Kurska un illūzijas
20.08.2024

Foto: AFP, SERGEI SUPINSKY Mihails Podoļaks // 

Raksta autors: Sallija Benfelde

Ukrainas iebrukums Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā turpinās, un joprojām izskan daudzi jautājumi par šī iebrukuma mērķiem.  Manuprāt uz šiem jautājumiem par mērķiem pietiekami izsmeļoši intervijā portālam „Meduza” atbild Ukrainas prezidenta biroja padomnieks antikrizes jautājumos Michails Podoļaks. Viņš skaidro, ka var sniegt polītiskas atbildes, jo militāros jautājumos situāciju un mērķus var skaidrot tikai augstākā militārā vadība. Podoļaks intervijā pastāsta par četriem mērķiem:  „Pirmais – Ukrainai tas ir aizsardzības kaŗš, lai izspiestu Krievijas artilēriju tādā attālumā, lai tā vairs nevarētu nepārtraukti apšaudīt civiliedzīvotājus. 

Otrais mērķis ir pārgriezt, nobloķēt loģistikas jeb transporta ceļus, pa kuŗriem Krievijas armija efektīvi piegādā bruņojuma rezerves visā frontes līnijā. Ukrainas mērķis nav okupēt šo teritoriju, tas ir kaŗš aizsardzības ietvaros, ukraiņu bruņotie spēki iznīcina tikai militāros objektus. Sociālie objekti paliek Krievijas Federācijas pārraudzībā un kontrolē, Ukrainai tie neinteresē.

Trešais Ukrainas mērķis ir parādīt un nodemonstrēt  Krievijas civilās un militārās vadības nespēju un neprasmi rīkoties. Viņi nesaprot, kas notiek, nav spējīgi ātri un efektīvi pieņemt lēmumus un ar savu rīcību kārtējo reizi pierāda, ka slikti pārvalda situāciju. Kopš 2023. gada vāgneriešu ofensīvas viņu rīcībā nekas daudz nav mainījies. Mūsu starptautiskajiem partneŗiem jāredz, ka Krievija nav tik stipra, lai spētu kontrolēt savus iekšējos riskus, kuŗi pamazām pieaug kaŗa dēļ.

Ceturtais mērķis ir kaŗadarbības pārnešana uz Krievijas territoriju. Ieejot Kurskas apgabalā, mēs redzējām, cik šokēti ir turienes iedzīvotāji, jo viņi dzīvo citā reālitātē. Viņiem liekas, ka kaŗš notiek jau gandrīz vai Eiropas valstu teritorijā, un viņiem nav nekādu risku. Varbūt beidzot sāksies kāda diskusija par to, kas ir šis kaŗš un kādas sekas tas radīs”. 

Vai kaŗadarbība Kurskā ir radījusi diskusijas un Krievijas iedzīvotāji ir sākuši domāt par to, kas notiek, acīmredzot rādīs laiks. Līdz šim agresorvalsts iedzīvotāji turpina dzīvot sava veida dubulto dzīvi  – fiziski, protams, viņi atrodas Krievijas Federācijā un saskaras ar tās ikdienu un neatrisinātajiem jautājumiem, bet savās domās un emocijās joprojām dzīvo pavisam citā, illllluzorā pasaulē. Par to kārtējo reizi liecina Levadas Centra šovasar Krievijā veiktās aptaujas no 25.līdz 31. jūlijam. Sociologi iedzīvotājiem jautāja, kādas viņuprāt ir svarīgākās tiesības un brīvības un ar kādiem šo tiesību un brīvību pārkāpumiem viņi pēdējos gados ir saskārušies.

Uz jautājumu par svarīgākajām tiesībām un brīvībām 68 procenti aptaujāto atbildēja, ka vissvarīgākās ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas drošību. Tiesa gan, 2019. gadā tās par svarīgākajām uzskatīja 78 procenti Krievijas Federācijas iedzīvotāju, un septiņu gadu laikā tā domājošo skaits pamazām ir samazinājies. Otrajā vietā pēc svarīguma ir tiesības uz  medicīnisko palīdzību – tā domā 51 procents iedzīvotāju. Savukārt 42 procenti par vissvarīgākajām uzskata tiesības uz taisnīgu tiesu un arī tiesības uz vārda brīvību. Vēl 2021. gadā vārda brīvību par vissvarīgāko uzskatīja 64 procenti, bet arī šis rādītājs ir krietni samazinājies. Apskatot aptaujas tabulu, labi var redzēt, ka no septiņpadsmit nosauktajām tiesībām un brīvībām, to iedzīvotāju skaits, kas tās uzskata par vissvarīgākajām, samazinājums ir visās tabulas ailītēs.

Interesanti, ka to vidū, kuŗi par vissvarīgākajām uzskata tiesības uz dzīvību, brīvību un personas drošību, visvairāk ir gados jauni iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (77 procenti) un arī to vidū, kuŗi atbalsta Putinu (69 procenti). Arī vārda brīvību par vissvarīgāko uzskata gados jaunie iedzīvotāji (55 procenti), vairāk, nekā valstī vidēji, par vissvarīgāko to uzskata arī Putina pretinieki. Paradoksāli ir tas, ka vārda brīvība, izrādās, ļoti svarīga ir Putina atbalstītājiem, jo tā domā 41 procents, un tas ir tikai par procentu mazāk, nekā vidēji valstī. Saprotams, ka gados vecāku cilvēku vidū to, kuŗiem medicīniskā palīdzība ir vissvarīgākā pat mazliet vairāk, nekā vidēji valstī – tā atbildējuši 54 procenti to iedzīvotāj, kuŗi vecāki par 55 gadiem. Mazliet vairāk, nekā vidēji valstī, medicīniskā palīdzība ir ļoti svarīga arī Putina atbalstītājiem (52 procenti), bet tiem, kuŗi Putinu neatbalsta, tā nav tik svarīga, kā iedzīvotājiem kopumā (47 procenti).

Interesantas ir arī atbildes uz jautājumu, ar kādiem tiesību  pārkāpumiem aptaujātajiem ir nācies saskarties pēdējos piecos gados. Uzreiz jāteic, ka rezultātu tabulā pārkāpumu daudzums, ar kuŗiem aptaujātie ir saskārušies, rēķinot procentos, ir samazinājies – vismaz tā liecina iedzīvotāju atbildes. Visvairāk iedzīvotājiem esot nācies saskarties pārkāpumiem jautājumā par tiesībām uz medicīnisko palīdzību – tā atbildējuši 12 procenti. Visvairāk tā atbildējušo ir gados vecāko iedzīvotāju un Putinu neatbalstošo vidū, mazliet vairāk, nekā vidējais skaits aptaujāto – 13 un 14 procenti iedzīvotāju. Gados jaunākie atbildējuši, ka visvairāk saskārušies ar pārkāpumiem jautājumā par vārda brīvības ievērošanu (14 procenti), un tas ir vairāk nekā kopīgais rādītājs. Tie, kuŗi neatbalsta Putinu prezidenta postenī, ar vārda brīvības neievērošanu saskārušies pat 24 procentos gadījumu, tādu ir daudz arī iedzīvotāju grupā vecumā no 25 līdz 35 gadiem – 13 procenti. Tomēr valstī kopumā ar vārda brīvības neievērošanu esot saskārušies tikai deviņi procenti iedzīvotāju. Interesantas ir atbildes par to, cik bieži nav ievērotas tiesības iegūt informāciju – tā esot noticis vien septiņiem procentiem iedzīvotāju. Gados jaunāki cilvēki ar to saskārušies biežāk (deviņi procenti), bet vecuma grupā no 25 līdz 35 gadiem mazliet biežāk (10 procenti). Tiesa gan, to vidū, kuŗi neatbaksta Putinu, tā noticis 16 procentiem aptaujāto.

Kopumā 74 procenti iedzīvotāju uzskata, ka jāpanāk savu tiesību ievērošana, bet gandrīz katrs piektais (22 procenti) domā, ka tādos gadījumos panākt savu tiesību ievērošanu nav iespējams. Nepārsteidz, ka tieši jauni cilvēki uzskata, ka jāpanāk savu tiesību ievērošana (84 procenti). Bieži tā domā arī tie, kuŗi var atļauties pirkt preces, kuŗas domātas ilgstošai lietošanai un tātad ir dārgākas (80 procenti), un arī tie, kuri atbalsta Putinu prezidenta postenī (77 procenti). Savukārt to, kuŗi domā, ka nav iespējams panākt savu tiesību ievērošanu nav iespējams, visvairāk ir par 55 gadiem vecāku cilvēku vidū (31 procents), starp tiem, kuŗiem tik tikko pietiek naudas ēdienam (37 procenti) un to vidū, kuri neatbalsta Putinu (38 procenti). 

Ar vārdu sakot, kā vienmēr – Krievijas Federācijas iedzīvotāju uzskatu ainava ir raiba, pretrunīga un nereti illūzijām caurausta.