LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

125536

K izaug patrioti jeb palaidi dzen sabiedrbu uz prieku
28.06.2022


 

 

 

 

Aizvadt gada 18. novembr, pa Latvijas Valsts svtku dien, kinotetr Splendid Palace notika filmas „Valiant! Brauciens uz brvu Latviju” pirmizrde. Drz pc tam – plai apmeklti seansi Rzekn, Jkabpil, Siguld. Rg skattjus pie kinoteta sagaidja filmas „galven varone” – automana Valiant. Filmas reisore – Mra Pelce, montas reisore Dita Grieze, idejas autore un producente – Marianna Auliciema no LaPa mzeja. Pati „galven varone” pc pirmizrdes atrada mjvietu Rgas Motormzej, un nesen atkal „izbrauca tauts”, lai piedaltos izstd „Nyet, nyet, soviet!” Rgas Dzezcea vstures mzej.

 

Automanas panieks, udersijas puisis Juris Bodnieks aizv. gs. 80. gados kop ar draugiem to apkrsoja ar pretpadomju saukiem un ikdien braukja, pievrot uzmanbu savas Tvzemes okupcijai un tdjdi vstot par Latviju. Apra beigs vi bija ieradies Latvij, lai piedaltos prruns pc filmas noskatans. Tiei mris bija – apciemot skolas. 

 

Kas ir ie jaunie cilvki, kas – glui k reklm – tur roks avzi Laiks?

Ststot par filmu, man liks svargi paemt ldzi ar avzes Laiks eksemplrus no pag. gs. 70. un 80. gadiem. Izrds, Latvij skattji visai maz zinja par neatkarbas kustbu rpus latvijas. Savukrt Laiks aprakstja ne tikai demonstrcijas, bet visas darbbas, ko veicm, cnoties pret Latvijas okupciju. Gandrz katr Laika numur bija ststts, kas notiek Latvij un Padomju Savienb. Kad braucienos pa Latviju un, tiekoties galvenokrt ar jaunieiem, ststju par Laiku, vii bija oti izbrnti, ka tajos laikos da informcija rzems vispr bijusi pieejama, ka latviei rvalsts bijusi organizta sabiedrba. Tiei is foto uzemts Rzekn, Austrumlatvijas Technoloiju vidusskol. 

 

ie braucieni ar filmas izrdanu laik no 28. apra ldz 4. maijam notika galvenokrt pa Latgali – bijm Krslav, Dagd, Rzekn, Malt, Rugjos, Balvos, visur sastapmies ar lielu ieinterestbu un atsaucbu, mums uzdeva daudz un dadus jautjumus, tostarp – k ieaudzint patriotismu? Braucienos devmies kop ar savu draugu no udersijas jaunbas laikiem Nilu Studentu, ku jaunieiem ststja par NATO sava lekciju cikla Soldiers In Armies ietvaros. Es pievienojos ar savu „Valiant discussion”. Paldies ASV vstniecbai Latvij, kas o msu akciju atbalstja! Ierosme nca no La Pa mzeja. Bet pats pirmais brauciens bija uz Madonas imnaziju. T bija vienreizja tikans, bija diskusijas, prrunas... Es to visu ierakstju, lai vartu pardt reisorei Mrai Pelcei. Savukrt Gulben skolniem pirms msu tikans bija uzdots noskatties filmu un uzrakstt kontroldarbu. Biju priecgi prsteigts gan par skaisto skolu, gan brnu lielo interesi un jautjumiem. Tikans notika ar Gulbenes imnazij. 

 

Visu cieu, ka tiei Latgales reionu izvljties par savu diskusiju telpu, jo tas, k zinms, ir dieml informcijas novrt atstts! Varbt esi iedvesmojies no sava tva Arvda Bodnieka, ievrojam trimdas sabiedrisk un kultras darbinieka, kas oti daudz darja, lai saglabtu un apkopotu laikmeta liecbas? 

Manu vecku – Silvijas un Arvda loma manas pasaule izpratnes un latviskuma veidoan ir oti, oti liela. Ja mamma nebtu tik tri aizgjusi Mb, via btu vl daudz padarjusi. Mani vecki audzinja ar savu patriotisma piemru, latvieu valoda bija msu vieng ikdienas valoda, dzvojot Amerik. Visas viu sabiedrisks aktvittes bija saisttas ar latvieiem un Latviju, un es tajs tiku glui automtiski iesaistts. 

 

Msu mjas pagrab atrads kopjam jeb rotormana, kas bija vl pirms xerox ras. Ar to tika sagatavoti latvieu skolas vajadzbm nepiecieamie izdevumi, apkrtraksti, ziojumi utt. Pavairojams iekrtas tolaik bija drgas, cilvki ts neatvs iegdties. Vecku darboans un rosbas deva man ierosmi t dzvot – dart, lai notiktu kaut kas latvieiem nodergs, pirmm krtm informcijas lauk. Tad nca datoru ra... 

 

Starp citu, mana mamma Silvija nkusi no Tirzas, un man bija oti patkami satikt Tirzas jaunieus, kui jau pazina  vias dzimts mjas. 

 

Ststa, ka jaunos gados esi bijis gana uz nertnbm. Vai nav t, ka draisk daba va lidot fantzijm ar glui nopietn virzien – k atraktvi ststt amerikiem par okupto Latviju? 

 J, gan! Un es to tagad sauktu par legaliztu palaidnbu! Mani domubiedri bija film redztie Ivars Slokenbergs, Vita Trauda, Valdis Rozentls, Jnis ulcs – tagad oti nopietni cilvki ar labm izgltbm un svargu nodarboanos. Mris irsons, mctjs, par mums gan vecks gados, bija vrs, no kua inspirjmies, pai pc via akcijas Madrid*. Starp citu, ldz tam latviei nekad nebija aprakstti urnl Time! Ameriki vispr domja, ka visi, kas ir Padomju Savienb, ir krievi. Ms savs akcijs „iezmjm krsas” – latviei ar sarkanbaltsarkano, igaui un lietuviei ar savjm. 

 

Ko vl darji latvieu sabiedriskaj dzv Amerik – dziedji, dejoji? 

Gan drusku dziedju, gan dejoju – nezinu, vai kds latvieu brns Amerik to varja nedart! Dejoju „Dzintar”,udersijas deju kop. Pabeidzu udersijas latvieu skolu (14. izlaidums), un nesen abi ar Nilu ( 19. izlaidums) viesojmies ts 70 gadu jubilejas svinbs.

 

Kad bija tavs pirmais brauciens uz Latviju?

Man oti patk is jautjums! Pirmoreiz Latvij biju 1975. gad, 11 gadu vecum, un is brauciens man „nodefinja uzskatus”. Ne tik sen satiku savu brauciena ceabiedri – Dagniju Rsi, savas mammas draudzeni. Atcerjos t laika izjtas – redzju, ka Latvija tiem ir dzva, t nav tikai viena lappuse vstures grmat! Protams, redzju, cik te daudz krievu, uzrakstu krievu valod. Bet ms bijm Mea kapos, Bru kapos – viets, par ko biju mcjies skol, nu redzju „pa stam”.... Tas viss man nostiprinja latvisko apziu, un par to esmu runjis ar saviem vienaudiem – ar viiem ir tdi pai iespaidi, kas stiprinjui viu latvietbu. 

 

Kas tev visvairk palicis prt no latvieu sestdienas skolas? 

Draugi! Ir tik labi, ka ir ldzaudi, kas ar tevi kop mcs un run latviski – tas ir pavisam citdk, nek ja vecki tev kaut ko mca. pai man patika Bevernas Vasaras vidusskol, kur bija oti gudri, laikmetgi skolotji atirb no stingrajiem Bronksas un udersijas skolotjiem. Bevern litertru mcja dzejnieks Olafs Stumbrs, sabiedrisks zinbas – Pteris Graube, Uldis Celmi – glui cita virziena cilvks, kas pavra citus apvrus... Varu teikt, ka tiei o laiku draugi padara to lielko „darbu” latvietbas ieaudzinan. Jo darbojamies kop, ldzgi domjam, esam domubiedri! Tad var pankt oti daudz. Latvieu skolm joprojm ir liela, oti liela nozme, ir jbt tai labajai „kombincijai” – latvisk izgltba un latvieu draugi. Skol tda ir.

 

Un vl Katskiu vasaras kop 5 – 6 gadu vecuma, kas bija ikgadjs notikums! Mans tvs uz to laiku ma atvainjumu, lai dzvotu nometnes dzv. Vi darja vienkrus, praktiskus darbus – mrja, krsoja. No laika atceros gan draugus, gan mctja Richarda Zaria reliisks apceres, nodarbbas, pai kaln kpanu, kas kuvusi par vienu no maniem vaaspriekiem.

 

Un tomr – par palaidnbm! 

Nu, skaties filmu! Tur ir... obrd lasu Ulda Plna grmatu par via ceu uzmjdarbb, kur vi ar raksta, ka palaidi bijui un arvien ir tie, kas dzen sabiedrbu uz prieku! Piekrtu viam. (Uzmjs Uldis Plns veido jaunu poltisko spku ar domu piedalties 14. Saeimas vlans. – L. K.). 

 

Es ar! Un kad Juris Bodnieks bija jauns, pieaudzis Amerikas latvietis, vi ska dart nopietnas lietas, paldzot neatkarbu atguvuajai Latvijai. Piemram, laikrakstiem Diena un Litertra un Mksla piegdja datortechniku. 

Latvij nodibinjm uzmumu BCCS (kas tikai pirms pris gadiem sldza savu darbbu). Viss sks ar to, ka 1988. vai 1989. gad uztaisjm datortechnikas izstdi Latvij un satikm jaunus, gudrus cilvkus, kas darbojs ai jom jau oti labi. Pirmais msu kopgais darbs bija 1993. gad ALAs apgd iznkus „Latvieu valodas vrdnca”, kuas autori ir Valrija Baltia-Brzia un Jnis Biolis, msu kaimi. Latvij izplatjs zias, ka ir tdi datori, kas spj techniski salikt broras, grmatas utt. T noncm ldz datoru piegdei tevis mintajm avzm. 

 

Tad tapa LASL – Latvian American Shipping Line , kas darbojas joprojm, ir viens no Laika reklmdevjiem un sadarbbas partneiem? 

Kompanija tapa ldz ar to, ka, datorus stot, rads doma par iespju stt vl ar citus Amerikas tautieu stjumus uz Latviju. Atsaucba bija milzga, paku daudzums auga augum. Pirmajos gados jau ncs pieemt jaunus darbiniekus, lai tiktu gal. Skum, 1991. gad, bija ar Latvijas – Amerikas kopuzmums Baltic Consulting and Computer Services, ldz 1993. gad tapa LASL. Gadu gait tika stti humns paldzbas stjumi uz Latviju, ldz noncm ldz nopietniem komerciliem stjumiem, piemram, Latvijas prtikas produktu stjumiem uz Ameriku no Latvijas u. c. Tagad stm Ukrainai Amerikas tautieu paldzbas stjumus, ko galvenokrt krto mana kollga Anita Bataraga. Stm medicniskos augus, aizsargtklus, guammaisus, drbes utt., lietas, kuu, sakar ar lielo bgu piepldumu Eirop, sk pietrkt. 

 

Latvij scies priekvlanu laiks, sagaidm lielku atsaucbu no diasporas tautieiem. PBLA valde izvirzjusi mri pie vlanu urnm dabt vismaz 50 tkstous rvalstu balsotju. K tu, bdams glui praktisks Latvijas patriots, uzruntu tautieus, jaunus un vecus, doties balsot?

 Domju, ka tautiei ir ktri balsotji informcijas trkuma d – vajag vairk rakstt un ststt. Ms te, Amerik, ikdien nedzvojam Latvijas informcijas telp, neesam lietas kurs par vism niansm. Mums jzina, kas teikts katras partijas programm, ko t prstv un ko sola. Avzei Laiks te ir oti liela loma k viengajam un visaptveroam Amerikas latvieu laikrakstam. Jlasa Laiks! 

 

* Madrid, Eiropas drobas un sadarbbas konferences laik 1980. gada 11. novembr, mctjs Mris irsons tecina savas asinis uz PSRS karoga. s akcijas fotografijas izplatja visas pasaules lielks ziu aentras.

 

 

  




      Atpaka