LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

125538

Vasara mkslas un kaa zm
28.06.2022


 

 

Kamr pandmija pierimusi un ierobeojumu nav, pri Latvijai veas koncertu, festivlu un izstu devtais vilnis. 

 

Css, Pasaules Latvieu mkslas centr (PLMC) tika atvrta mkslas zintnieces Dzintras Andruaites grmata - monografija par ievrojamu, bet Latvij sti nepamantu mkslinieku valdu Dajevski (1914 – 1990), kua ms ir trs atirgi ststi par dzvi Latvij, Vcij un Amerik. Jpiebilst, ka ieskats Dajevska ma devum skatms neliel izstd PLMC, un tie, kui vlas, centr var iegdties ar izdevniecbas „Jumava” izdoto grmatu „Evalds Dajevskis”, kas apkopo Dzintras Andruaites uzzinto, izptto un izjusto trsdesmit gadu gaum. Grmatas atklan piedaljs un par tva darbu ststja ar mkslinieka Dajevska dls Pteris Dajevskis, kua atmias par tvu ir lasmas ar grmat: „Es biju tikko trs gadus vecs, kad pirmo reizi sapratu, ka mans tvs veido dekorcijas, apglezno fona audeklus un izgatavo rekviztus tetrim. Via darbnca atrads mazas privtmjas pagrab, Springfldgrdenas apkaim ujork, Kvnsas rajon.

 

Ms taj ievcmies, kad ar imeni prclmies uz ujorku – pc septiiem Vcijas bgu nometns pavadtiem gadiem. (..) 1951. gada maija otraj pus ms no Brmerhfenes Vcij atgdja ASV jras kaa flotes kuis. Pagja vien pieci mnei, kop bijm nokpui no kua klja, un tvs jau veidoja dekorcijas latvieu teta iestudtajai Annas Brigaderes lugai “Maija un Paija”. (..) Ts ir manas pirms atmias no brnbas, kas pagja cie saikn ar ar mana tva scnografa karjeru, kuai vi veltja visu savu dzvi. (..) Kamr tvs strdja pie pastjumiem, par mani rpjs mte – Helga Gobzine – aktrise, un, to darot, parallli via mdza gatavoties savm lomm dados uzvedumos”. Pteris Dajevskis atcerjs ar, ka 2012. gad notika tva retrospektvu izstdi, ko organizja Latvijas vstniecba Vaington un kua nkamaj gad tika aizvesta ar uz Gaezera vidusskolu un nometni Miiganas tat, lai ar jauniei vartu iepazties ar Evalda Dajevska darbu gan Latvij, gan Vcij un ASV. 2014. gad izstde aizceoja uz Liepju, un mkslinieka dls mzejam uzdvinja vairk nek 200 darbu. Jpiebilst ar, ka grmata tapusi, pateicoties privtajiem atbalsttjiem Pterim Dajevskim un Gaidim Graudiam, k ar latvieu organizciju ASV dsnajam atbalstam: Amerikas Latvieu mkslinieku apvienbai (ALMA), Amerikas Latvieu apvienbas Kultras fondam (ALA KF), Latvieu fondam (LF), Latvieu kultras biedrbai TILTS un Pasaules latvieu mkslas savienbai (PLMS). 

 

17. un 18. jnij Valmiermui divas dienas notika Etnomzikas festivls, ku k vienmr pirms pusnakts tika dedzinta spu mkslinieka Dordi radt ugunsskulptra. ogad t bija izveidota milzu pikjoa putna piekna veidol, kuam sadegot, no uguns un pelniem k Fnikss pardjs metal kaltais ukraiu nacionlais simbols – tridents. Un ogad 23. jnij, Druvien notika 120 gadu jubilejas lieluzvedums „Skroderdienas Silmaos”. Protams, tas ir tikai neliels ieskats vasaras paskumos Latvij.

 

Tomr ka Ukrain neatkpjas, taj gjui boj jau vairk nek trssimt divdesmit devii brni, bet ievainoti gandrz sei simti, un tie nav galgie skaiti. Okupanti cenas prvrst Ukrainu par izdedzinto zemi, nogalinot visus, ar krievus un Krievijas pilsous.

 

Zia, kas priecja Ukraius un Ukrainas atbalsttjus, bija vsts par to, ka 23. jnij Eiropas Savienbas (ES) dalbvalstu ldei ir vienojuies par kandidtvalsts statusa pieiranu Ukrainai (ar Moldovai), tdjdi izrdot solidaritti ukraiiem to c pret Krievijas agresiju, pazioja Eiropadomes prieksdtjs arls Miels. Protams, pirms nkam soa - iestans sarunu uzskanas - abm kandidtvalstm ir jizpilda vairki uzdevumi, tostarp jnostiprina likuma vara un jmazina korupcija.

 

Tikmr NATO enerlsekretrs Jenss Stoltenbergs brdinjis, ka ka Ukrain vartu ilgt gadiem. Intervij Vcijas laikrakst “Bild” Stoltenbergs saka, ka degvielas un prtikas cenas nav nekas, saldzinot ar cenu, kdu katru dienu maks ukraii front, brdinot, ka "mums bs jmaks vl lielka cena", ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sasniegs savus mrus Ukrain.

 

Savukrt ASV Senta izlkoanas komitejas loceki svtdien, 19. jnij, Rg sarun ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu pauda atbalstu NATO kltbtnes Baltijas reion stiprinanai.

 

Latvijas rlietu ministrs Edgars Rinkvis, atbildot uz bam par Eiropas Savienbas (ES) bram nesaprotamo attieksmi pret Ukrain notiekoo kau, skaidroja, ka ES kopj attieksme pret kau nav mainjusies: “Krievijas ka Ukrainai ir visrupjkais starptautisko tiesbu normu prkpums. Ukraina obrd cns ne tikai par savu, bet visas Eiropas drobu, ts demokrtiskajm vrtbm un brvbu. Eiropas Savienba – tpat k Latvija – vienmr ir iestjusies par Ukrainas neatkarbu, suverenitti un territorilo nedalmbu ts starptautiski atztajs robes, k ar konstanti jau kop 2014. gada turpina uzturt Krievijas Federcijas prettiesiski anektts Krimas pussalas neatzanas poltiku. Eiropas Savienbas, to dalbvalstu un citu Ukrainas partneu sniegtais atbalsts, k ar izdartais spiediens pret Krievijas Federciju, t.sk. sankciju ievieana, ticis stenots, lai ne tikai stiprintu Ukrainas pretoans spjas, bet ar lai padartu maksimli augstu cenu Krievijai par neizprovocto un prettiesisko militro iebrukumu Ukrain.”

 

si sakot, kar nebeigsies tuvkaj laik un ar to mums visiem jrins. Tpat k, svinot vasaru, jatceras, ka ruden gaidmas Saeimas vlanas un, pretji dzirdtajm prognozm, ka vairs neesot jbajas par krasu valsts poltikas maiu pc vlanm, manuprt, ir pietiekami daudz „vilku jra d”. ie it k patrioti skaisti run, bet patiesb vius interes tikai vara un sava biznesa interess vii plno tuvinties Krievijai. Protams, vrdos visi ir pret kau un daudzi pat uzdroins Krieviju nosodt, bet viu plnotie darbi skaidri parda patiess intereses. Td Latvijas pilsoiem, neatkargi no viu mtnes zemes, ir oti svargi sekot ldz Latvij notiekoajam un - piedalties 14. Saeimas vlans!

 


  




      Atpaka