Ja nu ir kaut kas, ko mēs, latvieši, uzskatām par savas tautas vērtību, tad tā ir kultūra. Gandrīz vai ikkatrs trimdā audzis latviešu bērns ir mācījies tautasdziesmas un dejojis tautasdejas. Man tie bija Voldemārs un Elvīra Dzelme, kuŗi Čikāgā vadīja deju kopu „Dzelmieši”. Mēs mācījāmies baznīcas pagrabā un vairākkārt uzstājāmies arī trimdas Dziesmu svētkos. Man tautas dejošana iepatikās tik ļoti, ka Minsteres Latviešu ģimnazijā vadīju tautasdeju grupu „Circenītis”. Biju ambiciozs jauneklis un nolēmu, ka grupai ir jāpiedalās Dziesmu svētkos Bostonā. Mēs uzstājāmies vairākās Vācijas pilsētās, lai savāktu naudu ceļošanai, un tik tiešām viens bariņš ieradāmies Amerikā. Čikāgā katru gadu bija bērnu svētki, kur balvu ieguva bērns, kuŗš varēja noskaitīt pēc iespējas vairāk tautasdziesmu. Ja atmiņa neviļ, nepārspējama čempione šajā ziņā bija meitene Silvija Kļaviņa. Tagad viņa ir Silvija Kļaviņa-Barshney kundze.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 44, 10. lpp.)