LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: rigaven@aol.com

 

114576

Tauta bez robežām
Apskatīt komentārus (7)


18.10.2020


 

 

Laikā, kad pasaules uzmanība pievērsta Covid 19 pandēmijas “otrajam vilnim” un nu jau pavisam tuvajām prezidenta vēlēšanām ASV, mazāk ievēroti palikuši notikumi, kas citā brīdī atrastos ziņu virsrakstos. Viens no tādiem - bruņotais konflikts Kalnu Karabahā, faktiski kaŗš starp Armēniju un Azerbaidžānu. Tas uzdod daudz jautājumu - sākot ar to, vai taisnība Semjuelam Hantingtonam un viņa idejai par “civilizāciju sadursmi” (“The Clash of Civilizations”), un beidzot par moderno laiku pretrunu starp tautu pašnoteikšanās tiesībām (armēņi) un valstu robežu neaizskaramību (Azerbaidžāna). Vienlaikus, vērojot šī konflikta atbalsis pasaulē, vismaz man nācās aizdomāties par diasporu nozīmi un ietekmi modernajā pasaulē. 

 

2019. gada septembrī Latvijas Avīzes uzdevumā man bija iespēja intervēt Armēnijas ārlietu ministru Zohrabu Mnatsakanjanu, kuŗš tobrīd viesojās Latvijā. Lūk, ko teica ministrs: “Armēnija ir kaut kas vairāk nekā tikai tās pašreizējā territorija. Armēnija ir visur, kur vien esam atstājuši savas senās civilizācijas pēdas un liecības. Ja dažos vārdos vajadzētu raksturot Armēnijas ārpolītiku, es teiktu - tā ir proarmēniska.”  Un tagad ieklausīsimies, ko nesenā intervijā Krievijas televīzijas kanalam RBK saka Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs: “Dažos Krievijas medijos vērojama satracināta, pret Azerbaidžānu vērsta propaganda, falsifikācija, manipulācija. Nesabalansēta diskusiju dalībnieku izvēle, kuŗi apvaino azerbaidžāņu tautu.”

 

Šodien man šķiet, ka Armēnijas ārlietu ministrs nepateica visu līdz galam. Varbūt viņam vajadzēja sacīt- Armēnija ir visur, kur ir armēņi. Jo tieši pasaulē izkaisītā armēņu diaspora ir tā, kas patlaban notiekošajā konfliktā mediju simpātijas nosveŗ Armēnijas pusē. Krievijā patlaban dzīvo ap diviem miljoniem, ASV - miljons, bet Francijā - 0, 5 miljoni armēņu. Līdzīgi ebrejiem, armēņi ir visur, vēl viena “tauta bez robežām”. Starp citu, Krievijā arī dzīvo aptuveni viens miljons azerbaidžāņu. Tā ir čakla, uzņēmīga un visai turīga kopiena- amatnieki, celtnieki, pārdevēji tirgos, uzņēmēji. Un tomēr viņu ietekme, salīdzinot ar armēņiem, ir krietni mazāka. Iemesls - Krievijas armēņi ir pārstāvēti kultūrā, medijos, valsts aparātā, zinātnē, izglītībā, medicīnā. Katrā ziņā viņu iespaids šajās nozarēs ir ļoti ievērojams, uz ko netieši norādīja Azerbaidžānas prezidents. Krievijas televīzijas kanalu polītiskajos šovos armēņu izcelsmes eksperti ir bieži viesi. Saprotams, armēņi nav arī nekādi nabagi. Viņi var un ir gatavi atbalstīt savu dzimteni arī materiāli. 1992. gadā dibinātais “Hayastan All-Armenian Fund” ir pati lielākā (bet ne vienīgā!) palīdzības organizācija, ko izveidojusi armēņu diaspora ar mērķi palīdzēt Armēnijai un Kalnu Karabahai. Tās moto- “We Are Our Borders” jeb “Mēs esam mūsu robežas”. Armēnijā un Kalnu Karabahā fonds atbalsta ap 1300 projektus infrastruktūras, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jomās. Pavisam kopā jau savākti ap 127 miljoniem ASV dolaru, bet dažās aizvadītajās nedēļās kopš nesenā konflikta sākuma - ap 30 miljoniem ASV dolaru. Un tas ir tikai viens no vairākiem armēņu diasporas palīdzības fondiem savai tēvzemei! Daudzi tautieši ziedo privāti, vienkārši pārskaitot naudu Armēnijas valsts un pašvaldību budžetos.

 

Kas azerbaidžāņu diasporai liedz būt tikpat ietekmīgai kā armēņiem? Pirmā un acīmredzamā problēma - azerbaidžāņiem līdzi velkas armēņu genocīda “šleife”. Pasaule joprojām nav aizmirsusi agrākās Turcijas, bijušās Osmāņu impērijas varas iestāžu genocīdu pret armēņu tautu 1915. gadā. Toreiz gāja bojā 1,5 miljoni cilvēku, gandrīz visi tagadējās Turcijas territorijā dzīvojošie armēņi. Savukārt šodien Turcija nebeidz atkārtot, ka azerbaidžāņi neesot nekas cits kā daļa no turku tautas, kas vienkārši runājot mazliet citā dialektā. Pēdējās dienās krievvalodīgajā internetā izplatās nesen uzņemti video, kuŗu izvietojuši paši azerbaidžāņi - demonstratīva armēņu kaŗagūstekņu nošaušana. Pirms brutālās slepkavības upuŗi tikuši apsegti ar Armēnijas karogu. Cita Azerbaidžānas problēma - asociācijas ar radikālo islāmu. Jau tiek ziņots par islāmistu kaujiniekiem no Sīrijas, kuri ar Turcijas svētību karo Azerbaidžānas pusē. Un pavisam nesens notikums, kas šokēja visu pasauli- aizvadītajā piektdienā Parīzē astoņpadsmitgadīgs Maskavā dzimis čečenu jauneklis Abdulaks Anzorovs noslepkavo kādu skolotāju, nogriežot upurim galvu. Iemesls - “islāma reliģijas aizvainošana”. Ja var ticēt mediju ziņām, Eiropā slepkava kopā ar ģimeni ieradies sešu gadu vecumā kā bēglis. Francija viņu uzņēma, pabaroja, aizsargāja - un tomēr nespēja integrēt, nevarēja piespiest sevi ja ne iemīlēt, tad vismaz cienīt. Saprotams, šādi un līdzīgi notikumi patreizējā propagandas kaŗā palīdz armēņiem.

 

Bet ir vēl kāds apstāklis, kas vairo Armēnijas spēku. Armēņu diaspora ir ļoti izglītota, un tas palīdz šai tautai nonākt ietekmīgās pozīcijās medijos, biznesā, universitātē un zinātnē.  Likumsakarība, kas novērota visur - Krievijā, Amerikā, Francijā, Latvijā. Tieši tieksme pēc izglītības bija tā, kas padarīja sekmīgu un ietekmīgu latviešu diasporu pēc Otrā pasaules kaŗa, pirmām kārtām jau ASV un Kanadā. Pētījumi liecina, ka šodien viena no izglītotākajām minoritātēm ASV ir hindu izcelsmes imigranti no Indijas. Un ir tikai pašsaprotami, ka viņu uzvārdi aizvien biežāk parādīsies mediju virsrakstos. 

 

Tikmēr armēņu diaspora savā dzimtenē ceļ skolas. Savukārt Azerbaidžānā par arābu naftas šeihu un Turcijas reliģisko fondu naudu tiek būvētas jaunas mošejas. Redzēsim, kuŗa no šīm tautām būs ieguvēja ilgtermiņā.

 

 

 Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem


  

  




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA