Latvieðu valoda un Rietumkrasta latvieðu izglîtîbas centra nâkotne
Apskatît komentârus (0)
10.08.2011
Latvieðu valoda un Rietumkrasta latvieðu izglîtîbas
centra nâkotne
Lasîju
Latvians Online Viestura
Zariòa 2003. gadâ rakstîto The Politics
of inclusion and exclusion.
Dzîvojot Kanadâ, viòð ievçrojis,
ka Ziemeïamerikâ samazinâs runâtâju skaits latvieðu
valodâ un latvieðus vairâk vieno angïu
valoda. No 120 000 latvieðu izcelsmes cilvçkiem latvieðu skolâs
un vasaras vidusskolâs mâcâs tikai maza daïa, ïoti laba latvieðu valoda un skolotâja spçjas ir tikai
nedaudziem. Tas pats vçrojams arî Amerikas
rietumkrastâ. Kopð aizritçjuðâ gadsimta 80. un 90. gadiem audzçkòu skaits
latvieðu skolâs, bçrnu nometnçs un vasaras vidusskolâs sarucis. Jaunâkâs paaudzes vecâki nenâk uz latvieðu baznîcu,
nepiedalâs kultûras vai piemiòas
sarîkojumos, kur tiek lietota latvieðu valoda.
Tomçr Latvians Online, laikrakstâ Laiks,
PBLA ziòu apskatâ u. c. ievietoti raksti, cik svarîgi mâcît latvieðu valodu.
Daþiem valoda ir galvenâ latviskâ identitâte, citiem tâ palçnina asimilâcijas
procesu un saglabâ psîcholoìisku piederîbas sajûtu un saikni ar latvieðu
sabiedrîbu un Latviju.
Cik man ir svarîga latvieðu valoda? Kâds
ir mans uzskats par ðîm maiòâm un ko tâs nozîmç RKLIC nâkotnei?
Ikdienâ mana galvenâ valoda ir angïu. Mana
sieva Bonnija, mana meita Marisa un es esam uzauguði Amerikâ; var teikt, ka esam
amerikâòi. Bet tâ nav mûsu vienîgâ identitâte.
Mani vecâki nâk no Latvijas, Bonnijas vecmâmiòa dzimusi Norvçìijâ.
Marisa dzîvoja un mâcîjâs vidusskolâ Beïìijâ un pçc gada jau varçja labi runât
franciski. Tai laikâ viòa bija locekle sabiedrîbâ, kur runâ franèu valodâ. Gadus
vçlâk, kad viòa dzîvoja Rîgâ un ar mani pa tâlruni runâja latvieðu valodâ, viòa
jutâs vairâk piederîga Latvijai. Tagad viòai ir vairâkas identitâtes –
latvieðu, franèu, amerikâòu.
Dzîvojot Vînç, Austrijâ, kad nodarbojos
ar pçtniecîbas darbu doktora disertâcijai,
lietoju franèu valodu, lasot diplomâtiskos dokumentus – vâcu un angïu
valodu. Tagad runâju angliski ar saviem
angïu un kanadieðu kollçgâm, vâciski ar archîva darbiniekiem, aizbraucis ciemos pie radiem Ðtutgartç,
runâju latviski un vâciski. Gadiem
ritot, mainîju karjçru, atstâju vçstures
lektora darbu universitâtç un pievçrsos datorzinîbâm. Mana spçja iemâcîties daþâdas valodas
palîdzçja apgût arî datorvalodas. Man
bija jauna profesija, plaðâkas darba iespçjas un, izmantojot valodu zinâðanas,
varçju brîvi ceïot pa Eiropu.
Tagad mûsu radi dzîvo ASV, Kanadâ,
Austrâlijâ, Latvijâ, Norvçìijâ un Dânijâ. Tâpat kâ man, arî viòiem ir vairâkas
identitâtes, bet valoda ir galvenâ, kas to nosaka. Mana identitâte ir atkarîga no tâ, ko es daru, kuºâ vidç
esmu, kas vçlos bût.
Valodas ir saziòas lîdzekïi, tâs lieto
pçtniecîbâ, tulkojot, ceïojot, iepazîstot citas kultûras un tâs sasniegumus.
Valodas ir svarîgas ne tikai daudzkultûru zemç ASV, bet arî daudznâciju Eiropâ.
Valodu prasme sagâdâ izglîtîbas un ekonomiskâs labklâjîbas iespçjas. Valodas ir
visapkârt – mûsu mâjas dzîvç, birojos, klasçs, televîzijâ, sabiedriskos sarîkojumos
un tîmeklî. Valodas ir daïa no mûsu
latviskâ mantojuma un tradicijâm. Pirms Otrâ pasaules kaºa Latvijâ mani vecâki un daudzi citi prata arî vâcu,
krievu un franèu valodu.
Mâcîties
un lietot latvieðu valodu ir tikpat svarîgi kâ kâdu citu valodu. Kur ðai krastâ
tas bûtu iespçjams, ja nebûtu ne RKLIC, ne latvieðu skolu, vienîgi Baltijas
studiju programma Vaðingtonas universitâtç?
Tâpçc RKLIC tika dibinâta, tâs misija bija latviskâ izglîtîba, lai bûtu
vieta, kur vasaras skolâs un nometnçs bçrni un jaunieði varçtu mâcîties
latvieðu valodu un iepazîties ar latvieðu tradicijâm.
Tâ kâ sabiedrîbâ
latvieðu valodas
lietotâju skaits ir sarucis, par RKLIC nâkotni runâjot, vienmçr piemin
dalîbnieku skaitu Meþotnes nometnç un vasaras skolâ Kursâ. Man bieþi
jautâ, vai mçs varçtu atïauties
uzturçt izglîtîbas centru, ja drastiski samazinâtos dalîbnieku skaits?
Laikam
gan ne, bet RKLIC notiek vçl daudz kas cits, ne tikai mâcîbas vasaras
skolâ Kursa un nometnç Meþotne. Jûnijâ mûsu îpaðumu lieto Olympic Baptist Association jaunieði, augustâ
lietuvieðiem ir gadskârtçja nometne visâm paaudzçm Lankas. RKLIC valde turpina
meklçt citus ienâkumu avotus, arî kâ centru varçtu izmantot pavasarî un
rudenî. Ðogad iepriecina bçrnu un jaunieðu
skaits Kursâ un Meþotnç. Vecâki var pârliecinâties, ka viòu bçrniem rodas daudz
jaunu draugu, tostarp bçrni ar lîdzîgâm latvieðu valodas zinâðanâm. Draugi ir svarîgi mums visiem, tâpat arî
vasaras nometnes un vasaras skolas îpaðâ gaisotne.
RKLIC galvenais uzdevums ir atbalstît
latvieðu valodas mâcîbu programmu, un Meþotnei un Kursai mûsu gadskârtçjâ plânâ
ir svarîga nozîme. Lielu uzmanîbu uzlaboðanas un pârveidoðanas darbâ, ko
iesâkâm ðogad, pievçrðam jautâjumiem: kâ turpinâsim izglîtîbas darbu, kâ piesaistîsim
bçrnus un jaunieðus. Mûsu mçríis ir skaidrs. Vçlamies vecâkiem un bçrniem atgâdinât,
kas ziòots vasaras programmâ: ,,Mçs mâcâmies
latvieðu valodu. Ko tu dari ðovasar?”
Tâpçc es esmu uzòçmies ðo darbu!
RKLIC valdes priekðsçdis Jânis Rogainis