Provinciālisms vai apzināta akcentu pārbīde?
02.12.2023

Raksta autors: Sallija Benfelde

Pēdējo pāris nedēļu laikā īstu vētru Latvijas sociālajos tīklos izraisījusi ziņa, ka laikā, kad valdības vadītājs bija Krišjānis Kariņš, 18 no kopumā 53 lidojumiem uz ārvalstīm izmantoti speciālie reisi. Laikā no 2021. līdz 2023. gadam ar privātu lidaparātu premjers devies 18 lidojumos uz Beļģiju, Slovēniju, Portugāli, Poliju,  Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Slovākiju, Nīderlandi, Dāniju, Čehiju un Moldovu. Speciālajiem reisiem 2021. gadā no valsts budžeta līdzekļiem iztērēti teju 145 000 eiro, 22. gadā – ap 333 000, bet šogad – 136 000 eiro. Vidēji viena lidojuma izmaksas ir aptuveni 34 000 eiro. Savukārt 35 vizītēm izmantoti rēgulārie lidojumi ar airBaltic vai Polijas lidsabiedrību LOT. Uzreiz jāpiebilst, ka dažādu jomu ministri lidojumiem izmanto rēgulāros reisus un noteikti ne vietas biznesa klasē. Bet visus lidojumus uz Eiropadomi – Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmēm – gan ierēdņiem, gan ministriem apmaksā Eiropas Savienība. Ir zināms, ka arī citi premjeri reizumis izmantojuši privātu lidmašīnu pārvadājumus, taču šī informācija nav apkopota. Vēl jāpiebilst, ka tagadējās premjeres Evikas Siliņas  laikā par valsts budžeta līdzekļiem speciālie reisi vizīšu nodrošināšanai nav izmantoti, informē premjeres parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks. Taču, ja radīsies ārkārtas situācijas, kad citu iespēju ceļot nebūs, privāto lidmašīnu noma tiks vērtēta. Patmalnieks arī skaidroja, ka svarīgi ir panāktie rezultāti: „Mēs redzam, ka mums pastiprinās ārvalstu, NATO kaŗaspēka klātbūtne Latvijā, ir jaunas drošības garantijas no NATO sabiedrotajiem partneriem, kas ir šīs ārpolitiskās darbības rezultāts. Tad katram pašam jāvērtē – tas ir daudz vai maz”.

Protams,par lidojumiem sāka runāt Saeimas opozīcija, no kuŗas divas partijas gan bija Kariņa vadītajā valdībā, bet toreiz klusēja. Saeimas pieprasījumu komisija izskatīja opozīcijas pieprasījumu, uzklausīja visu pušu skaidrojumus un nolēma šo jautājumu tālāk nevirzīt. Opozīciju, protams, neapmierināja šie skaidrojumi un jāteic, ka, iespējams, tiešām ne vienmēr speciālie avioreisi bija labākais risinājums un arī Valts kanceleja ne vienmēr sniegusi pilnīgus un plašus skaidrojumus. Tagadējās opozīcijas, bet iepriekšējās valdības pozīcijas frakcija ”Apvienotais saraksts” ir vērsies Valsts kontrolē, un tā izvērtēs šos speciālos avioreisus. 

Atliek gaidīt Valsts kontroles (VK) vērtējumu. Gan jāpiebilst, ka Latvija ir ļoti daudz darījusi, lai jautājums par Ukrainu nepaliktu novārtā un lai ukraiņu balsis izdzirdētu visā pasaulē.Ja Latvijas valdība un ministri būtu sēdējuši Latvijā vai dienām ilgi pārvietojušies no vienas lidostas uz otru, sēdētu stundām ilgi, kad reisi kavējās un gan nokavētu sanāksmes Eiropā, gan atstātu Latviju bez valsts augstākajām amatpersonām, daudzos jautājumos ne Latvijas, ne Ukrainas balss nebūtu sadzirdēta. Vēl jāpaskaidro arī, ka visi minētie fakti un citāti ir publiski pieejami gan sabiedriskajos, gan komercmedijos, atšķiras vien to skaidrojums jeb kā mēdz sacīt – „kādā mērcē tos pasniedz”.

Kādēļ vispār par to visu rakstu, ja jau VK noskaidros un visu „saliks pa plauktiņiem”? Tādēļ, ka veids, kādā opozīcija un brīžiem arī mediji to visu pasniedza un turpina pasniegt, rada jezgu sabiedrībā, kūda cilvēkus pret Latvijas valsti, rada nestabilitāti. Jo stāsts nav par faktiem, kuŗiem, protams, ir jābūt publiski zināmiem, bet par to pasniegšanas veidu. Nav nekas jauns, ka faktus var nesagrozīt, bet tos interpretēt tā, ka, izlasot vai tos dzirdot, rodas pavisam cits priekšstats un cita attieksme.

Jau ziņu virsraksti, ka kariņš saviem lidojumiem izmantojis privātās lidmašīnas, turklāt nekur nepieminot nevienu no šo privāto lidmašīnu kompāniju nosaukumu vai īpašnieku, lika brīnīties un vaicāt: vai tad pasaulē ir daudz privāto aviosabiedrību, kuŗas droši var izmantot svarīgām valsts vizītēm? Lielākoties aviosabiedrības ir privātīpašums, pat Nacionālā lidsabiedrība airBaltic valstij nepieder 100 procentu akciju. Otrkārt, dažos medijos un, protams, sociālo tīklu komentāros, tika pārmests, ka netika izmantotas… militārās lidmašīnas. Vai Latvijai ir militāro lidmašīnu flote? Sabiedroto iznicinātājus šādām vizītēm izmantot nav iespējams, jo premjeram vai ministriem nāktos mēģināt ievietoties bumbu novietnē, jo pasažieru vietu taču tajās nav. Treškārt, arī militāro lidamašīnu izmantošana, pat, ja tās pieder valstij, maksā naudu, jo arī tām ir vajadzīga degviela, jāmaksā par lidlauku izmantošanu utt. Visbeidzot, šī jēdziena ”privāts” skandēšana patiesībā izskatās kā labi aprēķināta PR kampaņa. Jo piecdesmit okupācijas gados šis vārds „privāts” diendienā tika skaidrots kā kaut kas briesmīgs un noziedzīgs. Daudziem, it sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem, tas joprojām dzīvo zemapziņā kā kaut kas ļoti slikts, arī uz uzņēmējiem joprojām daudzi raugās kā uz ļaunumu, ar kuru ir jāsamierinās.

Manuprāt, opozīcija cīņā par varu nerēķinās ne ar kādām sekām Latvijai.  Par Aināra Šlesera vadīto opozīcijas partiju „Latvija pirmajā vietā” pārsteiguma nav, jo tai, tāpat kā Alekseja Rosļikova vadītajai prokrieviskajai opozīcijas partijai „Stabilitātei!” Krievija vienmēr ir bijusi kā sapņu zeme, ar kuŗu cieši jādraudzējas. Tikai pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā ir apklusinājis viņu Krievijas reklamēšanu skaļā balsī. Nedomāju, ka kaŗš ir mainījis viņu uzskatus un mērķus. Jau pirms 14. Saeimas vēlešanām Šleseram un Rosļikovam vislielākie ienaidnieki bija Krišjānis Kariņš un Jaunā Vienotība. Tagad arī bijušie pozīcijas partneŗi – Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienībā, manuprāt, ir pievienojušies šim „draudzīgajam pulciņam”. Vismaz diendienā sekojot Latvijas medijiem, to nevar neredzēt un nedzirdēt un to nevar nosaukt citādi, kā par naida vilni. Nupat opozīciju ir satracinājis arī Krišjāna Kariņa paziņojums, ka viņš būtu gatavs kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu, kas atbrīvosies nākamgad, un Valsts prezidents Edgara Rinkēviča paustais preses konferencē, ka Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš kā bijušais valdības vadītājs ar darba pieredzi Eiropas Parlamentā ir atbilstošs kandidāts NATO ģenerālsekretāra amatam. Un jāatceras arī, ka nākamajā gadā, vasaras sākumā, notiks Eiroparlamenta vēlēšanas. Tādēļ, manuprāt, vienīgais, kas interesē opozīciju, ir jebkādā veidā nokļūt pie varas. Turklāt bijušajām valdības partijām ir dusmas par to, ka tieši Kariņš izjauca viņu dzīvi varā un nepiekāpās visiem ultimātiem.