LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

125535

Karst poltisk vasara
28.06.2022


 

 

 

s rindas es rakstu 28. jnija rt. Latvij biedzot iestjusies ilgi gaidt vasara. Rg gaisa temperatra n vietm sasniedz 32 gradu pc Celsija skalas (90 gradus pc Frenheita), pludmales ir cilvku pilnas. Tiesa, dens Rgas lc t sti vl nav paspjis iesilt. Tikmr temperatra kpj ar starptautiskaj poltik. ASV prezidents Do Baidens ieradies Eirop, lai piedaltos “liel septtnieka” jeb G7 valstu (ASV, Kanada, Vcija, Francija, Japna, Lielbritanija, Italija) apspried. ogad t notiek Elmau pil Bavrij laik no 26. ldz 28. jnijam. Savukrt odien, 28. jnij, Spnijas galvaspilst Madrid skas krtjais NATO valstu samits. Galvenie temati ajs apsprieds - atbalsts Ukrainai, Krievijas agresijas apturana un NATO austrumu flanga, it pai Baltijas, stiprinana. Cerams, ka izdosies prvart visas domstarpbas ar Turciju, un NATO aliansei visdrzkaj laik pievienoties msu kaimivalstis Zviedrija un Somija. Dai zmgi notikumi risinjs jau 23. jnij, kad Latvija svinja Lgo. aj dien Eiropas Savienbas (ES) dalbvalstu lderi vienojs par kandidtvalsts statusa pieiranu Ukrainai un Moldovai. Tas ir simbolisks poltisks ests, pirmm krtm solidarittes izrdana ukraiu tautai ts c pret Krievijas iebrucjiem. Ar o vsturisko lmumu ES sta neprprotamu signlu pasaulei (pirmm krtm jau Krievijai), ka Ukraina ir daa no Rietumu civilizcijas.

 

Tagad sksies smags darbs- pacietgs reformu process, likumdoanas saskaoana, tiesiskuma nostiprinana, saimniecisks reformas. Paredzams, ka Ukraina un Moldova vartu iestties ES 2029. gad. Starp citu- 30 % Moldovas iedzvotju jau tagad ir ar ES valsts Rumnijas pilsonba. Neliels atskats vstur. Latvija pieteikumu pievienoties ES iesniedza 1995. gad. etrus gadus vlk, 1999. gad, Latvijai tika izteikts ielgums uzskt pievienoans sarunas, kuas msu valsts pabeidza, bet 2002. gada nogal. Latvijas iestans lgums ES tika parakstts Atns 2003. gada 16. aprl, kam septembr sekoja tautas nobalsoana par dalbu ES. Taj piedaljs 72 % vltju, no kuiem “par” nobalsoja 67 %. Ldzgs rezultts bija Igaunij, savukrt Lietuv dalbu ES atbalstja 91 % balsotju. Interesanti, ka ie rezultti gandrz preczi atbilst latvieu, igauu un lietuvieu patsvaram savs valsts. Par pilntiesgu par ES dalbvalsti Latvija kuva 2004. gada 1. maij. Ldzgas procedras tagad gaida Ukrainu un Moldovu.

 

Taj pa dien, 23. jnij, na organizja virtulu t saucamo BRICS valstu (Brazlija, Krievija, Indija, na, Dienvidafrika) ldeu tikanos. Jau pats fakts, ka taj piedaljs ar Krievija, ka uzrunu teica prezidents Putins, liecina, ka lielai daai pasaules ir vienalga, kas notiek Eirop. Savukrt Indonzija nupat uzaicinjusi Putinu piedalties G 20 valstu apspried, kas novembr notiks Bali sal. T ir nepatkama relitte, ar kuu jrins. Kad ms runjam par Krievijas izolciju, par ts izstumanu no civilizts pasaules, jsaprot, ka daudzi patiesb ir sajsm par Putinu un via uzdroinanos mest izaicinjumu “dekadentiskajiem” un “pagrimuajiem” Rietumiem. Ms esam liecinieki procesam, ku sk iezmties jauns pasaules kontras. ES paplains austrumu virzien. NATO beidzot sk nopietni apzinties Krievijas draudus. Vienlaikus redzam ANO bezpaldzbu. o organizciju patlaban uztrauc nevis Ukrain slepkavotie cilvki, bet gan iespjamais bads frik un Tuvajos Austrumos. Tikmr ASV Senta komiteja apstiprinjusi rezolciju, ku Krievija atzta par terrorisma atbalsttju valsti. Ar to Krievija pievienojusies Kubai, Ziemekorejai, Irnai un Srijai. Welcom to the club!

 

Demokratisks valsts ir pieemts, ka poltii ieklauss vltjos. 22. jnij ASV galvaspilst Vaington baztais socioloisko ptjumu centrs “Pew Research Center” sav interneta vietn pewresearch.org publicja sabiedrisks domas ptjuma rezulttus, kas raksturo pasaules valstu iedzvotju attieksmi pret Krieviju un Putinu. odien Krievijai neizticas 92 % ameriku, 88 % kanadieu, 97 % pou, 94 % zviedru, 86 % britu, 81 % francu, 83 % italieu, 94 % austrlieu un 81 % vcieu. Vl lielka ir nepatika pret prezidentu Putinu. Saprotams, Putinam vienalga, ko par viu dom pasaul. K savulaik teica Romas imperators Kaligula – “galvenais, ka no manis baids!”. Interesanti, ka 16 % vcieu izteikuies, ka vii atbalsta Krieviju. Tiei tik daudzi pdjs Vcijas Bundestga vlans aizvadt gada septembr kopum nobalsoja par “Putina draugiem”, par Kreiso partiju (5 %) un labjo Alternatva Vcijai (10 %). Dieml demokratijm piemt ar vairki trkumi. Viens no tiem- nespja pietiekami tri un izlmgi rkoties krizes situcijs. Polijas un Baltijas valstu iedzvotji patlaban ar bam raugs uz t saucamo “Suvalku koridoru”, simt kilometru platu zemes strli, kas atdala Baltkrieviju no Kaiingradas (bijus Knigsbergas) apgabala Krievij. Klst baumas, ka 30. jnij, kad NATO valstu lderi pulcsies Madrid, Baltkrievijas provinces pilst Grod tikoties Lukaenko un Putins. Tikans formlais iemesls- piedalans Baltkrievijas un Krievijas reionu forum. Saprotams, laiks un vieta izraudzti simboliski. Jo Groda atrodas tiei blakus Lietuvas un Polijas robem, pie Suvalku koridora. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa intervij “Financial Times” brdinjusi, ka Krievijas iebrukuma gadjum Igaunija tiktu “noslaucta no kartes”, jo “pareizjie NATO Baltijas valstu aizsardzbas plni nav pietiekami”. Komentjot os izteikumus, Latvijas aizsardzbas ministrs Artis Pabriks izteics, ka viam neesot aubu par NATO garantijm, vienlaikus piebilstot, ka “t nav lieta, ko ms diskutsim avzs”.

 

Kad pirms pusotra gada prezidents Baidens ierads Baltaj nam, vi teica dus vrdus: “America is back”. Ka Amerika ir atgriezusies pasaules poltik. odien ms redzam, ka tie nav tikai tuki soljumi. ASV atkal ir kuvuas par brvs pasaules lderi, priekposteni cai pret totlitrismu un Krievijas faismu. Par valsti, uz kuu varam paauties. Bet jaunas vlanas nav aiz kalniem. K sabalanst Trampa “America first” ar Baidena “America is back”? Lk, jautjums, uz kuu nksies atbildt vltjiem, to skait ar msu tautieiem Amerik.

 

 


 




      Atpaka