Pçc kara visi gudri
Apskatît komentârus (1)
31.03.2020
Ir grûti, gandrîz neiespçjami rakstît. Nâk prâtâ teiciens - kad lielgabali runâ, mûzas klusç. Daudzi esoðo situâciju salîdzina ar karu. Tikai kas tas par karu, kurâ ienaidnieks ir neredzams, nezinâms un neizprotams? Mans 1888. gadâ dzimuðais vectçvs, kurð piedzîvoja abus pasaules karus, bieþi mçdza atkârtot: “Visbriesmîgâkais karð pasaulç ir pilsoòu karð. Jo nekad nevar zinât, no kurienes nâks briesmas, no kura stûra ðaus un kurð tevi nodos”. Lîdzîgi ir ar vîrusu. Ir sestdiena, 28. marts. Pirmâ patiesi siltâ diena ðajâ gadâ Rîgâ. Kafejnîca, kas atrodas uz Barona un Ìertrûdes ielu stûra, uzdroðinâjusies izlikt uz ietves galdiòus un krçslus. Divas meitenes malko kafiju un mielojas ar svaigi ceptiem kruasâniem. Latvijâ vçl atïauti daþi pasaulç jau aizliegti prieki. Cik ilgi vçl? Bet es iegrieþos netâlajâ pârtikas lielveikalâ, steidzîgi piepildu ratus un baþîgi raugos, ka sieviete divus metrus no manis (tâda ir valdîbas ieteiktâ distance) pûlas apspiest klepus lçkmi. Bet varbût man tikai izlikâs?
Mâjâs rûpîgi nomazgâju rokas un seju, uzvâru kafiju un apsçþos pie loga. Pa Ìertrûdes ielu ðaudâs riteòbraucçji, çdienu piegâdes kurjeri. Viòu mçríis - tuvçjais indieðu restorâns, kurð ðajâs dienâs knapi tiekot galâ ar pasûtîjumiem. Cilvçki cenðas pusdienot mâjâs. Piepeði atskan sirçnas, un Tçrbatas ielâ pazib spilgti dzeltenâ âtrâs palîdzîbas maðîna. Pirmâ doma - aizved jaunu vîrusa pacientu. Lai gan ar labi apzinos, ka tas var bût “parasts” nelaimes gadîjums. Rçíinâties ar sliktâko- tas laikam ir cilvçka dabâ, îpaði jau ðâdos apstâkïos.
Vienlaikus daudzi (ne visi, bet daudzi!) politiíi saka to, ko no viòiem grib sadzirdçt tauta, vçlçtâji. Proti- labas vçstis. Sûtnis, kurð atnes slikto vçsti, senos laikos tika sodîts ar nâvi. Modernos laikos viòð netiek pârvçlçts, kas nozîmç politisko nâvi. Patiesîbâ arî es kâri tveru jebkuru ziòu, kas apgalvo- vîruss “nemaz nav tik briesmîgs”, ka “Íîna un Koreja ir tikuðas galâ”, ka “atrastas jaunas zâles”. Un es ïoti labi saprotu ASV prezidentu Trampu, kurð nesteidzâs tautai pavçstît sliktâs ziòas. 22. janvârî intervijâ televîzijas kanâlam CNBC viòð apgalvoja, ka “viss tiek kontrolçts”. 12. februârî tikðanâs laikâ ar vçlçtajiem Tramps paziòoja- “aprîlî paliks siltâks, viss mainîsies uz labu”. 26. februâris, Tramps uzstâjas Baltajâ namâ: “Risks ir ïoti zems, turklât mums ir paði labâkie eksperti pasaulç....”. Patieðâm, ðis ir tas brîdis, kad politiíiem kâ vçl nekad bûtu jâieklausâs ekspertos - ârstos, zinâtniekos, ekonomistos, finansistos un sociologos. Problçma ir tâ, ka ekspertu ieteikumi ir krasi atðíirîgi, ja ne diametrâli pretçji. Tie svârstâs no prasîbas pçc pilnîgas visu cilvçku izolâcijas savâs dzîves vietâs lîdz otrai galçjîbai - lai izslimo, kas var. Sabiedrîba kopumâ iegûs dabisko imunitâti, daïa nomirs, neko darît, tâda ir dzîve utt. Pagaidâm pasaule kopumâ virzâs pa pirmo ceïu. Izieðanas un pulcçðanâs aizliegumi kïûst aizvien stingrâki, to skaitâ arî Latvijâ. Daþâs valstîs jau noteikta komendanta stunda.
Íînas piemçrs liecina, ka ðâda rîcîba var nest panâkumus. Vienlaikus atskan balsis, kas aicina ja ne atteikties no ðîs politikas, tad vismaz izvçrtçt to. Ka agrâk vai vçlâk cilvçki bûs spiesti atzît, ka pat ðajâ tik sareþìîtajâ laikâ rûpes par veselîbu un tautsaimniecîba ir savstarpçji saistîtas lietas. Tâtad problçmas, kas jârisina vienlaicîgi. Argumenti ir sekojoði: ekonomikas apstâðanâs arî var prasît dzîvîbas (hronisku slimîbu saasinâðanâs, darba zaudçðana, pensiju fondu izsîkums, elementârs trûkums, noziedzîba un paðnâvîbas). Turklât vienmçr aktuâls bûs jautâjums - kurð tieði bûs tas brîdis, kad bçrni atkal varçs iet uz skolu? Kad atvçrsies kafejnîcas, teâtri un sporta zâles? Kad atkal varçsim apmeklçt savus tuviniekus veco ïauþu mîtnçs? Ðai ziòâ zîmîga ir amerikâòu ârsta Dâvida Kaca publikâcija (20. 03. 2020) laikrakstâ The New York Times - “Vai cîòa ar vîrusu nav bîstamâka par paðu vîrusu?” (David L. Katz, “Is Our Fight Against Coronavirus Worse Than the Disease?”). Viòð iesaka iet “vidusceïu” - îpaði neuztraukties par jauniem, veseliem cilvçkiem, ïaut viòiem mâcîties un strâdât, bet fokusçt uzmanîbu uz senioriem (vecâkiem par 60) un hroniskiem slimniekiem. Pçc iespçjas izolçt, saudzçt, apgâdât ar visu nepiecieðamo, veikt testus utt.
Tas ïautu ekonomçt lîdzekïus, atvieglot jau tâ pârslogoto veselîbas aizsardzîbas sistçmu, vienlaikus tautsaimniecîba neatrastos pilnîgâ paralîzes stâvokli. Un tâ lîdz brîdim, kamçr tiks atrasta efektîva vakcîna un zâles. Izskatâs, ka ðâdu ceïu pagaidâm cenðas iet bagâtâ Zviedrija. Slimîbas testu nevar iziet pat pazîstamâ klimata aktîviste, 17 gadus vecâ zviedru meitene Grçta Tûnberga (viòa pati uzskata, ka inficçjusies ar “Covid-19” vieglâ formâ)- jo tas pienâkas tikai patiesi smagiem slimniekiem. Nereti kâ piemçrs cîòai ar vîrusu tiek minçta Íîna. Tâs autoritârais vadîbas stils esot efektîvâks par demokrâtiju, kas tâda tukða pïâpâðana vien esot. Ka arî pârçjai pasaulei agrâk vai vçlâk nâkðoties pieòemt Íînâ praktizçto totâlo digitâlâs izsekoðanas politiku. Tâ sakot- paðu cilvçku interesçs. Te gan derçtu atcerçties kâdu bûtisku faktu, ko daudzi jau paspçjuði aizmirst - ja Íînâ valdîtu demokrâtija un atklâtîba, tad varas iestâdes bûtu ieklausîjuðies ârstâ Li Veòlianâ. Tieði viòð jau aizvadîtâ gada 30. decembrî pirmais cçla trauksmi par jaunas, netipiskai pneimonijai lîdzîgas slimîbas uzliesmojumu Uhaòas pilsçtâ. Tâ vietâ dakterim lika parakstît dokumentu ar apòemðanos neizplatît viltus ziòas. 10. janvârî viòam parâdîjâs pirmie slimîbas simptomi, bet 7. februârî Li Veòlians jau bija miris...
Viens no Trampa padomniekiem, ASV Nacionâlâ Alerìiju un infekcijas slimîbu institûta direktors Dr. Entonijs Fauèi (Dr. Anthony Fauci) brîdina, ka “ASV var saslimt miljoni, bet nomirt pat 100 000 cilvçku”. Pagaidâm gan izskatâs, ka prezidents vairâk sliecas uzklausît “vidusceïa” aizstâvjus. Viòð izteicies, ka Covid-19 ierobeþoðanai noteiktie pasâkumi var iznîcinât ekonomiku: “Mûsu valsts nav celta, lai to noslçgtu” (“Our country - it's not built to shut down”). Savukârt zinâtnieku padome, kas dod padomus Francijas prezidentam Makronam, uzskata, ka pagaidâm vienîgie efektîvie mçri cîòâ ar vîrusu ir izolâcija un sociâlâ distancçðanâs. Minimâlais ierobeþojoðo pasâkumu ilgums esot seðas nedçïas, tâtad lîdz maija sâkumam. Kam ticçt? Es pats pçc dabas esmu kompromisu cilvçks, kurð sliecas domât, ka patiesîba parasti atrodas “kaut kur pa vidu”. Viedokïus izsaka eksperti, bet ðo lîniju “kaut kur pa vidu” , aiz kuras seko saistoði lçmumi, novelk politiíi. Ne jau velti saka, ka politika esot kompromisu mâksla. Ir svçtdienas, 29. marta vakars. Latvijai pagaidâm izdevies noturçties, epidçmijas lîkne vçl neiet debesîs. Valstî kopâ ir 347 inficçto. Rçíinot uz vienu miljonu iedzîvotâju, tas ir divas reizes mazâk nekâ ASV. Paldies Dievam, vçl neviens nav aizgâjis mûþîbâ. Kad jûs, godâjamie lasîtâji, lasîsiet ðîs rindas, daudz kas jau bûs mainîjies. Un cilvçki runâs un spriedîs, ka varbût vajadzçja rîkoties savâdâk. Vçl viens teiciens, kas nâk prâtâ - pçc kara visi gudri.
Mediju atbalsta fonda ieguldîjums no Latvijas valsts budþeta lîdzekïiem