Cerība
18.09.2024
Sallija Benfelde
Otrā septembŗa nedēļa Latvijā bija vasarīga.
Sabiedrību gan satrauca incidents ar valsts territorijā ielidojušo
Krievijas militāro dronu, un publiskajā telpā sāk izskanēt polītiķu
diskusiju atbalsis par nākamā gada budžetu un nodokļu reformu.
Ukrainā aizvadītā nedēļa bijusi pretrunīga, nemierīga. Situācija Ukrainas austrumu frontē lēnām turpina pasliktināties. Krievija uz austrumu fronti sūta milzīgus spēkus, tiek no jauna ieņemtas vai atkal līdz ar zemi nolīdzinātas apdzīvotas vietas. Ukraiņiem noturēties austrumos ir arvien grūtāk. Lai gan pēc Ukrainas iebrukuma Kurskā agresorvalsts bija spiesta vairākas armijas daļas pārvietot uz Kursku, situāciju austrumu frontē tas par labu ukraiņiem nemainīja. Tiesa gan, ASV Kaŗa izpētes institūta eksperti savā ziņojumā par Ukrainas kaŗa gaitu raksta, ka Ukrainas kaŗaspēkam ir panākumi vairākos Kurskas apgabala rajonos. Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības polītikas pētniece Kristīne Bērziņa Latvijas Radio skaidroja, ka Krievijai ir svarīgi nostiprināt savas pozīcijas austrumos, jo gadījumā, ja Ukrainai neizdotos atgūt savas ter`ritorijas, visticamāk, tās kļūtu par ilgtermiņa robežām. Svētdien, 15. septembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski informēja, ka nedēļas laikā agresorvalsts Krievija triecienos pa Ukrainu izmantojusi aptuveni trīsdesmit dažāda tipa raķetes, vairāk nekā astoņus simtus vadāmo aviobumbu un gandrīz trīs simtus trieciendronu. Kopš pilna mēroga iebrukuma dienas Ukrainā 2022. gada 24. februārī Krievija ir raidījusi pret to gandrīz četrpadsmit tūkstošus raķešu un trieciendronu. Diemžēl Lielbritanijas premjerministra Kīra Stārmera un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās laikā piektdien, 13. septembrī, Baltajā namā nav pieņemts lēmums par to, vai atļaut Ukrainai izmantot Rietumu piegādātās raķetes pret mērķiem dziļi Krievijas iekšienē. Savukārt Zelenskis uzsvēra, ka gaida no ASV, Lielbritanijas, Francijas, Vācijas un Italijas atļauju lietot Rietumu bruņojumu triecieniem dziļi Krievijas territorijā. Tajā pašā laikā ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans paziņoja, ka Baidens gatavojas nopietnam Ukrainas atbalstam pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām un tiekot gatavota būtiska palīdzība. Tikmēr Politico raksta, ka ASV bažījas par to, ka ziemā Ukraina var zaudēt kaŗu, jo Krievija ir mainījusi savu aviotriecienu taktiku ukraiņu energosistēmai: agresorvalsts plānojot izmantot no Irānas saņemtās ballistiskās raķetes, kuŗu darbības rādiuss ir 120 km. Kamēr Krievija no savas territorijas var netraucēti turpināt iznīcināt Ukrainu un ukraiņus, jo Rietumi acīmredzot tomēr baidās no Putina draudiem, uzvarēt agresoru kļūst aizvien grūtāk.
Tomēr aizvadītā nedēļa Ukrainai nesusi arī kādu priecīgu ziņu notika kārtējās Ukrainas un Krievijas apmaiņas ar gūstekņiem. Mājās atgriezās bruņoto spēku, zemessardzes un robežsardzes kaŗavīri, policijas darbinieki un Ukrainas civiliedzīvotāji. Gan jāteic, ka atgūto cilvēku veselības stāvoklis ir smags galvenokārt nepietiekama uztura dēļ. Pēc Ukrainas varasiestāžu aprēķiniem līdz šim no Krievijas gūsta atgriezušies apmēram 3500 cilvēku. Jāpiebilst, ka gūstā joprojām atrodas aptuveni 700 Ukrainas nacionālās gvardes speciālās vienības Azov kaŗavīri.
Kā zināms, 1. augustā notika arī apmaiņa ar ieslodzītajiem starp Krieviju, Baltkrieviju un Rietumu valstīm. Levadas Centra aptauja liecina, ka par to zina 61 procents Krievijas iedzīvotāju, turklāt 13 procenti šim procesam uzmanīgi sekojuši. Vismazāk to, kuŗi zina par ieslodzīto apmaiņu, ir gados jaunāko cilvēku grupā vecumā no 18 līdz 24 gadiem (40 procenti), iedzīvotāji ar vidējo izglītību vai bez tās (49 procenti), lauku iedzīvotāji (58 procenti). Aptaujā tika arī vaicāts, ko iedzīvotāji domā par to, kāpēc Rietumu valstis nolēma apmaiņā iekļaut ne tikai savus pilsoņus, bet arī vairākus Krievijas opozīcijas polītiķus. Lielākā aptaujāto daļa nevarēja atbildēt uz šo jautājumu (61 procents). 12 procenti aptaujāto uzskata, ka Krievijā apcietinātie viņu opozīcijas polītiķi strādāja Rietumu labā, ir Rietumu aģenti, nodevēji, spiegi, Rietumu uzpirkti, Piektā kolonna Krievijā. astoņi procenti aptaujāto uzskata, ka Rietumi gribēja, lai apcietinātie opozīcijas polītiķi nonāk viņu valstīs, lai varētu turpināt strādāt pret Krieviju un to apmelotu. Tikai etri procenti iedzīvotāji uzskata, ka Rietumi gribēja, lai šie opozicionāri tiktu atbrīvoti un varētu aizbraukt no Krievijas humānu apsvērumu dēļ proti, lai glābtu viņiem dzīvību. Interesantas ir arī atbildes uz jautājumu: Kā jūs domājat, vai Krievijā pašlaik ir polītieslodzītie? Pēdējo divdesmit gadu laikā aptuveni puse Krievijas iedzīvotāju ir uzskatījuši, ka viņu valstī ir polītieslodzītie, šogad augustā tā domājošo skaits ir mazliet pieaudzis, tā domā 55 procenti aptaujāto. Visvairāk to iedzīvotāju vidū, kuŗi domā, ka Krievijā ir polītieslodzītie, ir jaunieši (vecumā no 18- 24 gadiem), tā domā 64 procenti, lauku iedzīvotāji (60 procenti), tie, kuŗi uzskata, ka valsts polītika ir nepareiza (60 procenti), tie, kuŗi neatbalstu Putinu prezidenta amatā (73 procenti) un tie, kuŗi uzticas informācijai youtube kanalos. Atšķiras maskaviešu un Putina atbalstītāju uzskati. Tikai 47 procenti maskaviešu domā, ka valstī ir polītieslodzītie, bet starp tiem, kuŗi atbalsta Putinu prezidenta amatā, tā domā 54 procenti iedzīvotāju. Ar vārdu sakot, Krievijas iedzīvotāju uzskatu aina kā vienmēr ir raiba. Diemžēl arī kopējā polītikas ainava pasaulē nav patīkama.
Paliek cerība. Krievijas disidents un Putina pretinieks Vladimirs Kara Murza, kuŗš pirms dažām nedēļām tika atbrīvots apmaiņas procesā un uzaicināts uz Francijas ziņu kanalu LCI, vēlas ticēt savas valsts nākotnei bez Putina: Krievijā pārmaiņas notiek ļoti ātri un ļoti negaidīti. Šodien neviens precīzi nezina, kā un kad tieši Putina režīms kritīs. Mēs droši zinām vienu: tas notiks, jo nekas nav mūžīgs, un tādi režīmi kā Putina režīms šķiet stabili un mūžīgi līdz brīdim, kad tie vairs nepastāv. Un tieši tā būs arī nākamreiz, kad šāds pārmaiņu logs atvērsies Krievijai... Ir ļoti svarīgi būt gataviem šim brīdim, jo šie iespēju logi ir ierobežoti. Un mēs nedrīkstam atkārtot 1990. gadu kļūdas. Šoreiz mums ir jādara viss, lai Krievija kļūtu par normālu valsti, demokratisku valsti, patiesi eiropisku valsti. Es nešaubos, ka šī diena pienāks.