Tradicijas? Kādas tradicijas?
Apskatīt komentārus (0)


15.11.2011

Kārlis Streips

Tradicijas? Kādas tradicijas?

Mums visiem dzīvē ir savas tradicijas. Tās var būt saistītas ar ģimeni, ar svētkiem. Tā, piemēram, šonedēļ daudzi latvieši Amerikā piedalās Pateicības dienas saietos, uz galda gozējas tītars. Savukārt Ziemsvētkos latvieši ceps piparkūkas, Jaunajā gadā – lies laimes, lai arī Amerikā tam nepieciešamo svinu reizēm ir pagrūti atrast.

Taču tradicijas var būt ne tikai individiem, bet arī iestādēm un valstīm. 18. novembrī Latvijā vienmēr ir salūts, 11. novembrī – militāra parāde. Ir tradicijas saistībā ar Saeimu, piemēram, pēc pēdējās sēdes pirms Jāņiem deputāti tradicionāli pulcējas, lai sveiktu visus, kam vārds ir Jānis, izdzertu kādu alu, uzkostu sieru. Ja atmiņa neviļ, pērn finanču krizes apstākļos deputāti no šīs tradicijas atteicās, bet tradicija tā ir tik un tā.

Šis ir konteksts, kuŗā varētu aplūkot mūsu pašreizējā Valsts prezidenta Andŗa Bērziņa darbību. Valsts prezidents ir tik turīgs, ka savu algu (3000 latu mēnesī)  ziedo labdarībai, it īpaši izglītībai. Pirmo mēnešalgu prezidents ziedoja Nītaures vidusskolai, kuras absolvents ir arī viņš pats. Viņa pirmās un otrās klases skolotāja Aina Dabeka zināja stāstīt, ka bērnībā prezidents bijis apzinīgs skolēns, ļoti cītīgi mācījies, bijis disciplīnēts un pieklājīgs,  mīļākais priekšmets viņam bijusi matēmatika.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 44, 10. lpp.)