Gaŗš romāns par īsu mūžu
Apskatīt komentārus (0)


19.01.2011

Eduards Silkalns

Gaŗš romāns par īsu mūžu

Mūsu tēvzemes nebrīves gados gan padomju varas ideologi Latvijā, gan nacionālie latvieši trimdā dziļdomīgāko dzejnieku Raini un ar dzejisku iztēli visdāsnāk apdāvināto Aleksandru Čaku (1901-1950) centās ieskaitīt savējos. Abi dzejnieki bija par lielu, lai tos vieglu sirdi atdotu pretējai nometnei. Komūnistiem necik ērti nevarēja būt Mūžības skartie, tāpēc, kopumā Čaku akceptējot, Arnolds Būmanis dzejnieka Rakstu Zem cēlās zvaigznes, Patrioti un Cīņai un darbam. Tomēr pat krasākie pretkomūnisti trimdā neatstūma un neignorēja Čaku totāli, kā to darīja,  teiksim, ar Sudrabkalnu, Upīti vai Griguli. Anšlavs Eglītis Esejās I (1991, 299. lpp.) raksta, ka padomju laikā Čaks uzmocījis (izcēlums mans - E.S.) trīs krājumus polītdzejas, bet Jānis Rudzītis Rakstos (1977, 792. lpp.) aicina trimdiniekus saprast Čaka „kompromisa mēģinājumu kā cenšanos glābt kailo dzīvību”. 5. sējumā (1976. g., 395. lpp.) spriež, ka „strēlnieku cikls, parādot Čaka dzejas spēku, reizēm atspoguļo arī viņa iekšējās pretrunas” un ka „savu zīmogu tam uzspiedis fašistiskās diktātūras laiks”. Trimdai savukārt nevarēja patikt Čaka mūža nogalē sarakstītie padomju iekārtas un tās varoņu slavinājumi krājumos Zem cēlās zvaigznes, Patrioti un Cīņai un darbam. Tomēr pat krasākie pretkomūnisti trimdā neatstūma un neignorēja Čaku totāli, kā to darīja,  teiksim, ar Sudrabkalnu, Upīti vai Griguli. Anšlavs Eglītis Esejās I (1991, 299. lpp.) raksta, ka padomju laikā Čaks uzmocījis (izcēlums mans - E.S.) trīs krājumus polītdzejas, bet Jānis Rudzītis Rakstos (1977, 792. lpp.) aicina trimdiniekus saprast Čaka „kompromisa mēģinājumu kā cenšanos glābt kailo dzīvību”.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 4, 12. un 15. lpp)