„Strādāsim mērķtiecīgi un vienoti!”
Apskatīt komentārus (1)


29.09.2010

Attēlā: PBLA valde gadskārtējās sēdes atklāšanā 2010. gada 22. septembrī Rīgā, viesnīcā Konventa Sēta

No kreisās: PBLA pārstāvniecības vadītāja vietniece Lelde Liepa-Liepiņa, PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) priekšsēdis Andris Ķesteris, PBLA Kultūras Fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa, Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Informācijas nozares vadītājs Jānis Kukainis (aizmugurē), Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienības (DAKLA) priekšsēde Daina Gūtmane, ALA priekšsēdis Juris Mežinskis, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, Krievijas Latviešu Kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, Zviedrijas Latviešu Centrālās padomes (ZLCP) vicepriekšsēdis Andrejs Ritums, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Kultūras Fonda priekšsēdis Andris Kariks, PBLA valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, PBLA valdes priekšsēža vietnieks Ints Rupners, LAAJ priekšsēdis Juris Ruņģis, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ALA Sadarbībai ar Latviju nozares vadītājs Ēriks Krūmiņš, Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) priekšsēde Dace Lutere-Timmele, Latvijas Brīvības Fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, LAAJ pārstāvis Dāvids Dārziņš, LNAK padomes priekšsēdis Alberts Upeslācis, PBLA kasieris Valdis Kārklis, PBLA Izglītības Padomes priekšsēde Dace Copeland un Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (LNPL) priekšsēde Lilija Zobens 

„Strādāsim mērķtiecīgi un vienoti!

Sveicu jūs Pasaules brīvo latviešu apvienības gadskārtējā sanāksmē šeit, mūsu tik mīļā Rīgā, Latvijā!

Esmu lepns, pārstāvot organizāciju, kas visā pasaulē ar panākumiem darbojas jau trešajā paaudzē. Organizāciju, kas gadu gājumā nemitīgi darbojusies latviešu tautas un Latvijas valsts labā.

Esam atkal Rīgā pulcējušies, lai vērtētu padarīto un lemtu par mūsu nākotnes darbību. Šogad mūsu lielākais projekts - "Tava balss ir svarīga Latvijai" - rosinām tautu piedalīties vēlēšanās 2. oktobrī ar PBLA rīkoto bezmaksas mūzikālo koncertturneju 23 Latvijas pilsētās ar pazīstamo trīs tenoru un rokgrupas „Dzelzs vilks” piedalīšanos. Rosinām visus iedzīvotājus rīkoties valstiski un nodot savu balsi viņu izvēlētajai polītiskai partijai vai polītisko spēku apvienībai.  Šis ir kopprojekts ar ievērojamiem ziedojumiem no PBLA, tās dalīborganizācijām un Daugavas Vanagu organizācijas. Gaidām un ceram uz daudz lielāku mūsu tautas piedalīšanos šajās Saeimas vēlēšanās nekā pirms četriem gadiem.

Laiki mainījušies. Pagājuši 20 gadi, kopš kopā sākām ieelpot brīvību. Toreiz, pirms 20 gadiem, ar lielu prieku un entuziasmu mēs visi sekmējām Latvijas Valsts atdzimšanu. Likās, gājām roku rokā - trimdas latvieši un tauta Latvijā. Bija laiks, kad PBLA izjuta Latvijas valdības lielu atbalstu, kad bijām ļoti vajadzīgi un lobējām kopīgiem mērķiem, proti, Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Šīs bija un ir stratēģiskas organizācijas, kas sekmē Latvijas valsts drošību, kā arī ekonomisko attīstību. Esam stratēģiskie ASV partneri. Kopš esam šos mērķus kopīgi sasnieguši, sadarbība ir būtiski mazinājusies. Ceram uz atjaunotu sparīgu sadarbību nākotnē, jo mūsu ieskatā mēs esam viens otram ļoti vajadzīgi.

Esam sadarbojušies ar nevalsts organizācijām un individiem ļoti neatkarīgi daudzās citās jomās, piemēram, atjaunojot Brīvības pieminekli, dibinot Oskara Kalpaka Piemiņas fondu un uzceļot Kalpakam pieminekli Rīgā, izveidojot Lestenes leģionāru Brāļu kapus, dibinot un uzturot Okupācijas mūzeju utt. – šeit minu tikai dažus no daudziem projektiem. Šie objekti nacionālajā līmenī ir ļoti būtiski, tie izteic, kas mēs esam un kāda mums ir bijusi vēsture. Šie valstiski nozīmīgie projekti gan ir izveidoti, bet tiem nav nodrošinātu līdzekļu, kam vajadzētu būt valsts budžetā, vai arī kas bijuši apsolīti. Visspilgtākais piemērs ir Okupācijas mūzejs, kas šobrīd cieš no valstiskas neizlēmības par pārbūvi, un tam ir atņemts ar īpašu likumu solītais ikgadējais un līdz šim piešķirtais financiālais atbalsts, kas gan bija tikai 12% no mūzeja kopējā budžeta un šogad nogriezts uz nulli. Kavējas plāni mūzeja pārbūves darbiem. Daudzās atrunas tiek pamatotas ar saimniecisko krizi. Taču ir cilvēki, kas ārzemēs ir ziedojuši un gribētu turpināt ziedot līdzekļus, bet redz, ka darbs nekustas uz priekšu un Latvijas sabiedrības un valsts atbalsts mūzejam izsīkst. Tad arī vairs neienāk gaidītie ziedojumi no latviešiem ārzemēs, jo rodas vispārējas šaubas par mūzeja nākotni. Mēs sagaidām noteiktu rīcību no Latvijas valdības un Rīgas pilsētas, lai rastu atrisinājumu un lai tautieši ārzemēs, kuŗi būtiski uztur mūzeju, justos droši un turpinātu tam savu financiālo atbalstu.

Lai saglabātu latvisku Latviju, izšķirīgi svarīga ir latviešu valoda un tās nākotne. Ir pagājuši 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet joprojām nerodas iespaids, ka latviešu valodas statuss mūsu valstī būtu pietiekami nostiprināts. Joprojām Latvijā jūtami gan pašmāju, gan mūsu lielākās kaimiņvalsts tieši un pastarpināti centieni daždažādos veidos mazināt latviešu valodas nozīmi mūsu valstī.  Mūsu bērni, kas vēlas dzīvot Latvijā, nav konkurētspējīgi Latvijas darba tirgū, jo viena no galvenajām uzņēmēju un arī atsevišķu valsts iestāžu prasībām darbam Latvijā ir krievu valodas zināšanas.

Pasaules brīvo latviešu apvienība ar savas Izglītības nozares starpniecību aizvadītajā gadā ir sagādājusi jaunus latviešu valodas mācību grāmatu komplektus latviešu skolām ārzemēs un sarīkojusi ļoti veiksmīgu latviešu diasporas skolotāju konferenci Rīgā, sniegusi arī cita veida palīdzību tā saucamai jaunajai diasporai, kuŗa devusies prom no Latvijas darba meklējumos, jo Latvijas valstī pienācīgi atalgotu darbu nav varējuši atrast. Mūsu ieskatā arī Latvijas valstij visiem iespējamiem līdzekļiem jāsekmē iespēja mūsu tautiešiem atgriezties tēvzemē un iekļauties sabiedrībā, veidojot dažādiem līmeņiem, spējām un prasmēm atbilstīgu mācību programmu Latvijā, kas ļautu diasporas bērniem labā līmenī apgūt latviešu valodu un literātūru, Latvijas kultūras un vēstures pamatus. Tā kā vairākums to personu, kas diasporas zemēs cenšas mācīt latviešu valodu, nav paidagogi, ir svarīgi sniegt viņiem nepieciešamo informāciju gan paidagoģijas, gan metodikas jautājumos.

Visbeidzot par valodu un polītiķiem. Latvijā ir tikai viena valsts valoda, un būtu laiks, lai arī visi valstsvīri un valstssievas šeit, Latvijā, lietotu mūsu apdraudēto latviešu valodu visos gadījumos. Latviešu valoda ir galvenais integrācijas līdzeklis, kas vieno valsti un veicina piederību tai. Ceru, ka ministri rīkosies valstiski, nevis tikai tad, kad tas ir polītiski vēlams,  un sniegs intervijas Latvijā tikai valsts valodā. Sagaidu, ka nākamā Latvijas nacionālā valdībā tiks pieņemti noteikumi ministriem un citiem valdības ierēdņiem lietot tikai valsts valodu - latviešu valodu.

Gribu atgādināt, ka jāievieš Latvijas vēstures mācība kā atsevišķs mācību priekšmets Latvijas skolās, cik ātri vien iespējams, lai mūsu jaunatnei attīstītos nācijas izjūta, lepnums un patriotisms, ko rada labākas zināšanas par mūsu vēsturi. Pateicos izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķes kundzei par atbalstu šinī jautājumā, ka mērķis ir sākt Latvijas vēstures mācīšanu no 2011. gada 1. septembri. Tas ir vēlu, tomēr mēs ceram, ka solījums paliks spēkā jaunajā valdībā, kas savu darbu sāks šoruden.

PBLA par prioritāti uztur arī aicinājumu papildināt Pilsonības likumu, lai Latvijas pavalstnieku lokā varētu iekļaut vairāk ārzemēs dzīvojošo tautiešu. Neslēpsimies aiz nepilnībām iecerētajā likumā vai bažām par Pilsonības likuma atvēršanas sekām. Šis ir polītiskas gribas trūkums.

Šodien mūsu vidū ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kuŗam gribu pateikties par noteikto stāju grūtos ekonomiskos un polītiskos laikos. Ir dzirdēts daudz atzinīgu vārdu no polītiķiem un ekonomistiem ārzemēs par to, ka mums Latvijā ir šāds valdības vadītājs! Lieku lielas cerības uz labu valsts pārvaldi viņa vadībā arī nākotnē!

Nozīmīga loma Latvijas valsts saiknes uzturēšanā ar tā dēvēto veco trimdu un jauno diasporu ir Ārlietu ministrijai. Tāpēc apsveicam jauno izkārtojumu, ka no 27. septembŗa PBLA un Ārlietu ministrija darbosies kā pilntiesīgi partneŗi, jo parakstīsim kopīgu sadarbības memorandu. Pateicība Latvijas valdībai un it sevišķi Ārlietu ministrijai Aivja Roņa vadībā par mobilo Latvijas Republikas pasu atjaunošanas projektu. Tas ir devis iespēju izsniegt aptuveni 1800 jaunu Latvijas pasu mūsu pavalstniekiem Austrālijā, ASV un Kanadā.

Paldies Latvijas valdībai un tās iestādēm par atbalstu, izveidojot 64 vēlēšanu iecirkņus ārzemēs, jo tas ir daudz vairāk nekā 9. Saeimas vēlēšanās.

Mūsu tēvzemes mīlestība īsi izteikta Rūdolfa Blaumaņa vārdiem: „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods.” Mēs esam šeit, lai to parādītu darbos. Strādāsim mērķtiecīgi un vienoti, roku rokā - PBLA un Latvijas valsts iestādes - stiprākai Latvijai un latviešu tautas labākai nākotnei!

Dievs, svētī Latviju!

Lasiet arī laikrakstā Laiks nr. 37, 14. lpp.