanti!

 

Protams, lielu dau no prakses piedzvojuma veidoja mani koli un uzmuma gaisotne. Ar aj zi izdevs, jo koli bija rungi un draudzgi, un uzmuma gaisotne bija brva un fora. Kaut izjutu to, ka neesmu no Latvijas, jutos, ka mani uzmum piema k savjo, pai, kad ik pa laikam gadjs bt par kda joka upuri. 

 

Pateicoties praksei, es, bez aubm, papildinju savu latvieu valodas vrdu krjumu, pai tehniskos terminus, un uzlaboju valodas spjas. Es nekad nebiju mcjies matemtiku, mehniku vai fiziku latvieu valod un, k biju paredzjis, valodas jautjums darb bija oti btisks. Es pavasar nedaudz paptju latvieu tehnisko vrdncu internet un centos iegaumt vrdus, ko vajadzs darba gaits; svargkos pierakstju papra lap, ko pamu ldzi uz darbu. Neskatoties uz to, pirms divas, trs nedas es tpat knapi spju noturt elementru sarunu par tmu. Man pietrka tik daudz vrdu, ka biei aizros teikuma vid un laika spiediena d neatlika nekas cits, k priet uz angu valodu. Es, protams, pc tam pajautju, k pateikt to, ko biju domjis, visu pierakstju un ln gar iemcjos. Ldz prakses beigm uz pikera bija apmram septidesmit vrdi. Laimg krt koli bija pacietgi un saprotoi. 

 

Atskatoties uz prakses darba piedzvojumu, esmu oti apmierints un pateicgs. Iegt pieredze bija plaka, dadka un bagtka, nek biju sagaidjis. Man nekad sti nepietrka, ko dart, man uzticja ar pietiekami atbildgus uzdevumus. Pateicoties savam vadtjam, esmu gatavks savam pdjam mcbu gadam universitt un ar nkotnes darba intervijm un darbiem. Es iepazinos ar ar foriem cilvkiem (varbt pat nkotnes koliem kur to lai zina!), papildinju savu latvieu vrda krjumu un uzlaboju valodas spjas. Varbt pats galvenais ieguvums bija, ka pieredze man ir iedevusi iedvesmu un sajsmu par savu mcbu lauku, kas man agrk pietrka. bija mana pirm pieredze, strdjot inenierzintu lauk un pielietojot visu, ko esmu ldz im iemcjies. ogad es pirmo reizi ar sajsmu atgriezos universitt, un man ir lielka vlme mcties. Un protams, gandrz aizmirsu es iemcjos lidot!

 

T k strdju uz pilnas slodzes darbu, darba dienas vakaros neko pau nedarju, atskaitot tredienas vakarus, kad gju uz daniem Folkbra Ala pagrab. Lielkie notikumi notika tiei nedas nogals. Parasti braucu ar riteni ldz Vecu pludmalei, staigju pa Rgas ielm, fotografjot dadas ainas, vai ciemojos pie radiem. Es ar apmeklju daus forus organiztus paskumus, ieskaitot sarunu festivlu LAMPA un American Chamber of Commerce rkoto ASV neatkarbas dienas atzmanas pikniku. 

 

LAMPA festivl ieklausjos ieteikumos uzmjiem no daiem Latvijas biznesa varoiem, uzzinju o to par to, k nauda iespaido gargo veselbu un satiku daus Latvijas specdienesta Omega zaldtus. Festivls bija oti labi apmeklts. Viengais, ap vakariu laiku sapratu, ka biju mazliet prpratis festivla domu. Laikam biju iedomjies, ka ar varu piedalties kd diskusij dzik lmen, ne tikai jautt jautjumus pie sarunas vai lekcijas beigm. Nolmu paemt pauzi un pastaigt par pavm pie parka robem. Sku last atkritumus, un nepagja ilgs laiks, ldz man piebiedrojs sieviete ar diviem brniem. Runjot un lasot atkritumus, nogjm labu gabalu kop un piepildjm pilnus divus prtikas maisus! 

 

Otrs paskums, ko apmeklju, bija ASV Neatkarbas dienas atzmanas pikniks, notika Brvdabas muzej, tiei Juglas ezermal, tikai nedu vlk. Tur es un prjie praktikanti strdjm par brvprtgiem palgiem. Pats biju pieteicies strdt alus telt. Strdjot gja jautri un telt satiku gandrz katru piknika apmekltju. Bija interesanti redzt, k rzems atzm msu valsts Neatkarbas dienu un paldzt to sarkot, bet galvenais, bija amizanti noskatties, k McDonalds Latvija cepa hamburgerus brv dab uz stas krsns. Kad beidzot tiku pie sava hamburgera, es to krtgi izbaudju.

     

is, protams, nebija viss, ko paspju izdart vasar, bet to visu aprakstt nebtu reli. Nepaststju par medbm, to, ka uz nedu dziedju kor Balsis, apmeklju sava brlna kzas un piedaljos 42. Sveika, Latvija! ceojuma grup k audzintjs. si sakot, vasara bija pilna ar foriem notikumiem un piedzvojumiem, tpc oti pateicos, ka ALA man piera o iespju!

 




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA