Bija citi laiki un cits samērs
Apskatīt komentārus (0)


07.02.2012

Franks Gordons

Bija citi laiki un cits samērs

VĒROJUMI UN PĀRDOMAS

Rīgas krievvalodīgajā avīzē Čas Aleksandrs Gurins ņemas lasītājiem rādīt, cik jauka bijusi Latvijas demokratija Satversmes sapulces un pirmo četru Saeimu laikā: deputāti varēja klāstīt savu viedokli tiklab latviski, kā arī vāciski un krieviski. 1931. gada decembrī Demokratiskā centra deputāts prof. Zālīte, ko atbalstīja Marģers Skujenieks un Kārlis Skalbe, gan prasīja, lai Saeimas sēdēs skanētu tikai latviešu valoda, bet šī prasība tika noraidīta. Pret to balsoja ne vien minoritāšu pārstāvji un sociāldemokrati, bet arī vairāki labējo frakciju deputāti. Krietnais un lojālais deputāts Pauls Šīmans - vācbaltu frakcijas līderis - debatēs par prof. Zālītes prasību norādīja, ka vācu un krievu valodas lietošanas aizliegums kaitēšot efektīvam deputātu darbam un tādējādi nenākšot par labu valstij. Un tā arī palika līdz 4. Saeimas darba izbeigšanai 1934. gada 15. maija apvērsuma rezultātā: Pauls Šīmans runāja vāciski, Mordechajs Dubins, piemēram, un Meletijs Kalistratovs - krieviski.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 7, 10. lpp.)