Vēl dažas dienas
Apskatīt komentārus (0)


14.09.2011

Aigars Freimanis

Vēl dažas dienas

Līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir atlicis tikai pāris dienu, un ilgi gaidītā kampaņa beidzot ir sasniegusi virsotni. Kopumā tā ir klusāka nekā pērnā gada rudenī, tomēr šoreiz daudz skaidrāk  iezīmējas atšķirības partiju starpā. Rodas iespaids, ka Saskaņas centra, Vienotības un ZZS kampaņu veidotāji nav centušies izdomāt  neko jaunu un nebijušu. Pamatvilcienos šīs partijas uzrunā vēlētāju ar tām pašām idejām, kuŗas bija to arsenālā jau pagājušā gada rudenī, lai gan kampaņas vēstījumi ir kļuvuši daudz precīzāki. Saskaņā ar „Latvijas Faktu” septembŗa sākumā veiktās aptaujas datiemSaskaņas centrs varētu rēķināties ar 20,3% vēlētāju balsu. Tas ir  par diviem procentiem vairāk nekā augusta vidū, un partijas līdeŗi neslēpj, ka cer iegūt lielāko mandātu skaitu Saeimā, un tas viņiem ļautu sevi beidzot saukt par uzvarētājiem vēlēšanās. Arī visa partijas kampaņa ir pakārtota šim mērķim.

Lielasaskaniešu kampaņas daļa ir adresēta latviešu vēlētājam. Vēstījums ir vienkāršs - visu Latvijas problēmu pamatā ir labējo liberālo partiju nesekmīgā polītika, un tāpēc ir jābalso par sociāldemokratiskām idejām jeb par Saskaņas centru. No latviešu vēlētājiem jūtīgajiem jautājumiem par vēsturi un krievu valodas statusu Saskaņas kandidāti cenšas izvairīties. Partijas līdeŗi reklāmās daudz runā par saviem plāniem indeksēt pensijas, ieviest progresīvo ienākumu nodokli fiziskām personām, bet nepiemin, ka Saskaņa aicina atlikt pāreju uz eiro, neko nerunā par budžeta deficita lielumu un to, kā veicināt tautsaimniecības attīstību. Dažādu plašsaziņas līdzekļu rīkotājās priekšvēlēšanu debatēs ir labi redzams, ka tautsaimniecība ir partijas vājākais posms, Saskaņai  nav zinīgu kandidātu, kas pārliecinoši varētu diskutēt ar valdības vadītāju V. Dombrovski vai finanču ministru A.Vilku. Partija to cenšas kompensēt ar latviešu sabiedrībā labi ieredzēto Rīgas pilsētas galvu N. Ušakovu, kas izvirzīts par ministra prezidenta amata kandidātu. Polītikas kuluāros gan runā, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem N. Ušakovs palikšot Rīgas domē un Saskaņas patiesais valdības vadītāja amata kandidāts esot kāds cits Latvijā labi zināms bezpartijisks profesionālis.

Septembŗa aptaujas rezultāti rāda, ka Vienotība ir apsteigusi savu galveno konkurentu Zatlera Reformu partiju. Nedēļu pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām par Vienotību bija gatavi balsot 13,6% Latvijas pavalstnieku. Tas ir par trim procentiem vairāk nekā augustā. Nez kāpēc gribas apgalvot, ka tas jau bija gaidāms, lai gan Vienotības kampaņa ir diezgan klusa. Tās galvenais tēls ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un viņa vadītās valdības sekmīgais darbs krizes pārvarēšanā. Pirmo reizi kādas partijas kampaņā ir iesaistījušies arī kaimiņvalstu polītiķi. Partijas reklāmās atbalstu V. Dombrovskim pauž Igaunijas un Somijas premjērministri. Vienotības priekšvēlēšanu programmā ir daudz konkrētu solījumu - trīs gadu laikā panākt zemāko bezdarba līmeni Baltijas valstīs, ieguldīt ražošanas attīstībā 2 miljardus latu, palielināt eksporta apjomu par 50% un daudzi citi. Programma gan skaidri neatbild uz jautājumu, no kurienes tuvāko trīs gadu laikā radīsies tik milzīgi finanču līdzekļi, tomēr neviens no konkurentiem nav uzdrīkstējies to argumentēti kritizēt. Gribot negribot jāsecina, ka Vienotība prasmīgi izmanto visas varas partijas priekšrocības un skarbi kritizē polītisko oponentu populistiskos solījumus. Reizēm liekas, ka publiskajās debatēs partijas līdeŗi ir nedaudz augstprātīgi, tomēr tieši tik daudz, lai neradītu nepatiku vēlētājos.       

Atbalsts Zatlera Reformu partijai dažas dienas pirms vēlēšanām ir sarucis par sešiem procentiem.  Augustā par ZRP bija gatavi balsot 17,3% vēlētāju, bet septemb;ra sākumā vairs tikai 11,4%. Kas gan ir noticis divu nedēļu laikā? Pirmkārt, Zatlera partija ir zaudējusi iniciātīvu. Valdis Zatlers joprojām runā par jaunas polītikas sākumu, bet lielākoties ir spiests skaidroties par  dārgajām mēbelēm, kas tika iegādātas Valsts prezidenta rezidencei un dokumentos ierakstītas kā militārā komandpunkta aprīkojums. ZRP valdības vadītāja amata kandidāts E. Sprūdžs  atkal un atkal cenšas vēlētājus pārliecināt, ka vidējā izglītība nav šķērslis tam, lai viņš veiksmīgi vadītu valdību. Runāt par partijas programmu un mērķiem iznāk pavisam maz. Otrkārt, vēlētāju sajūsma, kas bija vērojama pēc V. Zatlera Rīkojuma Nr.2. izsludināšanas, ir noplakusi, un jaundibinātās partijas līdeŗiem trūkst polītiskās pieredzes. Pēdējo pāris nedēļu laikā gandrīz pazuduši  divi redzamākie ZRP programmas autori un ministru kandidāti Vjačeslavs Dombrovskis un Roberts Ķīlis. No malas raugoties, šķiet, ka partijā valda neliels apjukums.

Gandrīz nekas nav mainījies vēlētāju attieksmē pret Zaļo un Zemnieku savienību, septembŗa sākumā par to savas balsis bija gatavi atdot 8,4% Latvijas pavalstnieku. Lai arī partijas vērtējums ir palicis gluži tāds pats kā augustā, dažas zīmes liecina, ka šoreiz viss ir citādi. Pirms gada, 10. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, visi žurnālistu uzrunātie ZZS kandidāti pārliecinoši apgalvoja, ka uzskata A.Lembergu par labāko ministru prezidenta amata kandidātu, bet tagad daudzi cenšas izvairīties no tiešas atbildes. ZZS kandidāti stāsta, ka partijā esot vairāki spēcīgi polītiķi, kuŗi varētu ieņemt valdības vadītāja amatu, - J. Dūklavs, U. Augulis, R. Vējonis. A. Lembergs esot tikai viens no viņiem. Grūti spriest, vai tā ir pašā  partijā saskaņota pozicija, kuŗas mērķis ir pārliecināt potenciālos koalicijas partneŗus, ka ZZS nav oligarcha kontrolēta partija, vai  arī tās ir bailes zaudēt vēlētāju atbalstu.

Pēc R. Zīles atteikšanās kandidēt uz ministru prezidenta amatu nedaudz ir samazinājies vēlētāju atbalsts apvienībaiVisu Latvijai/TB/LNNK. Septembŗa sākumā par to bija gatavi balsot 6,9% vēlētāju. Nevajadzētu pārvērtēt pieredzējušā R. Zīles lomu nacionālajā apvienībā, jo pēdējos gados viņš vairāk darbojas Eiropas Parlamentā. Tomēr partijā acīm redzami trūkst kompetentu un sabiedrībā labi zināmu tautsaimnieku. Tas nevar palikt bez sekām, jo sociālekonomiskie jautājumi krizes laikā daudziem Latvijas vēlētājiem šķiet daudz svarīgāki par nacionālajiem.

Un nobeigumā. Septembŗa aptauja pārsteidz ar vienu skaitli – lai gan vēlēšanas būs pēc dažām dienām, vēl joprojām 28,6% Latvijas pavalstnieku nevar izšķirties, par kuŗu partiju atdot savu balsi. Salīdzinājumā ar augustu neizlēmušo vēlētāju skaits ir pieaudzis par astoņiem procentiem. Šķiet, ka atbilde nav tālu jāmeklē, vairākumā gadījumu tie ir pavalstnieki, kas vēl pirms pāris nedēļām bija gatavi balsot  par Zatlera Reformu partiju. Tas nozīmē, ka pēdējās kampaņas dienas ir īpaši svarīgas un saruna par iespējamām koalicijām jāatliek uz mazliet vēlāku laiku.