Gotlande – sala, kur krustojušies daudzu Latvijas bēgļu dzīvesstāsti
Apskatīt komentārus (0)


08.06.2011

Gotlande – sala, kur krustojušies daudzu Latvijas bēgļu dzīvesstāsti

Grāmata par latviešu dzīvesstāstiem Zviedrijā rosina jaunas sarunas un tikšanos. Drīzumā tā notiks Gotlandē – salā, kur krustojušies daudzu Latvijas bēgļu dzīvesstāsti.  

Tūlīt pēc Jāņiem Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku un talcinieku grupa ieradīsies Visbijā, kur 28. un 29. jūnijā Almendālens bibliotēkā tiks atvērta foto izstāde. Tajā redzēsim Gotlandes fotografu acīm skatīto baltiešu bēgļu izkāpšanu no laivām un pirmos mirkļus krastā. Vienlaikus risināsies saruna par šo notikumu ietekmi cilvēku dzīvē un stāstos.

Melnbaltās fotografijas šodien atgādina  drāmatiskos mirkļus, kad cilvēki pēc gaŗām pārdzīvojumu un neziņas stundām izkāpa uz cietas zemes. Šai mirklī krustojās divi skatpunkti – bēgļu pirmais skats uz jauno vietu un skats no otras – no salas iedzīvotāju puses. Dāvida Holmerta un vairāku citu Gotlandes fotografu darbos abi skati krustojas  – notikumos, kas risinās krastā, ietvertas bēgļu emocijas. Bet, kā vietējie gotlandieši redzēja bēgļu laivas, –  to latviešu dzīvesstāstu pētnieki uzklausīja  pērn Fore (Fåröbor) salā.

Ar talcinieku – Zviedrijas latviešu līdzdalību  tika organizēts lauka pētījums un veiktas vairākas intervijas ar salas vecākās paaudzes ļaudīm. Intervijas zviedru valodā vadīja  Maija Runcis, Pēteris Ininbergs, Jūle Rozīte. Tās atklāja vietējo iedzīvotāju iejutīgo attieksmi un caur gadiem atmiņās glabātās drāmatiskās ainas. Atrmiņas papildināja Visbijas archīvā aplūkotie saraksti, kuŗos fiksēti arī to cilvēku vārdi, kuŗi nomira laivās, kas piestāja krastā. Salenieki bija ievadījuši laivas, snieguši bēgļiem pirmās tases kafijas un palīdzējuši ievainotiem cilvēkiem.

Divas dienas Almendālens bibliotēkā uz bēgļiem veltītās foto izstādes fona risināsies sarunas par dzīvesstāstiem. Pirmajā dienā Latvijas Universitātes profesore Baiba Bela runās par pētījumu un nesen iznākušo grāmatu ”Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem”, kā arī  rakstu krājumu angļu valodā Oral History: Migration and Local Identity. Maija Runcis, Baltijas un Austrumeiropas studiju centra pētniece no Stokholmas, stāstīs par intervijām Fore salā un gotlandiešu atmiņām. Igauņu zinātnieku pētījumus par trimdu raksturos Tartu universitātes doktorande Maarja Holo. Piedalīsies arī  mūzeja un pētniecības centra ”Latvieši Pasaulē’” ( ”La-Pa”) pārstāvji no Latvijas.  Otrā dienā varēs noskatīties  laivu vadītājam Pēterim Jansonam veltīto video filmu, kuŗā viņš stāsta mazmeitai Marie savas atmiņas zviedru valodā. Sarunu ar pašu Pēteri un viņa kundzi Inger varēs turpināt arī sarīkojumā uz vietas. Sarīkojumā vēl piedalīsies laivu kapteiņa Ērika Tompsona (dzīvo Valmierā),  meita Daiga Siliņa no Latvijas. Tiekoties Almendālens bibliotēkā 27. un 28. jūnijā, liela grupa dzīvesstāstu pētnieku un talcinieku no Latvijas cer uzklausīt arī vēl līdz šim neizstāstītus atmiņu stāstus.

Rīkotāji ir Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija „Dzīvesstāsts” sadarbībā ar biedrību  Gotland- Baltikums un Almendālenas bibliotēku  Nordplus projekta ietvaros.

Māra Zirnīte,

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas „Dzīvesstāsts” valdes priekšsēde