LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Pilsonība: viena, divas, trīs
Apskatīt komentārus (0)


17.01.2012


 

Kārlis Streips

 

Pilsonība: viena, divas, trīs

 

Parakstu vākšana par dažādiem jautājumiem mūsu valstī kļuvusi par sava veida modes lietu. Kā zināms, krievvalodīgo tiesību atbalstītājiem izdevās savākt pietiekami daudz parakstu, lai forsētu tautas nobalsošanu (referendumu) par to, vai krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu. Tas paredzēts Satversmē: „Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuŗu Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.” Pirmo reizi tauta šīs tiesības izmantoja tālajā 1923. gadā, kad referendums bija par valsts tiesībām atsavināt baznīcas un lūgšanu namus. Toreiz nesanāca kvorums, tāpat tas bija arī ar četriem citiem referendumiem pirmskaŗa Latvijā, lai gan pārējos gadījumos ierosinājums nāca no Saeimas deputātiem, nevis no tautas. Laikā pēc okupācijas beigām arī bijuši vairāki tautas vai deputātu ierosināti referendumi, bet nevienā no tiem nav savākts pietiekams kvorums. Referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā un referendums par 10. Saeimas padzīšanu notika ar citiem noteikumiem.

 

Mūsdienās parakstu vākšana notiek arī citā kontekstā, proti, tīmeklī ir portāls Manabalss.lv, kur jebkuŗš cilvēks var ierosināt kādu jautājumu. Patlaban paraksti tiek vākti par latgaļu valodas statusu, par domu, ka deputātiem no padzītas Saeimas nepienākas kompensācija, par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu u.c. Ja tiek savākti 10 tūkstoši parakstu, jautājums tiek iesniegts Saeimā, lai gan par to, kas parlamentam tādā gadījumā  jādara, patlaban  stingru noteikumu vēl nav. Saeima otrā lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu, kas ļautu parlamentā vērsties nevis desmit tūkstošiem, bet gan pieciem tūkstošiem petīciju parakstītāju. Likumprojektā teikts, ka šādi iesniegtus dokumentus pārbaudīs Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija un tā arī lems par jautājuma virzīšanu turpmākai apspriešanai.

 

Tāds  ievads nepieciešams, lai ķertos pie šī komentāra galvenā temata, proti – pilsonības (pavalstniecības).

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 4, 10. lpp.)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA