Pilsonība: viena, divas, trīs
Apskatīt komentārus (0)
17.01.2012
Kārlis Streips
Pilsonība: viena, divas, trīs
Parakstu vākšana par dažādiem jautājumiem mūsu
valstī kļuvusi par sava veida modes lietu. Kā zināms, krievvalodīgo
tiesību atbalstītājiem izdevās savākt pietiekami daudz parakstu, lai forsētu
tautas nobalsošanu (referendumu) par to, vai krievu valoda kļūtu par otru
valsts valodu. Tas paredzēts Satversmē: Ne
mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam
pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuŗu
Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura,
tad tas ir nododams tautas nobalsošanai. Pirmo reizi tauta šīs tiesības
izmantoja tālajā 1923. gadā, kad referendums bija par valsts tiesībām atsavināt
baznīcas un lūgšanu namus. Toreiz nesanāca kvorums, tāpat tas bija arī ar
četriem citiem referendumiem pirmskaŗa Latvijā, lai gan pārējos gadījumos
ierosinājums nāca no Saeimas deputātiem, nevis no tautas. Laikā pēc okupācijas
beigām arī bijuši vairāki tautas vai deputātu ierosināti referendumi, bet
nevienā no tiem nav savākts pietiekams kvorums. Referendums par iestāšanos
Eiropas Savienībā un referendums par 10. Saeimas padzīšanu notika ar citiem
noteikumiem.
Mūsdienās parakstu vākšana notiek arī citā kontekstā, proti, tīmeklī ir portāls
Manabalss.lv, kur jebkuŗš cilvēks var
ierosināt kādu jautājumu. Patlaban paraksti tiek vākti par latgaļu valodas
statusu, par domu, ka deputātiem no padzītas Saeimas nepienākas kompensācija,
par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu u.c. Ja tiek savākti 10 tūkstoši
parakstu, jautājums tiek iesniegts Saeimā, lai gan par to, kas parlamentam tādā
gadījumā jādara, patlaban stingru noteikumu vēl nav. Saeima otrā
lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu, kas ļautu parlamentā vērsties nevis desmit
tūkstošiem, bet gan pieciem tūkstošiem petīciju parakstītāju. Likumprojektā
teikts, ka šādi iesniegtus dokumentus pārbaudīs Saeimas Mandātu un iesniegumu
komisija un tā arī lems par jautājuma virzīšanu turpmākai apspriešanai.
Tāds ievads
nepieciešams, lai ķertos pie šī komentāra galvenā temata, proti pilsonības
(pavalstniecības).
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 4, 10. lpp.)