LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Nekļūt par aizejošo zemi
Apskatīt komentārus (0)


14.02.2012


 

Sallija Benfelde

 

Nekļūt par aizejošo zemi

 

Kad saņēmu dziesminieces Ievas Akurateres sūtīto e-pasta vēstuli, kuŗā viņa raksta par to, ka Ritmaņu dziesma „Manai tautai” izmantota videoklipā, kas aicina balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu, man aizrāvās elpa. Labu brīdi jutos kā stūrī iedzīts zvēriņš, – izmisums, aizvainojums un sāpe par to, kā par mums var ņirgāties, skatoties acīs un smaidot, bet mēs esam spiesti cīnīties, lai izdzīvotu. Tās ir manas un simtiem tūkstošu cilvēku svētās atmiņas, ko laiks nespēj izdzēst, - kā Ieva, balsij aizlūstot, dzied, un mēs, asarām acīs, balsij ik pa brīdim ķeŗoties, dziedam līdzi: „Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai...” Pēc brīža pirmā doma bija – labi vismaz, ka ar šiem necilvēkiem varēs cīnīties, izmantojot pārkāptās autortiesības!

 

Nākamajā dienā saņemu no tautas tradiciju un paražu pētnieces, profesores Janīnas Kursītes elektronisku vēstuli, kuŗā viņa raksta, ar kādām melīgām metodēm Latgalē jauni cilvēki apstaigā mājas un stāsta, ka turpmāk Eiropā un Latvijā būs jārunā angļu vai krievu valodā, tāpēc jāiet un jābalso par krievu valodu, ko latgalieši taču prot. Latgalē, pierobežā, Latvijas radio un televīzija nav uztveŗama, raksta Kursīte, tur var skatīties un klausīties tikai Baltkrieviju un Krieviju. Profesorei taisnība, tas zināms jau sen, bet nekas nemainās.

 

Dažas dienas vēlāk, izlasot Latvijas krievu kopienas informātīvajā portālā vispirms emocionālu tekstu: „Vai tu esi par to, ka tava meita trīc angļu mazpilsētā, mizojot kartupeļus drēgnā pakistāniešu ēstuvē? Vai tu esi par to, lai tavs dēls remdē ilgas pēc mājām, drūmi dzeŗot īru alu? Vai tu esi par to, ka tavs mazdēls ilgojas pēc dzimtās lauku sētas šūpolēm, aizmirstot latviešu valodu Īrijā, Anglijā, Vācijā, Italijā?” - un tālāk jau klajus melus: „Tukši, bet it kā tautiski pļāpājošās eirodeputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere ne pirkstu nav pakustinājušas, lai latviešu zemnieki saņemtu Eiropas līmeņa subsidijas. Valdošās koalicijas darbības rezultātā Latvija zaudējusi vairāk emigrējošo tautas brāļu nekā kaŗā un izvešanās kopā. Vai tev tas der? Vēlies pārmaiņas?” Meli beidzas ar aicinājumu balsot par krievu valodu, bet pārsteiguma nav, un nav arī izmisuma izjūtas. Ir skaidrs, no daudziem deputātiem un dažādām amatpersonām tiešām var sagaidīt skaistus vārdus, bet ne darbus. Katram no mums acīmredzot ir jāatceras savas tiesības atgādināt un vaicāt deputātiem par padarītajiem un nepadarītajiem darbiem un, nesaņemot atbildi, jautāt arī publiski, lai nebūtu iespējams izvairīties no atbildības par savu darbu.

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 8, 11. lpp.)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA