Jāņa Rituma mūža ritums
Apskatīt komentārus (0)


21.02.2012

Eduards Silkalns

Jāņa Rituma mūža ritums

Elita Pētersone, Ritums – Būvnieks un gleznotājs, apgāds „Mansards”, 2011. g, 176 lpp.

Kad runā vai raksta par slavenībām, cilvēks priekšvārdu nereti nepiemin. Pietiek nosaukt Mocartu, Brigaderi vai Barišņikovu uzvārdā vien, lai katrs, kas ir kaut cik „lietas kursā”, saprastu, par ko tiek runāts. Ieraugot uz grāmatas vāka zem košas gleznas reprodukcijas lieliem burtiem iespiestu uzvārdu Ritums, nobīstos par acīm redzamu robu savās zināšanās. Austrālijā pavadītajos mūža gados pazinu gan žurnālistu Jāni Raitumu, gan skolotāju Kārli Raiskumu, bet par tādu Ritumu, ko it kā klātos pazīt pēc uzvārda vien, nudien nebiju dzirdējis. Palīdz gan zem Rituma uzvārda mazākiem burtiem iespiestais skaidrojums, ka cilvēks bijis – vai ir – būvnieks un gleznotājs, un informācija uz aizmugurējā vāka, ka viņš dzīvojis Amerikā, tagad atgriezies Latvijā, ka viņa priekšvārds ir Jānis, bet ka Amerikā ticis saukts par Džonu.

Pāršķirstu Andersona Latvju Enciklopēdijas 4. sējumu, kur uzeju šķirkļus par veseliem trim Ritumiem – Heinrichu, Kārli un pat Jāni, taču Jānis bijis Zviedrijā dzīvojis sabiedrisks darbinieks, nevis mūsu būvnieks un gleznotājs. Pārlūkoju vēlreiz pērnā gada augustā Laikā paša recenzēto Eleonoras Šturmas diždarbu par ASV latviešu māksliniekiem, bet arī tur par mūsu Jāni Ritumu nav ne vārda. Ar vieglu sirdi, ne vairs kā neattaisnojams, bet kā attaisnojams nezinītis varu tagad lasīt jauno grāmatu.

Iezīmēsim šeit Rituma mūža rituma galvenās kontūras. – Viņš dzimis 1928. gadā Rīgā. Tēvs 1943. gadā miris komūnistu ieslodzījumā Krievzemes plašumos. 1944. gada rudenī Jānis ar māti un māsu devies trimdā. Viņš beidz bēgļu nometnes ģimnaziju, sāk studēt architektūru, 1948. gadā apprecas ar Ingu Dukāti. Piedzimst meitiņa Selga. Jaunā ģimenīte nonāk Omahā, ASV, kur piedzimst vēl divas meitas - Sandra un Silva. Jānis drīz vien kļūst par veiksmīgu un turīgu būvuzņēmēju, arī par 600 000 iedzīvotāju Omahas domnieku. Dzīve iet uz augšu līdz 1973. gadam, kad saimnieciskas krizes rezultātā būvfirma zaudē 10 miljonus dolaru un ir spiesta darbību pārtraukt. Dažus gadus turpat Omahā Jānis vada pārtikas preču veikalu, tad pārceļas uz Čikāgu, kur 1988. gadā zaudē dzīvesbiedri. Arvien vairāk viņš pievēršas gleznošanai. Iepazinies Floridā ar Latvijas latvieti Irinu, viņš apprecas otrreiz un ar jauno dzīvesbiedri pēc 64 gadu promienes atgriežas pavadīt mūža novakari Latvijā.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 9)