Traģēdija Norvēģijā: par ko būtu jādomā latviešiem?
Apskatīt komentārus (0)
03.08.2011
Kārlis Streips
Traģēdija Norvēģijā: par ko būtu jādomā latviešiem?
Cik var spriest, cilvēks procesam gatavojies ilgi un
pamatīgi. Gaŗu jo gaŗu manifestu par kristīgām vērtībām sacerējis. Un tad, paņēmis
rokās vairākas šautenes, devās uz salu Norvēģijā, kur pulcējās Norvēģijas Darba
partijas jauniešu grupas aktīvisti, un deva vaļu ieročiem. Kad process bija
beidzies (tas piedevām notika tandemā ar sprādzienu Oslo pilsētas centrā arī
to cilvēks bija sarīkojis), desmitiem jauniešu dzīvība bija izdzēsta. Tas
bija briesmīgākais terrorisma akts Norvēģijas vēsturē, un tas pamatīgi satrieca ne
jau norvēģus vien.
Kad cilvēki
nolemj pastrādāt masu slepkavības, viņi pēc tam lielākoties nošaujas arī paši. Tā
tas bija bēdīgi slavenajā gadījumā Kolumbainas vidusskolā Amerikā, par kuŗu
pēcāk kinorežisors Maikls Mūrs izveidoja dokumentālu filmu Bowling for Columbine. Taču šajā gadījumā cilvēks mierīgi gaidīja
līdz brīdim, kad ar visnotaļ lielu nokavēšanos salā ieradās norvēģu policisti,
un ļāva sevi apcietināt. Viņš lepojās par to, ko bija izdarījis. Tiesas zālē
viņš iebilda pret izteikto domu, ka tiesāšanai jānotiek aiz slēgtām durvīm, lai
cilvēks nevarētu paust savu pārliecību pārāk plaši. Notikušajā manāma arī
krietna deva narcisma pirms sāka slepkavīgo procesu, cilvēks rakstīja, ka terroristam
ir labi jāizskatās. Solārijā jāiet, lai āda nebūtu bāla, mati jāsasukā.
Cilvēka
uzvārdu es neminu ar nolūku, jo viņš to nav pelnījis. Taču notikušais izraisa
vairākus nopietnus jautājumus gan starptautiski, gan arī pie mums Latvijā.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 30, 10. lpp.)