Okupanta portrets
20.07.2024

Jūlija otrās nedēļas baisākais notikums bija agresorvalsts uzbrukums Kijivā - lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis „Azov” kaujinieku centrs, jo terroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un nespēj iedomāties, ka cilvēki tā nerīkojas. Turklāt meli jau sen ir terroristu ikdiena.

Ukraiņi dažās dienās ir savākuši simtiem miljonu grivnu (viens eiro ir aptuveni 40 grivnas) palīdzību slimnīcas un iekārtu atjaunošanai. Arī Latvijas ziedojumu portāls ziedot.lv aicina palīdzēt, un 15. jūlija rīta pusē Latvijas iedzīvotāji bija saziedojuši jau vairāk nekā 206 tūkstošus eiro.

Ukrainas ziņas 15. jūlijā liecina, ka okupanti pilna mēroga kaŗā Ukrainā jau zaudējuši vairāk nekā 560 tūkstošus kaŗavīru. Eksperti teic, ka īstenībā agresorvalsts ir zaudējusi visu sākotnējā pilna mēroga kaŗa armiju, kas bija aplenkusi Ukrainu. Vairāku Ukrainas parlamenta sasaukumu deputāts un blogeris Vitālijs Čepinoga raksta: “Pietiek izlikties, ka kaŗš ir lokāls konflikts Eiropas perifērijā. Tā ir kauja ar lielo ordu par Eiropas kultūrtelpas pastāvēšanu. Un mēs tajā nevaram cīnīties vienatnē. Tieši tagad Rietumu pasaulei beidzot jāsaprot jaunā pasaules reālitāte un, nevis kaunīgi novēršoties, cerot, ka tā kaut kā pazudīs, beigsies. Nebeigsies! Tas jāsaprot, jo sāk izskatīties, ka “pasaule ir samierinājusies ar terroru, turklāt visvairāk kaitina tas, ka ir samierinājusies ar valstu terrorismu.(Andrijs Bondars).” Jāpiebilst ka Ukrainā pašlaik ierosinātas vairāk nekā 122 tūkstoši krimināllietu saistībā ar okupantu veiktajiem noziegumiem.

Tikmēr Krievijas iedzīvotāji jūtas vai cenšas justies kā „mūžīgie uzvarētāji”. 9. jūlijā publicētā Levadas centra aptauja liecina, ka Krievijas iedzīvotāji par galvenajiem sabiedrotajiem Otrā Pasaules kaŗā laikā uzskata ASV, Lielbritaniju un Franciju. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka tieši Padomju Savienības ieguldījums uzvarā ir bijis vislielākais. Trīs ceturtdaļas aptaujāto apgalvo, ka Padomju Savienība būtu uzvarējusi Vāciju arī bez sabiedroto palīdzības un atbalsta – tā domā 95 procenti aptaujāto. Visvairāk tā domā gados vecākie iedzīvotāji un tie, kuŗi dzīvo Maskavā un lielajās pilsētās, kā arī iedzīvotāji ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību. Pat to vidū, kuŗi neatbalsta Putinu kā valsts prezidentu, tā domā 56 procenti iedzīvotāju. Nekas jauns nav arī tas, ka televīzijai kā informācijas avotam uzticas visvairāk – 77 procenti aptaujāto.

Šogad jūlijā Publiskās socioloģijas laboratorija (PS Lab) publicēja apjomīga pētījuma rezultātus. Tie tika veikti frontei tuvajā Krasnodaras reģionā, Burjatijā un Sverdlovskas apgabalā. Jautājumi bija par to, kā kaŗš ir ietekmējis, mainījis ikdienu un attieksmi pret to. Pētījums liecina, ka Krievijas iedzīvotāji vēlas, lai kaŗš beigtos pēc iespējas ātrāk, bet cenšas to ikdienā vispār neievērot, it kā nerēķinās ar to.  Savukārt Levadas centra  publicētās aptaujas 4. jūlijā liecina, ka aptuveni puse agresorvalsts iedzīvotāju seko tam, kas notiek Ukrainā, un atbalsts armijai joprojām ir augsts. Tiesa gan, pirmo reizi pēdējā pusgada laikā ir palielinājies to skaits, kuŗi ir par miera sarunām (58 procenti), bet 27 procenti iedzīvotāju uzskata, ka kaŗš jāturpina. Divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata, ka karā vainojama ASV un NATO. Gada laikā tā domājošo skaits ir pieaudzis. 48 procenti lepojas ar Krieviju. Katrs trešais aptaujātais uzskata, ka Krievijai ir tiesības lietot kodolieročus un tāda rīcība būs pamatota.  Ar vārdu sakot, agresorvalsts iedzīvotāji vai nu jūtas, vai grib justies kā uzvarētāji, un kopumā lielākā daļa apgalvo, ka no Krievijas puses viss notiek pareizi. Levadas centrs veica arī maskaviešu aptauju par to, ko viņi domā par politiķiem. Putina darbību kā ļoti labu vērtē 34 procenti aptaujātie, kā labu viņa darbu novērtējuši 32 procenti un tikai 22 procenti maskaviešu Putinu vērtē ar „viduvēji”. 

Interesanta saruna Latvijas Radio bija ar neatkarīgo Krievijas žurnālisti Irinu Tumakovu, kurai pašlaik Latvijā ir uzturēšanās atļauja un kuŗa strādā Latvijā izveidotajā avīzē “Novaja Gazeta Evropa”. Kā zināms, 2022. gada martā pamatā laikraksts “Novaja Gazeta” savu darbību pārcēla uz Rīgu, izveidojot jaunu izdevumu. Žurnāliste teic, ka pašlaik Krievijā reāla alternatīva Putina režīmam nav redzama, bet Krievijas iedzīvotājus viņa vērtē bez illūzijām: “Ja jūs pajautāsiet parastam Krievijas cilvēkam, kā viņš grib dzīvot – kā Ķīnā un Irānā vai kā Vācijā, Francijā, Latvijā, viņš teiks – kā Vācijā, Francijā, Latvijā (..) Šis ir vecais padomju stāsts, ka mēs ienīstam amerikāņus, mēs ienīstam visu amerikānisko, bet mēs mīlam amerikāņu džinsus un amerikāņu dolaru. Tāpēc, ja jūs teiksiet cilvēkiem, ka rīt mūsu attiecības ar Rietumiem tiks atjaunotas un viss būs tikpat labi kā iepriekš, tad – viņi būs laimīgi.” 

Jāpiebilst, ka Krievijas rīcība ir apzināta: raķešu, vadāmo aviobumbu un dronu triecieni pa bērnudārziem, skolām, slimnīcām un dzīvojamām mājām nav nejaušība. Tāpat kā Putina idejas par “miera sarunām”, ir klaji meli, kuŗu nolūks ir paturēt okupētās territorijas un iegūt laiku armijas atjaunošanai. Un, protams, Putins sapņo par to, ka pēc prezidenta vēlēšanām ASV, varēs vienoties ar prezidentu par jaunu pasaules pārdali – līdzīgi, kā tas notika starp Hitleru un Staļinu. Džordža Vašingtona Universitātes Nacionālās drošības archīvs ir publiskojis 17 dokumentus, kas saistīti ar NATO paplašināšanas plāniem deviņdesmitajos gados un Krievijas attieksmi pret šiem plāniem. Izrādās, Krievijas varas elite dokumentu, ko NATO un Krievija parakstīja 1997. gadā un kuŗš izbeidza auksto kaŗu, uztvēra ļoti sāpīgi. Toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins to dēvēja par “piespiedu rīcību” un līdz pēdējam brīdim centās saņemt garantijas, ka bijušās PSRS republikas nekad netiks uzņemtas NATO.  Tādēļ nevajadzētu cerēt uz kaut kādām brīmpārrunām un spējām pierunāt Putina režīmu mainīt nostāju. Krievijai ir jāzaudē kaŗš, pretējā gadījumā arī šajā gadsimtā miera nebūs.