LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

84567

"Valsti var izdaiot ar dziesmm un dejm, bet ne uzbvt"
Apskatt komentrus (0)


06.03.2018


 

 

 Vl pirms daiem gadiem js strdjt rliets, starptautiskajs organizcijs. Tagad esat sabiedrisks organizcijas Eiropas Latvieu apvienbas viceprieksde un mmia diviem brniem. Kpc mainjt nodarboanos?

 

Patiesb nekad neesmu bijusi rlietu ministrijas darbiniece. Latvijas Universitt ieguvu juristes diplomu. Darbu starptautiskajs organizcijs sku patstvgi, piedaloties Eiropas Savienbas konkursos, esmu pati vrusi durvis un lauzusi ceu Eiropas iestu “dungos”. Brisel sku strdt jau 2003. gad, gatavojot Latvijas pievienoanos Eiropas Savienbai. Studju cilvktiesbas Vencij un Strasburg, tad strdju ANO – env un ujork, piedaljos vlanu novroanas misijs Afrikas valsts. Uz gadu atgriezos Latvij un strdju Tiesbsarga biroj. Tad man piedvja darbu Brisel, Eiropas Savienbas enerlsekretarita rlietu departament par rlietu enerldirektora palgu kriu risinanas un cilvktiesbu jautjumos (no 2008. ldz 2012. gadam), piedaljos Eiropas rlietu dienesta veidoan un biju dienesta enerlsekretra paldze. 

 

... Un tad mlestbas vrd devos uz rmo Luksemburgu ldzi savam vram, ku ir diplomts. eit kuvu par tulkotju un ar par mmiu un iesaistjos Luksemburgas Latvieu biedrbas darb. Satiku eit daudz interesantu un radou latvieu, mums bija prieks kop radt idejas un ts stenot. Cilvki eit ir pieradui dart lietas pai savm rokm, ir oti eiropeiski noskaoti jo redz gan Eiropas institciju darbu, gan to, k dibintjvalsts Luksemburga, neskatoties uz to, ka t ir maza  un ar saretu vsturi, ar tlejou vziju un prdomtu poltiku s laik var kt par labkljgu, socili drou un tiesisku valsti. Tas iedvesmo un apliecina, – ka nav mazu valstu, ir tikai mazas domas. To, cik lieli ir msu darbi, nosaka msu spjas skatties nkotn, atrast partnerus un bt drosmgiem. 

 

Kur js vairk jtaties k mjs – Luksemburg vai Latvij?


Es mjs jtos Eirop. Mju izjta, manuprt, nav eografiska, bet t ir saistta ar cilvkiem, vietm un lietm. Latvija man ir oti svarga gan emocionli, gan tpc, ka es vlos, lai t btu ne tikai valsts , kuu es mlu, bet ar valsts, ar kuu es lepojos. 

 

Jsu brni ar augot „k sti eiropiei, kam vienldz labi garo k okena zivs, t latvieu cci’”...

Man patk dziedt saviem brniem pudziesmas. Vii klauss un dzied ldzi, un ms dziedam par div’ dzelteniem kumeliiem. Katru dienu puksten trijos paemu brnus no drzia, un ms kop ejam pastaigs pa parkiem, vrojam putnus, un es mcu brniem vius atpazt, mcu dadu lapiu nosaukumus – mcu latviea izpratni par dabu. Ejam peldt, ejam barot zirdzius. Pc iespjas emu brnus ldzi uz Latviju, lai vii var bt kop ar maniem veckiem, bet ms biei braucam ar uz Portugli pie vra veckiem. Smejamies, ka sav imen izdzvojam Eiropu, jo vrs ir no paiem Eiropas dienvidiem, bet es – no ziemeiem. Esam satikuies un dzvojam Eiropas sird, un brniem ir abas pases. 

 

Brni labi run latvieu valod, vii apmekl latvieu skoliu. Vrs ar run latviski, gan pagaidm k etrgadgs latvietis. 

 

Kpc nolmt piedalties konkursos Eirop un strdt starptautiskajs institcijs? Juristam darba netrktu ar Latvij.

 

Mani vienmr ir bijis svargi saprast, kas atrodas soli tlk par deguna priek notiekoo. Man vienmr ir gribjies redzt lielo kopainu, skatties uz dadm lietm ar no citas puses. Jau skolas laik es sku aktvi mcties valodas, jo vljos gan lasot, gan ceojot redzt, k cilvki dzvo citur, ko ms varam no t mcties, k varam veidot savu dzvi sasaist ar citm valstm. Latvijas pievienoans Eiropas Savienbai ir vrtga iespja ar aj zi – izmint, ko nozm strdt dadaj daudzu valodu un daudzu kultru Eiropas valstu kollgu lok. Es izvljos studt cilvktiesbas, nevis konkurences vai nodoku tiesbas, jo, manuprt, tiei tas cik liel mr ms spjam pasargt cilvka cieu, dzvbu, veselbu un cilvka iespjas iesaistties savas dzves veidoan, ir pats svargkais. Ja ms paturtu prt, tad sav valst lielu dau no kdm btu izdevies novrst.

 

Valsts uzdevums ir nodroint to, lai mums visiem btu dros pamats zem kjm, lai btu izjta, ka par viiem tiek gdts. Bet, piemram, t pati veselbas aprpes sistma, ku tagad tiek noteikts, ka cilvkam bs vai nebs tiesbas saemt medicnisko aprpi atkarb no t, vai vi maksjis pau nodokli. Cerams, ka nenonksim ldz tam, ka pc iem paiem pincipiem strds ar ugunsdzsji, policisti vai msu armijai... 

 

Kd, jsuprt, zinmai cilvku grupai Latvij ir tik krasa un negtva nostja pret Stambulas konvenciju?

 

Domju, ka t ir manipulana ar cilvku bailm un neizpratni par juridiskiem dokumentiem. Tas ir dmu aizsegs, ku likt cilvkiem strdties par dadm iedomtm baism ainm t viet, lai pievrstos patiem lielm problmm, kuas Latvij vartu kopgi risint. Piemram, nupat atkal uzvirmojuie jautjumi par korupciju msu valsts prvald, par milzgo nevienldzbas plaisu un nabadzbu msu sabiedrb, par to pau vardarbbu imen, kas patiesb apdraud msu tautas nkotni. Ir daudz vieglk runt saukos, ka Stambulas konvencija vai Brisele, vai kaut kdi mistiski sorosti ir aunums, par ko mums ir jzina. Daudz grtk ir sakrtot s fundamentls lietas. Cilvku piekuve veselbas aprpei vai demografijas jautjumi ir oti sareti. Vieglk ir imenei pieirt pabalstu, nek vrsties pret vardarbbu imen, nek rstt AIDS, kas Latvij jaunieu vid ir visaugstkaj lmen Eiropas Savienb. 

 

Bailes no sve, nezinm ir pirmatnjas un instinktvas, ts ir daa izdzvoanas cas, saka zintnieki. 

 

Jdzieni “savjais” un “sveais” manuprt prk biei tiek izmantots msu izpratn par pasauli. Nereti to var izjust pat starp tautieiem, kad par sveiem tiek saukti msu pau latviei, kui nedzvo Latvij, bet dadu iemeslu d uz laiku vai pavisam izvljuies dzvi rvalsts. is sveduma kults liedz mums saskatt kopgo, kopgi strdt Latvijas lab. Interesanti ir redzt to, ka diasporas vid is savj un sve pretnostatjums kst citdks. 2016. gad veicm ptjumu par latvieu pilsonisko ldzdalbu. Viens no jautjumiem bija par to, ko diasporas un ar Latvij dzvojoie uzskata par lielkajiem draudiem Latvijas pastvanai vidj termi. Latvij sabiedrisks domas aptaujs ie draudi bija saistti galvenokrt ar Krievijas radtajiem riskiem, ar migrcijas krizi un vrtbu prlieku liberalizanu, saisttu ar attieksmi pret svedo, tau aptauj diaspor cilvki par galveno draudu nordja Latvijas veselbas aprpi un socils nodroinanas sistmas nesakrtotbu. Interesanti, ka Latvij vrtbu liberalizans jautjumi bija oti svargi, bet Eiropas latvieu atbilds drzk bija baas par to, ka Latvij riskus rada prlieks konservatvisms, neiecietba pret cilvkiem. Dzve rpus Latvijas liek prvrtt to, kas tiem ir btiski msu valstij, auj mums iepazt dadbu ikdien. Ja ikdien satiec cilvkus, kuiem ir cita ticba, cita das krsa, cita valoda, cita orientcija, prliecba un kultra, kst daudz vieglk saviem aizspriedumiem prkpt, bailes atkpjas, jo “sveais” ir ieguvis cilvka seju, tas vairs nav abstrakts un bstams.

 

Ir vecs teiciens :”Kur divi latviei, tur trs partijas”. Vai t notiek ar diaspor, ka katrs vlas bt tas stkis un pareizkais latvietis, kas visu zina vislabk?

 

Nu, ms jau ikviens sev esam „stais un pareizais latvietis”! Latvietba ir tda, kdi esam ms pai, un t var bt daudzveidga. Tas, ko es vroju diaspor Eirop – daa cilvku ir oti aktvi, veido biedrbas, kultras kopas, sarunu vakarus, koklanas vakarus, kku cepanas paskumus un citas visneiedomjamks aktvittes, lai tikai btu kop un uzturtu latvietbu. Tas manuprt ir apsveicami, vl gan paies kds laiks, ldz jaunveidots biedrbas un kopas sakrtos savu sadarboanos, spcgk satklosies. Eiropas Latvieu apvienba to atbalsta, ms sevi saskatm par domubiedru atbalsta punktu, par vietu, kur var dalties pieredz, nevis redzam sevi k piramdas virsotni. Tomr diaspor ir ar oti daudz cilvku, kui pilnb norobeojas no m sabiedriskajm aktivittm. Daji varbt tpc, ka ikdienas dzve ir skarba, varbt tpc, ka ir palicis rgtums pret Latviju un visu, kas ar to saistts. Cilvkiem joprojm trkst sajtas, ka kds vius Latvij btu gatavs sadzirdt. Latvijas poltii diezgan reti uzdrkstas iet pie cilvkiem vlanu starplaik, tikties, uzklaust gan baas, gan pozitvos ierosinjumus, bet vajadztu gan. rpus Latvijas dzvojoajiem cilvkiem ir gan kritiskais, gan pozitvais pienesums, ko vii var dot. 

 

Vai ir izdevies likt poltiiem js sadzirdt un kdu ar diasporu saisttu jautjumu jau atrisint?

J, mums izdevs pankt izmaias likum, kas paredzja paa nodoka uzlikanu cilvkiem, kas iebrauc Latvij ar automanu, ko vii ir iegdjuies sav mtnes zem. Finanu ministrija jau bija izrinjusi, cik daudz naudas vars iekast no tiem Latvijas iedzvotjiem, kui savas automanas reistr Lietuv vai Igaunij, bet neaptvra to, ka 250 tkstoi Latvijas cilvku, kui dzvo Eirop, oti biei brauc uz Latviju ar savm automanm, kas reistrtas valst, ku vii dzvo. Ja likums btu stjies spk, par katru dienu, ko diasporas cilvks, kas, atbraucis ar savu auto, pavada Latvij, viam btu jmaks 10 eiro. Lai gan mums k nevalstiskai organizcijai nav formlu likumdoanas tiesbu, oti aktvi strdjot gan ar Saeimu, gan ar Finanu ministriju un citm iestdm, mums izdevs prliecint likumdevju, ka valsts nevar tik krasi rkoties – pretji savai pasludintajai poltikai stiprint saikni ar diasporu. Varu teikt, ka mums ir izdevies atgdint, ka Latvija vairs nav tikai ts eografiskajs robes dzvojoie cilvki. 

 

Ar dziedana un dejoana neapaubmi ir daa no mums, no msu kultras, un tas vieno. Bet vai ar to vien pietiek? Kamr diaspora dzied un dejo, poltii Latvij dara savu, jo stenb neko daudz par diasporas dzvi nezina un varbt ar negrib zint.

 

Mums ir svargi apzinties, ka Latvija nav tikai zeme, t ir msu valsts. Un valsti var izdaiot ar dziesmm un dejm, bet valsti ar dziesmm un dejm uzbvt nevar. Mums jkst gudrkiem, zinokiem, aktvkiem par ekonomikas jautjumiem, mums ir jiemcs bt saimniekiem un mums ir japzins, cik milzga nozme ir poltikai un tiesiskumam. Ir oti aktvi jseko ldzi tam, ko dara msu prstvji, japzins, ka balsoana nav tikai “papria” iemeana kastt, bet tas ir msu uzticbas ests cilvkiem, kui turpmkos gadus prvalds msu valsti un noteiks dzvi ikvienam no mums. Tas ir svargi Latvij, bet tikpat svargi ar diaspor, jo Satversme neuzliek eografiskas robeas Latvijas tautai, neuzliek nekdus ierobeojumus Latvijas liktea leman nevienam ts pilsonim, lai kur vi nedzvotu. Un mums ir ar pienkums sagt savas valsts pamatvrtbas, bet to nevar izdart, tikai dziedot un dejojot. Dzvojot Rietumeirop ms redzam, ka partijas – tas nav lamuvrds vai bubulis, bet tas ir veids, k cilvki vienojas ap idejm un atrod veidu, k s idejas prvrst valsts dzv. Mums ir jmcs veidot paiem savu valsti. 

 

Un vl par vlanm runjot – dertu ar atcerties, ka latvieti vienmr ir raksturojis spts un mums nevajadztu prvrst o latviea rakstura pamatiezmi par gvumu. Ja ir uzskats, ka latvietis tpat sav valst neko nevar noteikt un ka aizbraukuajiem to pat nevajadztu dart, tad es aicintu mums visiem kop pardt savu sptu: “N, ms ticam savai valstij, ms zinm, ka esam ts veidotji, un ms to pierdsim, aizejot uz vlanm!” Cipari liecina, ka pagjuajs vlans rpus Latvijas vis pasaul bija aptuveni 90 tkstoi vltju jeb balsstiesgo. Tagad  o balsstiesgo jbt krietni vairk, bet, pat ja pieemam, ka ir tikai 90 tkstoi vltju, Rgas vlanu apgabal, kuam pieskaita rpus Latvijas dzvojoo balsis, ir vajadzgi 8,5 tkstoi balsu, lai ievltu vienu deputtu. Ttad ms, diaspora, varam Saeim ievlt kdus desmit deputtus, ja vien ms visi aizietu uz vlanm. 

 

Svargi ir tas, ka gvums un aptija ir lipga, bet mums vajag pret to nostties un pierdt, ka msu ir daudz, ms sekojam tam, kas notiek un ms vlamies bt par dau no tiem, kas lemj par Latvijas nkotni. Izvlsimies cilvkus, kuri ir atbildgi, kuri to ir pierdjui ar saviem darbiem, kuriem cilvks ir vrtba un ar diasporas cilvki ir svargi un balsosim par viiem!

 

Un no otras puses, - tiekoties ar poltiiem, pie katras izdevbas atgdinm, cik daudz vltju mt rvalsts. Uzskatu, ka partijm pam ir japzins vltju loks un jpieem lmums, braukt vai nebraukt tikties ar cilvkiem rpus Latvijas. ELA plno sagatavot videosietus, kuos uzrunsim dadu poltisko partiju prstvjus un lgsim viu viedokli par diasporai svargiem jautjumiem, rkosim apao galdu ciklu saistb ar vlanm. Esam runjui ar ar Latvijas Televziju (LTV) un viena no pirmsvlsanu diskusijm vartu tikt veltta diasporas jautjumiem. Ar LTV “Tautas panorma” plno braucienus uz diasporas mtnes zemm. 

 

Interesanti, ka ogad janvr rkojm debates par to, vai Latvijas partijm ir vajadzgs nodaas rpus Latvijas, uzaicinjm visas poltisks partijas piedalties. Bija atnkuas tikai daas no jaunajm partijm un Vienotbas vadts rlietu ministrijas parlamentr sekretre, kua ir atbildga par diasporas jautjumiem, k ar Saeimas Cilvktiesbu komisijas vadtjs no Nacionls apvienbas. Citu koalcijas partiju prstvju nebija. Tas ir skumj signls par to, cik liela „vrba” tiek veltta diasporas vltjiem... 

  




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA