Lai Latvija nezaudētu savus pavalstniekus
Apskatīt komentārus (0)
09.11.2011
Lai Latvija nezaudētu savus pavalstniekus
Ar Eiropas Latviešu
apvienības (ELA) valdes priekšsēdi Aldi
Austeru sarunājas Ligita Kovtuna
Jūs nule esat atgriezies no Īrijas, kur kopā ar
vēstnieku Rolandu Lappuķi tikāties ar turienes latviešiem. Ko tur vērojāt, kādas
atziņas atvedāt un ko darīsit turpmāk?
Kopā ar vēstnieku R.
Lappuķi Īrijā ciemojāmies pēc tīmekļa portāla www.baltic-ireland.ie
galvenās redaktores Laimas Ozolas ielūguma. Šis bija mans pirmais īpašais
brauciens pie latviešiem ārpus Latvijas, kopš esmu ievēlēts par ELA priekšsēdi.
Īrijā mums bija iespēja tikties ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem,
latviešiem Korkā un Dublinā, kā arī noskatīties izrādi Stroika: ar skatu uz
Londonu. Vēstniekam bija tikšanās arī Īrijas Ārlietu ministrijā (Īrija, izrādās,
tāpat cieš no emigrācijas, un pēdējā gada laikā to pametuši ap 100 tūkstošu
šīs valsts iedzīvotāju), savukārt man paciemošanās Google Eiropas centrā Dublinā, kuŗu laipni izrādīja mans draugs no Briseles
laikiem Didzis Vilcāns.
Dublinā mums abiem
ar vēstnieku bija īpaša tikšanās ar aktīvāko Īrijas latviešu sabiedrisko
organizāciju, pašdarbības kopu un plašsaziņu līdzekļu pārstāvjiem. Vēstnieks
Lappuķe iepazīstināja ar Latvijas valdības veikumu sadarbībā ar latviešu
diasporu, es prezentēju ELA darbības principus un mērķus, savukārt klātesošie
Īrijas tautieši izklāstīja savus aktuālos jautājumus, piemēram, atbalsts
skoliņu darbībai, financējuma trūkums sarīkojumu organizēšanai, airBaltic atceltie lidojumi uz Dublinu,
fiktīvās laulības ar Latvijas sievietēm u. c.
Secinājums pēc sarunas ir nepieciešama ciešāka savstarpējā sadarbība:
gan starp aktīvajiem Īrijas latviešiem, gan latviešu organizācijām citur
Eiropā, gan Latvijas valdību. Mūsu tikšanās laikā radās ideja par Īrijas
latviešu kopīgu vēstījumu Latvijas valdībai un sabiedrībai par Īrijas
latviešiem aktuāliem jautājumiem.
Kas jūsu ieskatā visvairāk satrauc šai latviešu vidē,
kas prasa neatliekamu risinājumu, un kas jums viesa labas cerības?
Visvairāk satrauc,
protams, jautājums par latviešu bērnu straujo integrāciju īru vidē. Bērniem zūd
latviešu valoda, nereti to veicina arī vecāki paši, runājot ar bērniem lauzītā
angļu valodā (absurds beigās bērni neiemācās nedz latviešu, nedz angļu
valodu). Nedēļas nogales skoliņas cenšas darīt, ko var, tomēr šo skolu tīkls
nav pārāk plašs un nodarbību skaits ir nepietiekams. Latvijas valsts bija
nosūtījusi pāris skolotāju uz Īriju, bet arī tas ir piliens jūrā. Lai glābtu situāciju,
nepieciešams kardināls risinājums, proti, latviešu valoda jāmāca īru skolās, ko
apmeklē latviešu bērni! Mūsu sarunu laikā aicinājām vecākus uzrunāt savu bērnu
skolu direktorus par šo jautājumu, jo mums šajā pusē gan ELA, gan Latvijas
valdībai ir jāsaprot, kas un kā būtu darāms, lai veicinātu latviešu valodas
iekļaušanu mācību programmās.
Pirms Īrijas
brauciena šķita, ka dārgākās Eiropas valstis ir Šveice un Lielbritanija.
Izrādās, Īrija šajā ziņā nebūt neatpaliek! Tā kā latvieši pieskaitāmi pie šīs
valsts visvairāk pelnošiem iedzīvotājiem, tad arī tas, protams, atstāj iespaidu
uz latviešu pasākumu bilanci. Turklāt Īrijā, kā izrādās, sabiedriskiem sarīkojumiem
nepieciešama arī speciāla apdrošināšana, un tā maksājot vairākus
tūkstošus eiro. Tomēr bija patīkami apzināties, ka arī dzīves dārdzības
apstākļos latviešiem Īrijā netrūkst apņēmības uzturēt latvisku vidi savā apkaimē.
Pašiem sava republika - tāda ir Īrijas latviešu devīze. Priecē, ka turienes
latviešiem netrūkst ne entuziasma, ne jaunu ideju, piemēram, nākamajā vasarā
Īrijā plānota pirmā 3x3 nometne. Jāpiemin arī Latvijas vēstniecības, īpaši jau
vēstnieka Pēteŗa Elferta, bijušā trimdas latvieša, ieguldījums Īrijas latviešu
kopienas attīstībā.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 43)