Uz 10. Saeimu tiecas velna ducis
Apskatīt komentārus (2)


18.08.2010

Ojārs Celle

UZ 10. SAEIMU TIECAS VELNA DUCIS

Kad noslēdzās partiju kandidātu sarakstu pieteikšana 10. Saeimas vēlēšanām, noskaidrojās, ka reģistrējušās 13 polītiskās grupas – 7 apvienības un 6 partijas. Tās kopumā piereģistrējušas piecos vēlēšanu apgabalos 1 239 deputātu kandidātus.

Par nopietni ņemamiem pretendentiem uz vietām 10. Saeimas lielajā simtā varētu uzskatīt pašreiz aptaujās populārākās partijas Saskaņas centru (SC), Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), Visu Latvijai/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Par labu Latviju (PLL). Kaut kur tuvu aiz robežas kūņojas Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL).

Šo grupu viegli var sadalīt trīs daļās: Uz Eiropas Savienību un NATO orientētās Vienotība, ZZS un VL/TB/LNNK; centrā, bet jau ar uz Krieviju atpakaļ lūrošu skatu PLL; krievisko SC un jau tīri interfrontisko PCTVL.

Līdz vēlēšanām ir palicis pusotrs mēnesis. Aptaujas vadībā ir konstatējušas SC, tālāk seko Vienotība un ZZS. Pārējās ir ap vai nedaudz pāri 5%. Tas nozīmē, ka zaļie un zemnieki tur savās rokās svarīgāko kārti. Ja viņi, kā to pašlaik sagaida vai vismaz cer, sabiedrosies ar Vienotību un trejatā ar VL/TB/LNNK kopīgā koalīcijā, tām vajadzētu pārvarēt 50% slieksni un spēt veidot vairākuma valdību. Tāds iznākums nodrošinātu Latvijai turpmāku rietumu orientāciju, ar visām priekšrocībām, ko tā sniegtu Latvijai nākotnē.

Šāds iznākums patlaban šķiet reāls tāpēc, ka tie ļaudis, kas vēl nav par orientāciju uz kādu specifisku partiju izšķīrušies, ir galvenokārt latvieši, kamēr lielā krievu un pārkrievoto masa noteikti nosliecas uz SC, mazāk uz PCTVL.

Ja latviešu un krievu pilsoņi uz vēlēšanām dosies apmēram procentuāli vienādā skaitā, izšķirošais faktors būs tie latvieši, kas sliecas brāļoties ar Krieviju, kas izšķirsies par Šlesera-Šķēles-Ulmaņa (PLL) piedāvājumu – dalīties priekā ar Krievijas nabadzību. Ja šāds stiķis tiešām izdotos šim pašlaik polītiski bankrotējušajam Tautas partijas un Šlesera mācītāju partijas un Latvijas ceļa atliekām, kas maskējas zem „Par labu Latviju” aizsegā, lai slēptu savu atbildību par Latvijai sagādāto smago krizi, Latvija pazaudētu krietnu daļu no savas pašreizējās orientācijas. Varas centra pozīcijās nokļūtu Saskaņas centrs ar Urbanoviču kā reālāko ministra prezidenta kandidātu. Tā būtu smaga sakāve latviešu nacionālajai valstij.

Daudz kas būs atkarīgs no tā, ar kādu spēku un pārliecību vēlēšanu kampaņas pēdējā taisnē izies pašlaik paklusā Vienotība, kuŗā ir sapulcējušies spējīgākie, godīgākie un polītiski pieņemamākie kandidāti. Jo vairāk viņi spēs celt savu kopīgo popularitāti un pārliecināt tautu par izvēli savā labā, jo skaidrāka un tīrāka kļūs valsts dzīve pēc šīm vēlēšanām. Ideāls un iespējams variants ir, ka Vienotība iegūst par 5-10 vietām Saeimā vairāk nekā tās konkurents SC. Tad tā kopā ar ZZS un VL/TB/LNNK spēs veidot stabilu vairākuma koalīciju un valdība droši vien darbosies līdzšinējā premjera V. Dombrovska vadībā. Dombrovskis ir un paliek pieņemamākais un tiem, kam varētu uzticēt valsts vadību periodā, kad notiks atkopšanās no pašreizējās krizes. Varam paļauties, ka viņš aizvedīs Latviju līdz pievienošanās eiro zonai un tālāku iekļaušanos Eiropas tautu ekonomiskajā saimē.

Citi varianti ar SC un PLL kaut kādā koalīcijā izraisītu nevienam nevajadzīgu risku un uz Krieviju orientētu centienu ienākšanu Latvijas polītikā. Krievijas saimnieciskā iespaida apmēri Latvijas ekonomijā ir pašlaik stabili un daudz nemainīsies nākotnē. Mēģināt tur saskatīt nezin kādu milzīgu nākotnes potenciālu ir naīvi. Vispirms pašai Krievijai ir jākļūst par saimnieciski attīstītu un stabilu valsti, kāda viņa vēl ilgi nebūs.

Citādi tas ir ar polītiskā spēka apmēriem. Būtu tiešām baismi, ja izrādītos, ka pietiekami nozīmīgs skaits latviešu pavēršas Krievijas virzienā un ir gatavi noārdīt visu to, kas pēdējos nepilnos 20 gados ir uzcelts.

Iesim visi 2. oktobrī balsot, nodrošināsim to, ka Krievijas murgam mūsu nākotnē vietas nebūs. 10. Saeimas kandidātu pulkā netrūkst par ko balsot, lai šai Saeimā valdītu cilvēki, kas strādās Latvijas valsts interešu labā.