Daugavas vanadþu 60 darbîbas gadi Anglijâ
Apskatît komentârus (0)
13.10.2010
Attçlâ no kr.: Sarîkojuma vadîtâja Ilze Grickus un mâc. Gita Putce nolasa apsveikumu no Latvijas ev. lut. Baznîcas Lielbritanijâ pârvaldes
Daugavas
vanadþu 60 darbîbas gadi Anglijâ
Daugavas Vanagu organizâciju nodibinâja 1945. gada
28. decembrî leìionâri gûstekòu nometnç Cçdelgemâ, Beïìijâ. Anglija bija pirmâ
valsts, kas pieòçma darbâ bçgïus no nometnçm Vâcijâ, sâkot ar 1946. gadu.
Sûtòa K. Zariòa un vairâku nacionâli domâjoðu
virsnieku ierosmç tika nodibinâts DV fonds Anglijâ. Pirmâ sçde notika 1947.
gada 21. decembrî Londonâ. Par valdes locekli ievçlçja arî þçlsirdîgo mâsu Veltu Krustiòu (vçlâk
Alksne).
Pirmais mçríis bija palîdzîbas darbs Vâcijâ
palikuðajiem kaºa invalidiem.
1948. gadâ bija 77 DVF nodaïas - kopas Anglijâ,
tagad 21.
DVF sçdç 1950. gada 16. martâ aicinâja Mariju Íeòìi
organizçt sievieðu darbu DV organizâcijâ. Ar ðo sâkâs vanadþu patstâvîga
darbîba, kaut vanadzes pirms tam bija veikuðas saimnieciskos un aprûpes darbus
nodaïâs, jo organizâcijâ par biereem varçja bût arî sievietes. Sâkumâ bija
„vanadþu komitejas”, bet 1960. gadâ tâs pârdçvçja par „vanadþu kopâm”.
1968. gadâ DVF nodaïas apvienojâs novados:
Ziemeïanglijas, „Saules”, Vidusanglijas un Dienvidanglijas. Katram novadam bija
sava vanadþu pârstâve - vadîtâja. Novadu sanâksmes rîkoja divreiz gadâ.
Salidojumi notika katru gadu vai ik pârgadus:
Londonâ divi, Notinghamâ – viens, Almelijâ – èetri, Bradfordâ – divi, Korbijâ –
divi, „Mûsmâjâs”- pieci, Roèdâlç – 1,
Donkasterâ – viens, Boltonâ – viens, Lîdsâ – divi, Volverhamptonâ – viens,
Stokportâ – viens, Halifaksâ – viens, Lesterâ – viens, Birminghamâ – viens,
„Straumçnos”- 19 (kopð 1995. gada).
Vanadzes ir iekârtojuðas DVF un nodaïu namus,
strâdâjuðas latvieðu skolâs, bibliotçkâs, rakstîjuðas presç, dziedâjuðas koºos,
spçlçjuðas teâtºos, piedalîjuðâs tautasdeju kopâs, nodarbojuðâs ar sportu,
izkârtojuðas auðanas kursus, rokdarbu izstâdes, vakarçðanas, Ziemsvçtku
tirdziòus, loterijas un kârtojuðas saimniecisko darbu sarîkojumos. Kas var
izskaitît tos pîrâgu kalnus, sagatavotâs maizîtes, kûku cepðanas, kafijas
katlus utt.?!
Apmeklçti slimie un vecie tautieði, kopti kapi.
Atbalstîta Minsteres ìimnazija, latvieðu skolas un bçrnu nometnes, tautasdeju
kopas. Ielasîtas grâmatas skaòu lentç neredzîgajiem leìionâriem, kas palika
Vâcijâ. Lasîti referâti gan latvieðu, gan angïu sabiedrîbai, rîkotas literârâs
pçcpusdienas, video izrâdes.
Izdotas vairâkas grâmatas: Juºa un Tamâras Sinku
„Latvieðu valodas mâcîba”- sveðtautieðiem, mag. phil. Terçzes Lazdiòas „Teach
yourself Latvian”, V. Rulliòas „Soli pa
solim”, M. Íeòìes un I. Auziòas-Smitas „Kaucmindes Mâjturîbas seminârs un
Latvijas Mâjturîbas institûts”, „Latvieði Lielbritanijâ” un Veltas Kingas un
Sarmîtes Janovskas „Sienâzîða ceïojums uz Mçnesi”.
Kopð Latvijas brîvîbas atgûðanas daudz darîts
palîdzîbas darbam dzimtenç: leìionâriem, daudzbçrnu ìimençm, skolâm un bâriòu
namiem, turpinot darbu arî paðu mâjâs, ârçjâ informâcijâ.
Gadiem aizejot, mûsu biedru skaits ir samazinâjies:
1957. gadâ 2249 vanagi – 300 vanadzes
1992. gadâ 1735 vanagi – 555 vanadzes
2009. gadâ 1008 vanagi – 448 vanadzes
Vanadzes darbus ir veikuðas ar latvietçm iedzimto
darba tikumu un mîlestîbu, neprasot nekâdu atlîdzîbu, bet varbût – paldies.
Patiesîbâ ir grûti noðíirt vanadzes un viòu darbu no
Anglijas latvieðu sabiedriskâs dzîves ainas. Tâs ir rosîgâs latvietes, kuºâm
rûp uzturçt un izkopt latvietîbu – tîru latvieðu valodu un kultûru – senâs
latvieðu tradicijas - un daudzinât Latvijas vârdu un likteni un cînîties par
brîvu Latviju.
Padarîtais darbs bûs tas pûrs, ko atstâsim nâkamajâm
paaudzçm. Liels paldies M. Íeòìei, kas vanadþu kustîbu ierosinâja un ar
sirdsdedzi mûs vadîja ar saviem padomiem.
Paldies arî nâkamajâm vanadþu priekðniecçm: Çrikai Sarkanbârdei,
Gundegai Zânei, Veltai King, Ausmai Ðillerei, un novçlam jaunievçlçtai Maritai
Grunts vadît mûs tâpat arî nâkotnç.
Un lielais paldies ikvienai latvietei un arî
latvieðu sievâm – sveðtautietçm, kas nesavtîgi strâdâjuðas DV organizâcijas
mçríu îstenoðanai.
No sevis novçlu jums, vanadzçm, vienprâtîgi sekot un
strâdât tiem mçríiem, ko vanadþu kustîbai pamatâ lika DVF vanadþu nozares
dibinâtâja un vadîtâja Marija Íeòìe.
Daugavas vanadzes, sasauksimies!
I.
B. Birzgale