LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Traģēdija Norvēģijā: par ko būtu jādomā latviešiem?
Apskatīt komentārus (0)


03.08.2011


 

Kārlis Streips

 

Traģēdija Norvēģijā: par ko būtu jādomā latviešiem?


Cik var spriest, cilvēks procesam gatavojies ilgi un pamatīgi. Gaŗu jo gaŗu manifestu par „kristīgām” vērtībām sacerējis. Un tad, paņēmis rokās vairākas šautenes, devās uz salu Norvēģijā, kur pulcējās Norvēģijas Darba partijas jauniešu grupas aktīvisti, un deva vaļu ieročiem. Kad process bija beidzies (tas piedevām notika tandemā ar sprādzienu Oslo pilsētas centrā – arī to cilvēks bija „sarīkojis”), desmitiem jauniešu dzīvība bija izdzēsta. Tas bija briesmīgākais terrorisma akts Norvēģijas vēsturē, un tas pamatīgi satrieca ne jau norvēģus vien.

 

Kad cilvēki nolemj pastrādāt masu slepkavības, viņi pēc tam lielākoties nošaujas arī paši. Tā tas bija bēdīgi slavenajā gadījumā Kolumbainas vidusskolā Amerikā, par kuŗu pēcāk kinorežisors Maikls Mūrs izveidoja dokumentālu filmu Bowling for Columbine. Taču šajā gadījumā cilvēks mierīgi gaidīja līdz brīdim, kad ar visnotaļ lielu nokavēšanos salā ieradās norvēģu policisti, un ļāva sevi apcietināt. Viņš lepojās par to, ko bija izdarījis. Tiesas zālē viņš iebilda pret izteikto domu, ka tiesāšanai jānotiek aiz slēgtām durvīm, lai cilvēks nevarētu paust savu pārliecību pārāk plaši. Notikušajā manāma arī krietna deva narcisma – pirms sāka slepkavīgo procesu, cilvēks rakstīja, ka terroristam ir labi jāizskatās. Solārijā jāiet, lai āda nebūtu bāla, mati jāsasukā.

 

Cilvēka uzvārdu es neminu ar nolūku, jo viņš to nav pelnījis. Taču notikušais izraisa vairākus nopietnus jautājumus gan starptautiski, gan arī pie mums Latvijā.

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 30, 10. lpp.)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA