Par referenduma rezultātu domājot
Apskatīt komentārus (0)


21.02.2012

Kārlis Streips

Par referenduma rezultātu domājot

Nu jau notikušajam referendumam par to, vai krievu valodai būtu jāpiešķiŗ oficiāls statuss mūsu valstī, nebija ne sākuma, ne arī beigu līnijas – tā pēc rezultātu paziņošanas apgalvoja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņam ir taisnība.

Lasītāji, protams, zina, ka referendumā vairākums iedzīvotāju nobalsoja pret krievu valodas kā valsts valodas statusu. Kopumā gandrīz 75 procenti vēlētāju bija pret, gandrīz 25 procenti bija par (atlikušie biļeteni bija sabojāti, par to vēlāk). Pozitīvi jāvērtē fakts, ka vēlētāju skaits bija lielāks par vēlētāju skaitu jebkuŗā tautas nobalsošanā, kas rīkota atjaunotās Latvijas vēsturē. Cilvēki acīmredzot ir sapratuši, cik šis jautājums ir būtisks. Taču nebūt ne tikpat pozitīvs nav „par” balsojušo skaits.

Pirmkārt, rezultāti rāda, ka no Latvijas pēdējo gadu laikā emigrācijā devušies ne tikai latvieši. Londonā par krievu valodas statusu nobalsoja 32, Dublinā – 37 procenti vēlētāju. Iespējams, daļa šo cilvēku bija latvieši, kuŗi ar balsojumu vēlējās demonstrēt nepatiku pret ekonomisko situāciju, kas viņiem likusi doties svešumā, bet starp emigrantiem ir arī pietiekami liels skaits tā dēvēto krievvalodīgo.

Otrkārt, tas, ka ceturdaļa vēlētāju balsojuši par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā, ir īsta medusmaize Krievijai.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 9, 10. lpp.)