Anglija bij atvērta, atslēg nebij nolauzta...
Apskatīt komentārus (0)
09.02.2011
Attēlā: Ligita Kovtuna ar Zigrīdu Daškevicu Londonā
Ligita
Kovtuna
Anglija
bij atvērta, atslēg nebij nolauzta...
Piezīmes
par tikšanos ar tautiešiem Lielbritanijā
Tuvojas 25. janvāris, kad pēc Latviešu Nacionālās
padomes Lielbritanijā (LNPL) ielūguma jādodas turp, lai tiktos ar mūsu
lasītājiem un citiem Apvienotajā Karalistē mītošajiem latviešiem. Atbildības
nasta aug augumā, jo uzaicinājumā teikts: Referāts par Draudzīgo aicinājumu
un domu apmaiņa par laikrakstu Brīvā
Latvija.BL ir kopējas ar Amerikas
latviešu avīzi Laiks, - tās lappuses,
kas parasti lasāmas vidū.) Ko jaunu
varēšu pateikt par Draudzīgo aicinājumu, jo visus gaŗos trimdas gadus šī diena
bijusi dzīva ārzemju latviešu mītnes zemēs, dzīva un pienācīgi nosvinēta, ne
vien pieminot, bet arī gluži praktiski sniedzot ieguldījumu mūsu tautas garīgo
vērtību stiprināšanā un vairošanā, dāvinot latviešu skolām grāmatas un citas
vērtīgas lietas, arī naudu. (Atgādināšu, ka astoņas lappuses
Lai iedvesmotos, mājās pārlasu Edvarta Virzas
grāmatu Kārlis Ulmanis. Šī valsts tikai tad uz visiem laikiem pastāvēs, ja
tās dibinātāja gars būs arvienu latviešiem vadītājs un ceļa zvaigzne, raksta
Virza. Un vēl: Šīs grāmatas varonis nav tik daudz Ulmanis pats kā Ulmaņa gars,
kas nozīmē atteikšanos un uzupurēšanos valsts labā... Es ļoti ceru uz šī gara
iedzīvinājumu vēl tuvākajā savas dzīves laikā un tam ticu. Bet tas jau ir cits
stāsts.
Attēlā pa labi: Ēriks un Aina Novadnieki Vanadžu istabā Bradfordas Latviešu namā
Un nu visu pēc kārtas.
Raugos pa gaisaputna logu lejā zaļa sala, brīžiem
pat rotājas saulīte, kuŗas Rīgā ir tik maz, tik maz. Dzidras Purmales dārzs
Lesterā kā noklāts ar sniegpulkstenīšiem, kas raisa savus ziedu zvaniņus.
Londonā rasina sīks lietutiņš, no tumsnēja tirgotāja par piecām mārciņām
jānopērk lietussargs. I love London,
sarkanas sirsniņas uz melna fona. Lai būtu! Līdz Viktorijas stacijai braucu ar
vilcienu, taču, lai nokļūtu Daugavas Vanagu namā Queensborough Terrace 72, ņemu kebu,
sarkanu, protams, kolorītam. Par astoņām
mārciņām tas mani aizvizina līdz latviešu namdurvīm. Sveiki, mēs jūs gaidījām,
Lilija Zobens jau zvanīja! (Lilija ir ne tikai izcila koŗdiriģente un, kā
bildis Alberts Legzdiņš, Anglijas latviešu mūzikālā dvēsele, bet viņa arī
vada LNPL - organizāciju, kas ļoti būtiski atbalsta Brīvās Latvijas iznākšanu kā garīgā, tā arī financiālā nozīmē.) Man
laipni piedāvā siltu viru, apjautājas, vai nevajag TV un datoru. Nē, nē, drīzāk
gribas tikties ar dzīviem cilvēkiem. Starp citu - te domāts arī par
šķietamiem sīkumiem, piemēram, par strāvas pārveidotāju, lai varētu
uzlādēt mobilo tālruni un citas
elektroierīces. Pārvaldniece Aija pati mani pavada uz manu istabiņu mazu,
jauku, smaržīgu. Brokastīs satieku arī Baibu un Laimoni it kā mani vien būtu gaidījuši. Par trīsdesmit
piecām mārciņām saņemu omulīgu, kvalitātīvu mītni plūs labas brokastis. Pie
blakus galdiņa brokasto trīs igaunietes, arī apmierinātu vaigu. Lūgtum,
tautieši, kad būsit Londonā!
Vakarā tikšanās ar mūsu autori, zinīgo un gana
kritisko Zigrīdu Daškevicu. Viņa ir atklāta un tieša, Zigrīdā der ieklausīties,
jo viņu vada draudzīgi motīvi un patiesa vēlēšanās, lai tā sauktā trimdas prese
arī turpmāk būtu informētāja, vienotāja un mūsdienīga. Italiešu krodziņā Queensway ielā, turpat netālu no DV nama,
pārspriežam gan jautājumus, kas saistīti ar avīzes saturu, gan atminamies savus
dzīves pieredzējumus. Šis vakars nostiprina manī atziņu, ka garīgais rosīgums ir
tas, kas neļauj cilvēka dzīves gadiem ņemt pār viņu virsroku.
Nākamajā dienā jādodas uz Līdsu, kur mani sagaida
cita iedvesmotāja tautiete mācītāja Gita Putce. Līdsas stacijā mūsu
pazīšanās zīme ir laikraksts Brīvā
Latvija Gitas rokās. Apkampjamies, kā būtu mūžu pazīstamas. Viņas mājās
palikšu pēc tikšanās Bradfordas Daugavas Vanagu namā, un vakaru vadīsim rimtās,
vienkāršās sarunās. Piezvanīsim māksliniekam Laimonim Mieriņam un viņa Ilgai.
Veselības likstas liegušas viņiem ierasties uz tikšanos, taču priecīga ziņa:
nākamvasar Rīgā gaidāma Laimoņa darbu izstāde, nē, izstādes vairākās zālēs,
tostarp Nacionālajā Mākslas mūzejā.
***
DV Bradfordas nams 5 Clifton Villas ir viens īsts kultūras centrs. Plaša zāle ar
skatuvi, bibliotēka, Vanadžu istaba un Vanagu istaba, bārs un mājīgas tikšanās
telpas ar krāsainām vitrāžām, kas izturējušas pārbūves un pārvietošanas. Liela
vērtība ir šā nama pastāvēšana laikā, kad latviešu īpašumi visā pasaulē
galvenokārt tiek pārdoti... Nama pārvalsdnieks Ēriks Novadnieks gan neslēpj
sarūgtinājumu mēs esam cīnījušies par nama uzturēšanu, joprojām cenšamies
izdomāt visādus pelnīšanas veidus, lai to uzturētu dzīvu, un piedāvājam bez
maksas jauniebraukušajiem tautiešiem. Taču atsaucība ir niecīga, nenāk,
nedarbojas. Lai gan pirmo reizi pa
ilgiem laikiem aizvadītajos Ziemsvētkos
nams pulcēja vairāk nekā simt cilvēku, galvenokārt jaunu ļaužu, uz eglīti.
Rudens pusē sākusi darboties Bērnu radošā darbnīca jeb latviešu bērnu
skoliņa, un tas taču vieš cerību, ka nams atdzīvosies. Arī uz bibliotēku latvieši nākot. Biju priecīga jaunajai
skoliņai atstāt dāvanu, ko man uzticēja Čikāgas piecīši nošu krājumus ar
tvartu Visiem latvju bērniem. Lai dzied un rosās visiem latviešiem par
prieku.
(Turpmāk vēl)