Bija citi laiki un cits samērs
Apskatīt komentārus (0)
07.02.2012
Franks Gordons
Bija citi laiki un
cits samērs
VĒROJUMI UN PĀRDOMAS
Rīgas krievvalodīgajā avīzē Čas Aleksandrs Gurins
ņemas lasītājiem rādīt, cik jauka bijusi Latvijas demokratija Satversmes
sapulces un pirmo četru Saeimu laikā: deputāti varēja klāstīt savu viedokli
tiklab latviski, kā arī vāciski un krieviski. 1931. gada decembrī Demokratiskā
centra deputāts prof. Zālīte, ko atbalstīja Marģers Skujenieks un Kārlis
Skalbe, gan prasīja, lai Saeimas sēdēs skanētu tikai latviešu valoda, bet šī
prasība tika noraidīta. Pret to balsoja ne vien minoritāšu pārstāvji un
sociāldemokrati, bet arī vairāki labējo frakciju deputāti. Krietnais un
lojālais deputāts Pauls Šīmans - vācbaltu frakcijas līderis - debatēs par prof.
Zālītes prasību norādīja, ka vācu un krievu valodas lietošanas aizliegums
kaitēšot efektīvam deputātu darbam un tādējādi nenākšot par labu valstij. Un tā
arī palika līdz 4. Saeimas darba izbeigšanai 1934. gada 15. maija apvērsuma
rezultātā: Pauls Šīmans runāja vāciski, Mordechajs Dubins, piemēram, un Meletijs
Kalistratovs - krieviski.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 7, 10. lpp.)