LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Mītņu zemēs

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Ziemsvētku ieskaņas saiets
Apskatīt komentārus (0)


10.01.2012


 

Ziemsvētku ieskaņas saiets

 

Toronto latviešu pensionāru apvienības  8 saietu  decembrī  atklāja Liene Martinsone, paziņojot, ka apvienībā iestājusies jauna biedre – Liene Zelča. 

 

Ziemsvētku ieskaņas koncertā dziedāja soprāns Sandra Maija (Maia) Ķuze, Helēnai Ginterei spēlējot klavieŗpavadījumu. Pirmā bija Alvila Altmaņa nopietnā dziesma „Četras sveces”.  Koncertam turpinoties, noskaņa  pakāpeniski kļuva arvien līksmāka, un beigās apmeklētāji dzirdēja divas jautras dziesmas H. Ginteres aranžējumā.  No 11 pirmajām dziesmām sešas bija komponējis Raimonds Pauls. Programmā bija arī komponistu A. Jansona, P. Aldiņa, J. Vaivoda un brāļu Ziemeļu dziesmas.  Pārtraukumos saieta apmeklētāji dziedāja Ziemsvētku dziesmas. Jauka bija Ivara Gaides atdzejotā Deck the halls  ar latvisko nosaukumu „Pošam visu greznā rotā”.

 

Pēc koncerta Sandra parādīja īsu videolenti „Ar tevi vien”, ko viņa iesūtījusi Rīgas televīzijas šlāgeŗu sacensībā, kuŗā skatītāji balso par sev tīkamāko  šlāgeri. 

 

 

Filmas „Zvejnieka dēls” izrāde

 

Spītējot gadalaika neparasti lietainajai dienai, Toronto pensionāri  15. decembrī latviešu centrā ieradās kuplā skaitā, lai noskatītos pirmo Latvijas lielfilmu „Zvejnieka dēls”, kas tapa 1939. gadā Viļa Lapenieka režijā.  Daži skatītāji to jau bija redzējuši toreiz, bet lielākā daļa to skatījās pirmo reizi.  Kā zināms, filmas scēnārijam izmantots Viļa Lāča romāns ar tādu pašu nosaukumu.  Tajā nav holivudisku izskaistinājumu, bet gan ļoti reāli atveidota Kurzemes zvejnieku trūcīgā, riska pilnā un nenodrošinātā dzīve.  Zvejnieku naīvitāti izmanto blēdīgie tirgoņi un zivju uzpircēji no Rīgas. Filmu caurvij  romantika un trağēdija, jo zvejnieka dēls un bagātā tirgotāja meita viens otrā iemīlējušies.  Zvejniekdēls Oskars Kļava  izgudro jaunu murdu lašu zvejai jūŗā un izrok ledus pagrabu zivju uzglabāšanai, lai izvairītos no uzpircējiem.  Filmā skan dziesmas „Pie dzintara jūŗas...” un „Laša kundze acis bola...”, ko tauta iemīļoja.

 

Šai filmai bija ļoti liela populāritāte, kam nebija ļauts ilgi turpināties.  Neievērojot Viļa Lāča polītisko nostāju, reliģijas satīru ar sektanta brāļa Teodora tēlu un zvejnieku dzīves reālistisko atainošanu, jaunā iekārta atzina šo filmu par pārāk „buržuāzistisku” un tās izrādīšanu aizliedza.  NeIīdzēja pat Oskara Kļavas tendenciōzais solījums par nākotni, „...kur valdīs darbs un darba taisnība”.

 

Okupantu vara 1957. gadā pasūtināja  jaunu filmas versiju citam režisoram ar citiem aktieŗiem.  Tikai daži vecākās paaudzes aktieŗi varēja otrreiz tēlot savu lomu.

 

Skaņa 1939. gada filmai bija laba,  dialogi labi saprotami.

 

 

Ziemsvētkus gaidot

 

Toronto pensionāri pulcējās latviešu centrā 22. decembrī Ziemsvētku gaidās, kaut gan tie nevarēja atbraukt rakstītās kamanās, jo sniega nebija nemaz, un piekalnēs vēl bija redzama zaļa zālīte.

 

Ziemsvētku svētbrīdi ievadīja prāvests Dr. F. T. Kristbergs, aicinot visus dziedāt korāli „Senā pilsētā, kur Dāvids...”  Svētrunā viņš runāja par Mateja evaņģelijā pieminētajiem gudrajiem vīriem no Austrumzemes, kuŗi ierodas pie Jēzus bērniņa un apdāvina viņu ar dārgām mantām. Risinot domu par prieku dāvanas dot un saņemt, prāvests secināja, ka visvērtīgākā dāvana ir tā, kuŗai nav nekādas materiālās vērtības – laiks, ko katrs var ziedot otram cilvēkam, lai pabūtu ar viņu kopā un bez vārdiem paustu silds siltumu un dāvātu prieku.

 

Pensionāri noklausījās čellista Juŗa Ķeniņa priekšnesumu pianistes Irisas Purenes klavieŗpavadījumā. J. Ķeniņš nesen atgriezās no koncertturnejas austrumkrastā, un pensionāri dzirdēju to pašu programmu.  To ievadīja Jāzepa Vītola „Tautasdziesmu svītu”, kas komponēta balsīm, bet Ķeniņš to pārveidojis čellam un klavierēm. Nākamie skaņdarbi bija  Tālivalža Ķeniņa vijīgais „Aijā žūžū”, un Latvijas komponista Pēteŗa Vaska trīs tautasdziesmu apdares.  Vēl programmā bija Jurjānu  Andreja „Šūpuļdziesma” un Lūcijas Garūtas „Elēģija čellam un klavierēm”, ko viņa komponējusi 22 gadu vecumā.  Šai sērīgajai kompozicijai kā pretstats bija Arvīda Žilinska „Klasiskais menuets”, kam atkal pretstatā bija Alfrēda Štromberga mazāk pazīstamā Andantino pastorale.  Latviešu komponistu koncerta beigās dzirdējām divu brāļu Mediņu skaņdarbi: vispirms Jāzepa Mediņa miniatūras „Gavote” un „Romance”, tad Jāņa Mediņa „Āriju”.

 

Koncertu papildināja kopā dziedātās Ziemsvētku dziesmas „Vēsā ziemas naktī” un „Ne šūpulī greznā”.  Pensionāru kopdziesmas vēl nekad nebija skanējušas divu koncertmākslinieku vadībā.  Saieta beigās visi kopā dziedāja „Klusa nakts, svēta nakts”.

 

 

 Toronto pensionāri atvadās no vecā gada

 

Toronto pensionāru apvienības 2011. gada pēdējā saietā 29. decembrī priekšniece Valija Briksne paziņoja, ka sveicienus sūta Latviešu nacionālās apvienības Kanadā valdes priekšsēdis Andris Ķesteris. Dzimšanas atceres dienā, pasniedzot rozes un vēlējot visu labu, tika apsveikta koŗa diriģente Irisa Purene. Atskanēja dziesma „Daudz baltu dieniņu...”         Pensionāru apvienības sarīkojumu vadītāja Liene Martinsone pateicās diriģentei Irisai Purenei un visiem dziedātājiem.

 

Vīru ansambļa „Pusstunda”  dalībnieki ieradās, tērpušies viesību uzvalkos.  Galvā visiem dziedātājiem bija dažādkrāsu cilindrs  – balts, melns, zeltīts un sudrabots.  Programma sākās ar „Sniga sniegi...” un tieši tobrīd pa logu varēja vērot, ka lejup lido  sniegpārslas.  Mazliet skumji, mazliet sērīgi skanēja divas nākamās, dāmām veltītās dziesmas – „Atkal vienu dienu kalendārā rauju” un „Mīļais, nesteidzies...” Sekoja  Eduarda Rozenštraucha vijīgā „Drauga vārdi” un nezināma komponista dziesma „Kumeliņš”.

 

Vija Vare lasīja humoresku par Jaungada sagaidīšanu un nedienām, kādas var rasties,  ja pārāk stingri ievēro tradicionālos ticējumus. Irisa Purene stāstīja Latvijas anekdotus.  Imants Lapiņš dziesmā atcerējās, kāds bijis „Tas trakais kavalieru gads”.  Maija Ķuze deklamēja Gunāra Griezes padomus, Ziemsvētkus un Jaungadu gaidot.

 

Arī koŗa „Rota” dalībniekiem atbilstoši Vecgada vakara viesībām bija košas galvasrotas.  Netrūka pat pēdējā modes kliedziena galvassegu pasaulē: fascineitors.  „Rota” dziedāja „Pa reizītei vien”, „Vēji aizpūš gadus”, „Pa kuŗu laiku nosirmoja jūŗa”, „Draudziņ, vai tu atceries” un beigās  E. Rozenštraucha skumjo „Vecās likteņdzirnas”.  Apvienības priekšniece Valija Briksne novēlēja visiem veselību un izturību 2012. gadā.

 

 

Jaunajā  gadā jaunas cerības un mērķi

 

Toronto pensionāru  apvienības pirmo saietu  2012. gada 5. janvārī atklāja apvienības priekšniece Valija Briksne. Viņa apsveica saieta dalībniekus un novēlēja, lai piepildās visas viņu ilgas un cerības.

 

Sarīkojumu vadītāja Liene Martinsone apsveica ciemiņu no Kristus Dārza,  piebilstot, ka patiesībā viņi  nav ciemiņi, bet gan mūsu pašu ļaudis.  Apvienībā iestājušies divi jauni biedri: Anita Huska un Visvaldis Golde. 

 

Saietā bija paredzēta vērtīga mūzikālā programma, un cerības piepildījās, jo mūs atkal apciemoja populārais pianists Andrejs Streļajevs, atkārtoti apliecinot savu virtuōzitāti.  Viņš atskaņoa Friderika Šopena kompozicijas, un varēja tikai apbrīnot, kā pianista pirksti lidinājās pār taustiņiem, spēlējot vētraino Skerco Nr. 2.  Sekoja vairākas miniatūras, un koncerts beidzās ar 4. balādi, kas pianistam esot vismīļākā,  lai gan mūzikas kritiķi to uzskata par grūtu un sarežğītu.

 

Apvienības pilnsapulce būs 23. februārī, un priekšniece aicināja visus ierasties, jo Ontario valdības ametpersonas, piešķiŗot atbalstu, vadās no pilnsapulces dalībnieku skaita. Pensionāru apvienības valdes kandidātus lūdz pieteikt līdz 9. februārim.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA