Ziemsvētku ieskaņas saiets
Apskatīt komentārus (0)
10.01.2012
Ziemsvētku ieskaņas saiets
Toronto latviešu pensionāru apvienības 8 saietu
decembrī atklāja Liene
Martinsone, paziņojot, ka apvienībā iestājusies jauna biedre Liene
Zelča.
Ziemsvētku ieskaņas
koncertā dziedāja soprāns Sandra Maija (Maia) Ķuze, Helēnai Ginterei spēlējot
klavieŗpavadījumu. Pirmā bija Alvila Altmaņa nopietnā dziesma Četras
sveces. Koncertam turpinoties,
noskaņa pakāpeniski kļuva arvien līksmāka,
un beigās apmeklētāji dzirdēja divas jautras dziesmas H. Ginteres
aranžējumā. No 11 pirmajām dziesmām
sešas bija komponējis Raimonds Pauls. Programmā bija arī komponistu A. Jansona,
P. Aldiņa, J. Vaivoda un brāļu Ziemeļu dziesmas. Pārtraukumos saieta apmeklētāji dziedāja
Ziemsvētku dziesmas. Jauka bija Ivara Gaides atdzejotā Deck the halls ar latvisko
nosaukumu Pošam visu greznā rotā.
Pēc koncerta Sandra parādīja īsu videolenti Ar tevi vien,
ko viņa iesūtījusi Rīgas televīzijas šlāgeŗu sacensībā, kuŗā skatītāji balso
par sev tīkamāko šlāgeri.
Filmas
Zvejnieka dēls izrāde
Spītējot gadalaika neparasti lietainajai dienai, Toronto
pensionāri 15. decembrī latviešu centrā
ieradās kuplā skaitā, lai noskatītos pirmo Latvijas lielfilmu Zvejnieka dēls,
kas tapa 1939. gadā Viļa Lapenieka režijā.
Daži skatītāji to jau bija redzējuši toreiz, bet lielākā daļa to
skatījās pirmo reizi. Kā zināms, filmas
scēnārijam izmantots Viļa Lāča romāns ar tādu pašu nosaukumu. Tajā nav holivudisku izskaistinājumu, bet gan
ļoti reāli atveidota Kurzemes zvejnieku trūcīgā, riska pilnā un nenodrošinātā
dzīve. Zvejnieku naīvitāti izmanto
blēdīgie tirgoņi un zivju uzpircēji no Rīgas. Filmu caurvij romantika un trağēdija, jo zvejnieka dēls un
bagātā tirgotāja meita viens otrā iemīlējušies.
Zvejniekdēls Oskars Kļava izgudro
jaunu murdu lašu zvejai jūŗā un izrok ledus pagrabu zivju uzglabāšanai, lai
izvairītos no uzpircējiem. Filmā skan
dziesmas Pie dzintara jūŗas... un Laša kundze acis bola..., ko tauta iemīļoja.
Šai filmai bija ļoti liela populāritāte, kam nebija ļauts
ilgi turpināties. Neievērojot Viļa Lāča
polītisko nostāju, reliģijas satīru ar sektanta brāļa Teodora tēlu un zvejnieku
dzīves reālistisko atainošanu, jaunā iekārta atzina šo filmu par pārāk buržuāzistisku
un tās izrādīšanu aizliedza. NeIīdzēja
pat Oskara Kļavas tendenciōzais solījums par nākotni, ...kur valdīs darbs un
darba taisnība.
Okupantu vara 1957.
gadā pasūtināja jaunu filmas versiju
citam režisoram ar citiem aktieŗiem.
Tikai daži vecākās paaudzes aktieŗi varēja otrreiz tēlot savu lomu.
Skaņa 1939. gada filmai bija laba, dialogi labi saprotami.
Ziemsvētkus
gaidot
Toronto pensionāri pulcējās latviešu centrā 22. decembrī
Ziemsvētku gaidās, kaut gan tie nevarēja atbraukt rakstītās kamanās, jo sniega
nebija nemaz, un piekalnēs vēl bija redzama zaļa zālīte.
Ziemsvētku svētbrīdi
ievadīja prāvests Dr. F. T. Kristbergs, aicinot visus dziedāt korāli Senā
pilsētā, kur Dāvids... Svētrunā viņš
runāja par Mateja evaņģelijā pieminētajiem gudrajiem vīriem no Austrumzemes,
kuŗi ierodas pie Jēzus bērniņa un apdāvina viņu ar dārgām mantām. Risinot domu
par prieku dāvanas dot un saņemt, prāvests secināja, ka visvērtīgākā dāvana ir
tā, kuŗai nav nekādas materiālās vērtības laiks, ko katrs var ziedot otram
cilvēkam, lai pabūtu ar viņu kopā un bez vārdiem paustu silds siltumu un dāvātu
prieku.
Pensionāri noklausījās čellista Juŗa Ķeniņa priekšnesumu
pianistes Irisas Purenes klavieŗpavadījumā. J. Ķeniņš nesen atgriezās no
koncertturnejas austrumkrastā, un pensionāri dzirdēju to pašu programmu. To ievadīja Jāzepa Vītola Tautasdziesmu
svītu, kas komponēta balsīm, bet Ķeniņš to pārveidojis čellam un klavierēm.
Nākamie skaņdarbi bija Tālivalža Ķeniņa
vijīgais Aijā žūžū, un Latvijas komponista Pēteŗa Vaska trīs tautasdziesmu
apdares. Vēl programmā bija Jurjānu Andreja Šūpuļdziesma un Lūcijas Garūtas
Elēģija čellam un klavierēm, ko viņa komponējusi 22 gadu vecumā. Šai sērīgajai kompozicijai kā pretstats bija
Arvīda Žilinska Klasiskais menuets, kam atkal pretstatā bija Alfrēda
Štromberga mazāk pazīstamā Andantino
pastorale. Latviešu komponistu
koncerta beigās dzirdējām divu brāļu Mediņu skaņdarbi: vispirms Jāzepa Mediņa
miniatūras Gavote un Romance, tad Jāņa Mediņa Āriju.
Koncertu papildināja kopā dziedātās Ziemsvētku dziesmas
Vēsā ziemas naktī un Ne šūpulī greznā.
Pensionāru kopdziesmas vēl nekad nebija skanējušas divu
koncertmākslinieku vadībā. Saieta beigās
visi kopā dziedāja Klusa nakts, svēta nakts.
Toronto
pensionāri atvadās no vecā gada
Toronto pensionāru
apvienības 2011. gada pēdējā saietā 29. decembrī priekšniece Valija Briksne
paziņoja, ka sveicienus sūta Latviešu nacionālās apvienības Kanadā valdes
priekšsēdis Andris Ķesteris. Dzimšanas atceres dienā, pasniedzot rozes un
vēlējot visu labu, tika apsveikta koŗa diriģente Irisa Purene. Atskanēja
dziesma Daudz baltu dieniņu...
Pensionāru apvienības sarīkojumu vadītāja Liene Martinsone pateicās diriģentei
Irisai Purenei un visiem dziedātājiem.
Vīru ansambļa
Pusstunda dalībnieki ieradās,
tērpušies viesību uzvalkos. Galvā visiem
dziedātājiem bija dažādkrāsu cilindrs
balts, melns, zeltīts un sudrabots.
Programma sākās ar Sniga sniegi... un tieši tobrīd pa logu varēja
vērot, ka lejup lido sniegpārslas. Mazliet skumji, mazliet sērīgi skanēja divas
nākamās, dāmām veltītās dziesmas Atkal vienu dienu kalendārā rauju un
Mīļais, nesteidzies... Sekoja Eduarda
Rozenštraucha vijīgā Drauga vārdi un nezināma komponista dziesma Kumeliņš.
Vija Vare lasīja humoresku par Jaungada sagaidīšanu un
nedienām, kādas var rasties, ja pārāk
stingri ievēro tradicionālos ticējumus. Irisa Purene stāstīja Latvijas
anekdotus. Imants Lapiņš dziesmā
atcerējās, kāds bijis Tas trakais kavalieru gads. Maija Ķuze deklamēja Gunāra Griezes padomus,
Ziemsvētkus un Jaungadu gaidot.
Arī koŗa Rota
dalībniekiem atbilstoši Vecgada vakara viesībām bija košas galvasrotas. Netrūka pat pēdējā modes kliedziena
galvassegu pasaulē: fascineitors. Rota dziedāja Pa reizītei vien, Vēji
aizpūš gadus, Pa kuŗu laiku nosirmoja jūŗa, Draudziņ, vai tu atceries un
beigās E. Rozenštraucha skumjo Vecās
likteņdzirnas. Apvienības priekšniece
Valija Briksne novēlēja visiem veselību un izturību 2012. gadā.
Jaunajā gadā jaunas cerības un mērķi
Toronto
pensionāru apvienības pirmo saietu 2012. gada 5. janvārī atklāja apvienības
priekšniece Valija Briksne. Viņa apsveica saieta dalībniekus un novēlēja, lai
piepildās visas viņu ilgas un cerības.
Sarīkojumu vadītāja Liene Martinsone apsveica ciemiņu no
Kristus Dārza, piebilstot, ka patiesībā
viņi nav ciemiņi, bet gan mūsu pašu
ļaudis. Apvienībā iestājušies divi jauni
biedri: Anita Huska un Visvaldis Golde.
Saietā bija paredzēta vērtīga mūzikālā programma, un
cerības piepildījās, jo mūs atkal apciemoja populārais pianists Andrejs
Streļajevs, atkārtoti apliecinot savu virtuōzitāti. Viņš atskaņoa Friderika Šopena kompozicijas,
un varēja tikai apbrīnot, kā pianista pirksti lidinājās pār taustiņiem,
spēlējot vētraino Skerco Nr. 2. Sekoja
vairākas miniatūras, un koncerts beidzās ar 4. balādi, kas pianistam esot vismīļākā,
lai gan mūzikas kritiķi to uzskata par grūtu un sarežğītu.
Apvienības pilnsapulce būs 23. februārī, un priekšniece aicināja visus
ierasties, jo Ontario valdības ametpersonas, piešķiŗot atbalstu, vadās no
pilnsapulces dalībnieku skaita. Pensionāru apvienības valdes kandidātus lūdz
pieteikt līdz 9. februārim.