Starp patiesībām un baumām.
Apskatīt komentārus (0)


17.08.2011

Aigars Freimanis, sociologs, pētījumu firmas „Latvijas fakti” vadītājs

Starp patiesībām un baumām.

Visas zīmes liecina, ka 17. septembŗa Saeimas ārkārtas vēlēšanās piedalīsies neierasti mazs partiju skaits. Pērnā gada oktobrī uz deputātu vietām Saeimā cerēja 13 sarakstu, bet šoreiz varētu būt vienpadsmit. Vai Latvijā būs mazāk demokratijas? Diez vai, drīzāk būs mazāk avantūristu, kas polītiku uzskata par loteriju, kuŗā var veikties ikvienam.

Gatavojoties kampaņai, partijas steidz nosaukt savus ministru prezidenta amata kandidātus. Un te nu pārsteigumi seko cits citam. Nacionālā apvienība par valdības kandidātu izvirzījusi bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu. Visi gaidīja Robertu Zīli, bet nekā. Kas noticis partijas iekšienē, nav skaidrs, tāpēc vēl jo dīvaināks liekas G.Bērziņa teiktais, ka viņam būšot grūti sacensties ar Vienotības virzīto Valdi Dombrovski. Citiem vārdiem sakot, G.Bērziņš piekritis kandidēt, labi apzinoties, ka nav spējīgs konkurēt ar pašreizējo Ministru prezidentu!? Šķiet, R.Zīles nevēlēšanos kandidēt uz ministru prezidenta amatu var izskaidrot diezgan vienkārši. Var gadīties, ka VisuLatvijai/ TB/LNNK ārkārtas vēlēšanās iegūst iespaidīgu mandātu skaitu jaunajā Saeimā un, ievērojot konkurenci starp Vienotību un Zatlera Reformu partiju, Nacionālās apvienības valdības vadītāja kandidāts varētu kļūt par kompromisa figūru vienā no iespējamiem koalicijas modeļiem - Vienotība+ ZRP + VL/TB/LNNK. Pieredzējušais polītiķis R.Zīle, paredzot šādu iespēju, labprātāk izvairās no iespējas kandidēt uz ministru prezidenta amatu, jo darbs Eiroparlamentā ir daudz mierīgāks un naudīgāks. Tā ir tikai mana hipoteze, bet citu argumentu, kas izskaidrotu Nacionālās apvienības lēmumu atteikties no sava ilggadējā un sabiedrībā ieredzētā līdeŗa man nav. Vienotība + ZRP + VL/TB

Vēl pārsteidzošāk rīkojas Zatlera Reformu partija. Kongresā par ministru prezidenta amata kandidātu tiek izvirzīts sabiedrībā gandrīz nezināmais uzņēmējs Edmunds Sprūdžs, nevis partijas līderis V.Zatlers! Polītikas vērotāji drudžaini rokas tīmeklī, aptaujā paziņas un noskaidro, ka Zatlera jaunais favorīts līdz šim ir strādājis uzņēmumā, kas pārstāv tā sauktā atvērtā koda programmatūras intereses Latvijā un ir sparīgi aicinājis valsts un pašvaldību iestādes atteikties noMicrosoft produktu izmantošanas. ZRP kandidāts ir 31 gadu vecs un polītikā iesācējs. Dažas publiskās uzstāšanās televīzijā liecina, ka Edmunds Sprūdžs ir veikls runātājs, tomēr polītiskās pieredzes trūkums liek sevi manīt. Visu zinīgie žurnālisti stāsta, ka Zatlers līdz pēdējam brīdim ir centies pierunāt kādu citu, polītikā daudz vairāk pieredzējušu cilvēku, taču saņēmis atteikumu. Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā izskanēja versija, ka Zatlera uzrunātā kandidāte esot Eiropas Komisijas pārstāvības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, tomēr īstas skaidrības nav. Atsakoties no kandidēšanas uz ministru prezidenta amatu, Zatlers atkal ir uzkurinājis intrigu par savu polītisko nākotni. Pieticīgākie vērotāji spriež, ka V.Zatlers cerot uz Saeimas priekšsēža amatu, drosmīgākie apgalvo, ka Zatlera īstais mērķis esot vienā triecienā atgriezties Valsts prezidenta krēslā un nosēdēt tajā divus termiņus, jo Satversme to neliedzot.

Ar to Zatlera dibinātās partijas nedienas nebeidzas. Presē ir parādījušās ziņas par dīvainiem naudas ziedojumiem, kas papildinājuši Zatlera Reformu partijas kasi. Izrādās, ka vismaz septiņi gados pavisam jauni cilvēki bez vērā ņemamiem ienākumiem ir  ziedojuši partijai iespaidīgas naudas summas. Tūdaļ rodas aizdomas, ka te darbojas Latvijā labi zināmā partiju financēšanas schēma. Kāds naudīgs uzņēmējs, kas viņam vien zināmu iemeslu pēc nevēlas publicitāti, ziedo partijai ievērojamu  summu skaidrā naudā, un partijai jāatrod veids, kā šo naudu legālizēt. Drošākais paņēmiens ir sarunāt uzticamus partijas biedrus, sadalīt naudu „uz galviņām” un sagaidīt to atpakaļ partijas kasē kā legālus ziedojumus. Galvenais, lai neviens nerunā neko lieku. Šoreiz viss neiet tik gludi, kā cerēts, jo notikums ir nācis gaismā. Zatlera partijas pārstāvji runā par nelabvēļu sarīkoto provokāciju, sola pārbaudīt ziedotājus un neskaidrību gadījumā no aizdomīgās naudas atteikties. Atliek vienīgi cerēt, ka skaidrību šai lietā ieviesīs KNAB, kas ir sācis ziedotās naudas izcelsmes pārbaudi.

Līdzīgā ķezā ir nonācis arī Saskaņas centrs. Šai partijai pamatīgas naudas summas ir  ziedojuši pavisam trūcīgi pensionāri. Lai nu kā, bet šausmināties nav jēgas, jo līdzīgas izdarības notiek pirms katrām vēlēšanām. Arī to cēloņi ir skaidri kā diena, priekšvēlēšanu kampaņa joprojām maksā dārgi.  Saskaņā ar likumu gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās katra partija aģitācijai drīkst iztērēt 282 559 latu. Kārtējās Saeimas vēlēšanās summa ir divreiz lielāka – 565 119 latu. Cerēt, ka naudu savāks no partijas biedru maksas, būtu pavisam naīvi, tāpēc atliek tikai ziedotāji. Taču cerēt, ka visi ziedotāji ir nesavtīgi cīnītāji par gaišo nākotni, ir vēl naīvāk. Vairākums partiju sponsoru ir prāgmatiski un ciniski ļaudis, viņi lieliski zina, ka valsts ir lielākais pasūtinātājs un lēmumus pieņem  pie varas esošie polītiķi. Tā rodas  apburtais loks, kuŗā gandrīz neizbēgami nonāk jebkuŗa jaundibināta partija, kas solās būt morāli tīra un brīva no naudas devēju ietekmes. Agri vai vēlu katrā partijā parādās tā sauktie „pelēkie kardināli” jeb cilvēki, kuŗi uztur attiecības ar lielākajiem ziedotājiem un nokārto darījumus saskaņā ar formulu – ziedojums partijai apmaiņā pret polītisko lēmumu, maiņām likumā vai tamlīdzīgi. Te kāds skeptiķis varētu iebilst, ka tas tāds lobijs vien ir, gluži tāds pats kā ASV vai vēl šur tur pasaulē. Taisnība jau ir, tikai tur  tādas darīšanas notiek atklātāk un tās rēgulē likumi.

Par spīti visam, negrasos grimt pesimismā. Sākot ar nākamo gadu, partijas tiks financētas no valsts budžeta, un tas rada cerību, ka, pieņemot lēmumus, polītiķi spēs būt brīvāki un drosmīgāki. Jāiet uz priekšu.

P.S. Baumas vienmēr ir interesantākas par pārbaudītām ziņām. Latvijas Avīzē ziņots, ka Zatlera partijas  pārstāvji esot aicinājuši uzņēmēju un hokeja atbalstītāju Kirovu Lipmanu kandidēt uz finanču ministra amatu. Kas tad notiks ar iepriekš nosaukto Vjačeslavu Dombrovski?