Nekļūt par aizejošo zemi
Apskatīt komentārus (0)
14.02.2012
Sallija Benfelde
Nekļūt par aizejošo zemi
Kad saņēmu
dziesminieces Ievas Akurateres sūtīto e-pasta vēstuli, kuŗā viņa raksta par to,
ka Ritmaņu dziesma Manai tautai izmantota videoklipā,
kas aicina balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu, man aizrāvās elpa.
Labu brīdi jutos kā stūrī iedzīts zvēriņš, izmisums, aizvainojums un sāpe par
to, kā par mums var ņirgāties, skatoties acīs un smaidot, bet mēs esam spiesti
cīnīties, lai izdzīvotu. Tās ir manas un simtiem tūkstošu cilvēku svētās atmiņas,
ko laiks nespēj izdzēst, - kā Ieva, balsij aizlūstot, dzied, un mēs, asarām
acīs, balsij ik pa brīdim ķeŗoties, dziedam līdzi: Palīdzi, Dievs, palīdzi,
Dievs, visai latviešu tautai... Pēc brīža pirmā doma bija labi vismaz, ka ar
šiem necilvēkiem varēs cīnīties, izmantojot pārkāptās autortiesības!
Nākamajā dienā
saņemu no tautas tradiciju un paražu pētnieces, profesores Janīnas Kursītes
elektronisku vēstuli, kuŗā viņa raksta, ar kādām melīgām metodēm Latgalē jauni
cilvēki apstaigā mājas un stāsta, ka turpmāk Eiropā un Latvijā būs jārunā angļu
vai krievu valodā, tāpēc jāiet un jābalso par krievu valodu, ko latgalieši taču
prot. Latgalē, pierobežā, Latvijas radio un televīzija nav uztveŗama, raksta
Kursīte, tur var skatīties un klausīties tikai Baltkrieviju un Krieviju.
Profesorei taisnība, tas zināms jau sen, bet nekas nemainās.
Dažas dienas
vēlāk, izlasot Latvijas krievu kopienas informātīvajā portālā vispirms
emocionālu tekstu: Vai tu esi par to, ka tava meita trīc angļu mazpilsētā,
mizojot kartupeļus drēgnā pakistāniešu ēstuvē? Vai tu esi par to, lai tavs dēls
remdē ilgas pēc mājām, drūmi dzeŗot īru alu? Vai tu esi par to, ka tavs mazdēls
ilgojas pēc dzimtās lauku sētas šūpolēm, aizmirstot latviešu valodu Īrijā, Anglijā,
Vācijā, Italijā? - un tālāk jau klajus melus: Tukši, bet it kā tautiski
pļāpājošās eirodeputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere ne pirkstu nav
pakustinājušas, lai latviešu zemnieki saņemtu Eiropas līmeņa subsidijas. Valdošās
koalicijas darbības rezultātā Latvija zaudējusi vairāk emigrējošo tautas brāļu nekā
kaŗā un izvešanās kopā. Vai tev tas der? Vēlies pārmaiņas? Meli beidzas ar
aicinājumu balsot par krievu valodu, bet pārsteiguma nav, un nav arī izmisuma
izjūtas. Ir skaidrs, no daudziem deputātiem un dažādām amatpersonām tiešām var
sagaidīt skaistus vārdus, bet ne darbus. Katram no mums acīmredzot ir jāatceras
savas tiesības atgādināt un vaicāt deputātiem par padarītajiem un
nepadarītajiem darbiem un, nesaņemot atbildi, jautāt arī publiski, lai nebūtu
iespējams izvairīties no atbildības par savu darbu.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 8, 11. lpp.)