Lai Latvija nezaudçtu savus pavalstniekus
Apskatît komentârus (0)
09.11.2011
Lai Latvija nezaudçtu savus pavalstniekus
Ar Eiropas Latvieðu
apvienîbas (ELA) valdes priekðsçdi Aldi
Austeru sarunâjas Ligita Kovtuna
Jûs nule esat atgriezies no Îrijas, kur kopâ ar
vçstnieku Rolandu Lappuíi tikâties ar turienes latvieðiem. Ko tur vçrojât, kâdas
atziòas atvedât un ko darîsit turpmâk?
Kopâ ar vçstnieku R.
Lappuíi Îrijâ ciemojâmies pçc tîmekïa portâla www.baltic-ireland.ie
galvenâs redaktores Laimas Ozolas ielûguma. Ðis bija mans pirmais îpaðais
brauciens pie latvieðiem ârpus Latvijas, kopð esmu ievçlçts par ELA priekðsçdi.
Îrijâ mums bija iespçja tikties ar Latvijas vçstniecîbas darbiniekiem,
latvieðiem Korkâ un Dublinâ, kâ arî noskatîties izrâdi “Stroika: ar skatu uz
Londonu”. Vçstniekam bija tikðanâs arî Îrijas Ârlietu ministrijâ (Îrija, izrâdâs,
tâpat “cieð” no emigrâcijas, un pçdçjâ gada laikâ to pametuði ap 100 tûkstoðu
ðîs valsts iedzîvotâju), savukârt man – paciemoðanâs Google Eiropas centrâ Dublinâ, kuºu laipni izrâdîja mans draugs no „Briseles
laikiem” Didzis Vilcâns.
Dublinâ mums abiem
ar vçstnieku bija îpaða tikðanâs ar aktîvâko Îrijas latvieðu sabiedrisko
organizâciju, paðdarbîbas kopu un plaðsaziòu lîdzekïu pârstâvjiem. Vçstnieks
Lappuíe iepazîstinâja ar Latvijas valdîbas veikumu sadarbîbâ ar latvieðu
diasporu, es prezentçju ELA darbîbas principus un mçríus, savukârt klâtesoðie
Îrijas tautieði izklâstîja savus aktuâlos jautâjumus, piemçram, atbalsts
skoliòu darbîbai, financçjuma trûkums sarîkojumu organizçðanai, airBaltic atceltie lidojumi uz Dublinu,
fiktîvâs laulîbas ar Latvijas sievietçm u. c.
Secinâjums pçc sarunas – ir nepiecieðama cieðâka savstarpçjâ sadarbîba:
gan starp aktîvajiem Îrijas latvieðiem, gan latvieðu organizâcijâm citur
Eiropâ, gan Latvijas valdîbu. Mûsu tikðanâs laikâ radâs ideja par Îrijas
latvieðu kopîgu vçstîjumu Latvijas valdîbai un sabiedrîbai par Îrijas
latvieðiem aktuâliem jautâjumiem.
Kas jûsu ieskatâ visvairâk satrauc ðai latvieðu vidç,
kas prasa neatliekamu risinâjumu, un kas jums viesa labas cerîbas?
Visvairâk satrauc,
protams, jautâjums par latvieðu bçrnu straujo integrâciju îru vidç. Bçrniem zûd
latvieðu valoda, nereti to veicina arî vecâki paði, runâjot ar bçrniem lauzîtâ
angïu valodâ (absurds – beigâs bçrni neiemâcâs nedz latvieðu, nedz angïu
valodu). Nedçïas nogales skoliòas cenðas darît, ko var, tomçr ðo skolu tîkls
nav pârâk plaðs un nodarbîbu skaits ir nepietiekams. Latvijas valsts bija
nosûtîjusi pâris skolotâju uz Îriju, bet arî tas ir piliens jûrâ. Lai glâbtu situâciju,
nepiecieðams kardinâls risinâjums, proti, latvieðu valoda jâmâca îru skolâs, ko
apmeklç latvieðu bçrni! Mûsu sarunu laikâ aicinâjâm vecâkus uzrunât savu bçrnu
skolu direktorus par ðo jautâjumu, jo mums ðajâ pusç – gan ELA, gan Latvijas
valdîbai – ir jâsaprot, kas un kâ bûtu darâms, lai veicinâtu latvieðu valodas
iekïauðanu mâcîbu programmâs.
Pirms Îrijas
brauciena ðíita, ka dârgâkâs Eiropas valstis ir Ðveice un Lielbritanija.
Izrâdâs, Îrija ðajâ ziòâ nebût neatpaliek! Tâ kâ latvieði pieskaitâmi pie ðîs
valsts visvairâk pelnoðiem iedzîvotâjiem, tad arî tas, protams, atstâj iespaidu
uz latvieðu pasâkumu „bilanci”. Turklât Îrijâ, kâ izrâdâs, sabiedriskiem sarîkojumiem
nepiecieðama arî speciâla apdroðinâðana, un tâ maksâjot vairâkus
tûkstoðus eiro. Tomçr bija patîkami apzinâties, ka arî dzîves dârdzîbas
apstâkïos latvieðiem Îrijâ netrûkst apòçmîbas uzturçt latvisku vidi savâ apkaimç.
„Paðiem sava republika” - tâda ir Îrijas latvieðu devîze. Priecç, ka turienes
latvieðiem netrûkst ne entuziasma, ne jaunu ideju, piemçram, nâkamajâ vasarâ
Îrijâ plânota pirmâ 3x3 nometne. Jâpiemin arî Latvijas vçstniecîbas, îpaði jau
vçstnieka Pçteºa Elferta, bijuðâ trimdas latvieða, ieguldîjums Îrijas latvieðu
kopienas attîstîbâ.
Vairâk lasiet laikrakstâ Laiks (Nr. 43)