Karstâ polîtiskâ vasara
28.06.2022
Ðîs rindas es rakstu 28. jûnija rîtâ. Latvijâ biedzot iestâjusies ilgi gaidîtâ vasara. Rîgâ gaisa temperatûra çnâ vietâm sasniedz 32 gradu pçc Celsija skalas (90 gradus pçc Fârenheita), pludmales ir cilvçku pilnas. Tiesa, ûdens Rîgas lîcî tâ îsti vçl nav paspçjis iesilt. Tikmçr temperatûra kâpj arî starptautiskajâ polîtikâ. ASV prezidents Dþo Baidens ieradies Eiropâ, lai piedalîtos “lielâ septîtnieka” jeb G7 valstu (ASV, Kanada, Vâcija, Francija, Japâna, Lielbritanija, Italija) apspriedç. Ðogad tâ notiek Elmau pilî Bavârijâ laikâ no 26. lîdz 28. jûnijam. Savukârt ðodien, 28. jûnijâ, Spânijas galvaspilsçtâ Madridç sâkas kârtçjais NATO valstu samits. Galvenie temati ðajâs apspriedçs - atbalsts Ukrainai, Krievijas agresijas apturçðana un NATO austrumu flanga, it îpaði Baltijas, stiprinâðana. Cerams, ka izdosies pârvarçt visas domstarpîbas ar Turciju, un NATO aliansei visdrîzâkajâ laikâ pievienoties mûsu kaimiòvalstis Zviedrija un Somija. Daþi zîmîgi notikumi risinâjâs jau 23. jûnijâ, kad Latvija svinçja Lîgo. Ðajâ dienâ Eiropas Savienîbas (ES) dalîbvalstu lîderi vienojâs par kandidâtvalsts statusa pieðíirðanu Ukrainai un Moldovai. Tas ir simbolisks polîtisks þests, pirmâm kârtâm solidaritâtes izrâdîðana ukraiòu tautai tâs cîòâ pret Krievijas iebrucçjiem. Ar ðo vçsturisko lçmumu ES sûta nepârprotamu signâlu pasaulei (pirmâm kârtâm jau Krievijai), ka Ukraina ir daïa no Rietumu civilizâcijas.
Tagad sâksies smags darbs- pacietîgs reformu process, likumdoðanas saskaòoðana, tiesiskuma nostiprinâðana, saimnieciskâs reformas. Paredzams, ka Ukraina un Moldova varçtu iestâties ES 2029. gadâ. Starp citu- 30 % Moldovas iedzîvotâju jau tagad ir arî ES valsts Rumânijas pilsonîba. Neliels atskats vçsturç. Latvija pieteikumu pievienoties ES iesniedza 1995. gadâ. Èetrus gadus vçlâk, 1999. gadâ, Latvijai tika izteikts ielûgums uzsâkt pievienoðanâs sarunas, kuºas mûsu valsts pabeidza, bet 2002. gada nogalç. Latvijas iestâðanâs lîgums ES tika parakstîts Atçnâs 2003. gada 16. aprîlî, kam septembrî sekoja tautas nobalsoðana par dalîbu ES. Tajâ piedalîjâs 72 % vçlçtâju, no kuºiem “par” nobalsoja 67 %. Lîdzîgs rezultâts bija Igaunijâ, savukârt Lietuvâ dalîbu ES atbalstîja 91 % balsotâju. Interesanti, ka ðie rezultâti gandrîz precîzi atbilst latvieðu, igauòu un lietuvieðu îpatsvaram savâs valstîs. Par pilntiesîgu par ES dalîbvalsti Latvija kïuva 2004. gada 1. maijâ. Lîdzîgas procedûras tagad gaida Ukrainu un Moldovu.
Tajâ paðâ dienâ, 23. jûnijâ, Íîna organizçja virtuâlu tâ saucamo BRICS valstu (Brazîlija, Krievija, Indija, Íîna, Dienvidafrika) lîdeºu tikðanos. Jau pats fakts, ka tajâ piedalîjâs arî Krievija, ka uzrunu teica prezidents Putins, liecina, ka lielai daïai pasaules ir vienalga, kas notiek Eiropâ. Savukârt Indonçzija nupat uzaicinâjusi Putinu piedalîties G 20 valstu apspriedç, kas novembrî notiks Bali salâ. Tâ ir nepatîkama reâlitâte, ar kuºu jârçíinâs. Kad mçs runâjam par Krievijas izolâciju, par tâs izstumðanu no civilizâtâs pasaules, jâsaprot, ka daudzi patiesîbâ ir sajûsmâ par Putinu un viòa uzdroðinâðanos mest izaicinâjumu “dekadentiskajiem” un “pagrimuðajiem” Rietumiem. Mçs esam liecinieki procesam, kuºâ sâk iezîmçties jaunâs pasaules kontûras. ES paplaðinâs austrumu virzienâ. NATO beidzot sâk nopietni apzinâties Krievijas draudus. Vienlaikus redzam ANO bezpalîdzîbu. Ðo organizâciju patlaban uztrauc nevis Ukrainâ slepkavotie cilvçki, bet gan iespçjamais bads Âfrikâ un Tuvajos Austrumos. Tikmçr ASV Senâta komiteja apstiprinâjusi rezolûciju, kuºâ Krievija atzîta par terrorisma atbalstîtâju valsti. Ar to Krievija pievienojusies Kubai, Ziemeïkorejai, Irânai un Sîrijai. Welcom to the club!
Demokratiskâs valstîs ir pieòemts, ka polîtiíi ieklausâs vçlçtâjos. 22. jûnijâ ASV galvaspilsçtâ Vaðingtonâ bazçtais socioloìisko pçtîjumu centrs “Pew Research Center” savâ interneta vietnç pewresearch.org publicçja sabiedriskâs domas pçtîjuma rezultâtus, kas raksturo pasaules valstu iedzîvotâju attieksmi pret Krieviju un Putinu. Ðodien Krievijai neizticas 92 % amerikâòu, 88 % kanadieðu, 97 % poïu, 94 % zviedru, 86 % britu, 81 % francûþu, 83 % italieðu, 94 % austrâlieðu un 81 % vâcieðu. Vçl lielâka ir nepatika pret prezidentu Putinu. Saprotams, Putinam vienalga, ko par viòu domâ pasaulç. Kâ savulaik teica Romas imperators Kaligula – “galvenais, ka no manis baidâs!”. Interesanti, ka 16 % vâcieðu izteikuðies, ka viòi atbalsta Krieviju. Tieði tik daudzi pçdçjâs Vâcijas Bundestâga vçlçðanâs aizvadîtâ gada septembrî kopumâ nobalsoja par “Putina draugiem”, par Kreiso partiju (5 %) un labçjo Alternatîva Vâcijai (10 %). Diemþçl demokratijâm piemît arî vairâki trûkumi. Viens no tiem- nespçja pietiekami âtri un izlçmîgi rîkoties krizes situâcijâs. Polijas un Baltijas valstu iedzîvotâji patlaban ar baþâm raugâs uz tâ saucamo “Suvalku koridoru”, simt kilometru platu zemes strçli, kas atdala Baltkrieviju no Kaïiòingradas (bijuðâs Kçnigsbergas) apgabala Krievijâ. Klîst baumas, ka 30. jûnijâ, kad NATO valstu lîderi pulcçsies Madridç, Baltkrievijas provinces pilsçtâ Grodòâ tikðoties Lukaðenko un Putins. Tikðanâs formâlais iemesls- piedalîðanâs Baltkrievijas un Krievijas reìionu forumâ. Saprotams, laiks un vieta izraudzîti simboliski. Jo Grodòa atrodas tieði blakus Lietuvas un Polijas robeþâm, pie Suvalku koridora. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa intervijâ “Financial Times” brîdinâjusi, ka Krievijas iebrukuma gadîjumâ Igaunija tiktu “noslaucîta no kartes”, jo “paðreizçjie NATO Baltijas valstu aizsardzîbas plâni nav pietiekami”. Komentçjot ðos izteikumus, Latvijas aizsardzîbas ministrs Artis Pabriks izteicâs, ka viòam neesot ðaubu par NATO garantijâm, vienlaikus piebilstot, ka “tâ nav lieta, ko mçs diskutçsim avîzçs”.
Kad pirms pusotra gada prezidents Baidens ieradâs Baltajâ namâ, viòð teica ðâdus vârdus: “America is back”. Ka Amerika ir atgriezusies pasaules polîtikâ. Ðodien mçs redzam, ka tie nav tikai tukði solîjumi. ASV atkal ir kïuvuðas par brîvâs pasaules lîderi, priekðposteni cîòai pret totâlitârismu un Krievijas faðismu. Par valsti, uz kuºu varam païauties. Bet jaunas vçlçðanas nav aiz kalniem. Kâ sabalansçt Trampa “America first” ar Baidena “America is back”? Lûk, jautâjums, uz kuºu nâksies atbildçt vçlçtâjiem, to skaitâ arî mûsu tautieðiem Amerikâ.