Vienotība ne tikai Vienotības izpildījumā
Apskatīt komentārus (0)


31.01.2012

Kārlis Streips

Vienotība ne tikai Vienotības izpildījumā

Šā gada 26. janvārī Latvijas Republikas Saeimā notika kārtējā plēnārsēde, un deputāti tajā demonstrēja interesantu vienprātību veselā serijā jautājumu. Domājot gan par pirmo, gan otru, gan arī par trešo lasījumu konkrētu likumprojektu sakarā, deputāti 20 reizes tos atbalstīja vienbalsīgi, tātad – nevienam nebalsojot pret un nevienam neatturoties. Rezultāts 80:0, 83:0, 84:0 u.tml., protams, liek jautāt, kur tad bija tie 20, 17 vai 16 deputāti, kuŗi vispār nebalsoja. Veselas piektdaļas iztrūkums neko īpaši labu par parlamenta darbu neliecina. Taču tas tomēr ir labs paraugs vienotībai ne tikai valdības koalicijā (Vienotība, Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība (NA) ar sešu neatkarīgo deputātu, tā dēvēto olšteiniešu atbalstu), bet arī pašā Saeimā ar visu opoziciju.

Šāda veida koalicijas un opozicijas vienotība nav nekas nedzirdēts. Piemēram, pagājušajā gadā Saeimai pirmo reizi izdevās ievēlēt jaunu Korupcijas novēršanas un apkaŗošanas biroja vadītāju pēc vienbalsības principa, lai arī tas bija visnotaļ liels pārsteigums, jo balsojums bija slepens un slepenos balsojumos Saeimas „gudrās galvas” tradicionāli ir demonstrējušas visādus brīnumus. Taču balsojums tāds bija, un tas bija labi, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc katastrofālā Normunda Vilnīša perioda KNAB vadībā biroja priekšnieka amatu pārņēma ilglaicīgs KNAB darbinieks, par kuŗa zināšanām un spējām nevienam nevarēja būt šaubu. Turklāt 11. Saeimā pagaidām bijis raksturīgi, ka vienkāršos jautājumos opozicija balso kopā ar koaliciju. It īpaši tas ir tad, ja likumprojektam ir pirmais lasījums (kad balsojums ir par to, vai to nodot Saeimas komisijām) vai otrs lasījums (kad vēl var ierosināt priekšlikumus par labojumiem vai pilnveidojumiem). Un tas vēl jo vairāk liek padomāt par tiem gadījumiem, kad šāda veida vienprātība nav manāma.

Būtiskākais jautājums, kuŗā vienprātības nav un nav, ir gaidāmais balsojums par Eiropas Savienības tā dēvētā Lisabonas līguma labošanu, lai tajā ieviestu vienotus principus par budžeta disciplīnu ES dalībvalstīs. Šo labojumu galīgais variants patlaban vēl nav izstrādāts, bet tas nav traucējis Saeimas deputātus un valdības pārstāvjus izturēties tādējādi, kā tas Latvijas polītikā diemžēl ne tikai nav nekas neparasts, bet ir arī nožēlojams.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 6, 10. lpp.)