LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

15243

Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums Latvijas tautai
Apskatīt komentārus (0)


01.06.2011


 

Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums Latvijas tautai

 

Labvakar, Latvijas tauta! Šī ir jau trešā reize, kad es uzrunāju jūs Latvijas valsts grūtajos un izšķirīgajos brīžos.

 

Pirmā reize bija 2009. gada 31. martā, kad beidzās termiņš manis izvirzītajiem uzdevumiem Saeimai un valdībai.

 

Otrā reize bija pirms Saeimas vēlēšanām, kad aicināju jūs visus līdzdarboties – doties pie vēlēšanu urnām un nobalsot. Nobalsot par Latvijas nākotni. Un es esmu ļoti pateicīgs, ka jūs to izdarījāt – domājāt, izvēlējāties, vilkāt krustiņus, minusiņus sarakstos, kas jums tika piedāvāti,  un nobalsojāt. Vēlēšanu rezultāts deva gandarījumu visiem – gan jums par savu izvēli, gan polītiķiem, kuŗi tika pārstāvēti jaunajā Saeimā, gan arī mūsu ārvalstu draugiem. Mēs pierādījām,  ka Latvija spēj pārvarēt krizi, ka Latvijas valdība spēj iegūt tautas uzticību un doties tālāk.

 

Jaunajā Saeimā bija vairāk nekā 60% jaunu seju. Cilvēki, kas vēlējās būt aizrautīgi un ar degsmi kalpot Latvijai. Daudz kas labs ir paveikts kopš tā brīža. Ir pilnīgi cits uzvedības kods Saeimas plēnārsēžu zālē, ir cits pieklājības kods. Saeimas ēka ir kļuvusi atvērtāka sabiedrībai. Tajā viesojas gan nevalsts organizācijas, gan arī jaunieši. Taču galvenais uzdevums tomēr bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu lielajai uzticības plaisai starp sabiedrību un 9. Saeimu. Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķiŗ varu no sabiedrības.

 

Pagājušās ceturtdienas Saeimas balsojums diemžēl ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēja varu un tiesu varu – divām no trim varām, uz kuŗām balstās mūsu valsts. Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos tiesu varas kompetencei. Un diemžēl tā nebija pirmā reize. Jau 9. Saeimā likumdevējs neapstiprināja amatā tiesnesi, kuŗa profesionālā atbilstība bija novērtēta tiesu varā. Likumdevējs neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuŗu virzīja tiesu varas augstākā amatpersona, Augstākās tiesas priekšsēdis. Arī šajā Saeimā jau bija pirmais signāls, ka  tikumi un netikumi diemžēl ir pārmantoti, – amatā netika apstiprināts arī tiesnesis Judins. Šī jau ir nākamā reize.

 

Pārmantoti arī citi netikumi. Mēs redzējām tirgošanos par amatiem, kaislīgu cīņu par amatiem, lai gan vajadzēja  domāt par valsti, par valsts ekonomisko attīstību. Amati tika arī savējiem, kā jau tas ierasts. Saeima vairākkārt parādīja, ka vispirms tā aizstāv kādu šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personiskās intereses, nevis valsts intereses.

 

Ko darīt? Diemžēl rodas tāda sajūta, lai gan ir pagājuši septiņi mēneši, ka jaunievēlētā Saeima jūtas komfortabli polītisko schēmu, melu un visatļautības gaisotnē. Diemžēl to redz arī vēlētājs. Mēs redzam arī to, ka valdība, kuŗai vajadzētu būt spējīgai  lemt par Latvijas nākotni, par tiem uzdevumiem, kas attīstītu Latviju, celtu tās labklājību, diemžēl visvairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas, lai gan vajadzētu būts tādai situācijai, ka valdību vada Ministru prezidents un valdība ir atbildīga Saeimas priekšā.

Tā mēs varētu skaitīt vēl un vēl. Bet es gribu uzdot vienu jautājumu: vai ir kāds panākums? Mūsu valstī ir panākums. Mēs trīs gadu laikā, izmisīgi cīnoties, brīnumainā kārtā esam pārvarējuši ekonomisko krizi, esam kā paraugs citām valstīm – apņēmības paraugs, rīcības paraugs, rezultāta paraugs.

 

Bet būsim godīgi – šo krizi pārvarēt palīdzēja Latvijas cilvēki. Katrs no viņiem nesa kādu personisku upuri – algas samazinājumu, nodokļu celšanos, bezdarbu. Un tad rodas jautājums: kā vārdā šie upuŗi tika nesti? Vai tiešām, lai vairotu oligarchu peļņu? Vai tiešām, lai ļautu apzagt savu valsti? Vai tiešām, lai tiesiskums kļūtu par nenozīmīgu saukli?

 

Un es būšu godīgs. Mēs visi, gan jūs, gan arī es - Valsts prezidents, pārāk labticīgi vērojām dažu cilvēku grupu interešu izpausmes, noraudzījāmies un neko nedarījām. Situācija ar katru brīdi kļuva tikai sliktāka un sliktāka. Iepriekšējai Saeimai uzticējās 6% cilvēku, bet šobrīd  Saeimai uzticas 10% cilvēku.

 

Mēs jau tagad sākam gandrīz vai runāt ne tikai par valsts nozagšanu. Varētu pat nojaust, ka tuvojas arī mūsu valsts demokratijas privātizācija. Un to ir skumīgi vērot.

 

Es šodien tikos ar Saeimas priekšsēdi, ar Ministru prezidentu un ģenerālprokuroru. Mēs rūpīgi pārrunājām situāciju valstī šodien. Ir jārīkojas.

 

Esmu pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli. Šī izšķiršanās Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā man personiski ir grūta un arī konstitūcionāli sarežģīta. Es skaidri apzinos – ar savu lēmumu varu pārvilkt svītru savām izredzēm tikt ievēlētam par Valsts prezidentu. Bet es esmu devis Valsts prezidenta zvērestu – visas manas pūles veltīt tautas un Latvijas labumam. Un mans pienākums ir rīkoties valsts labā, nevis savā labā.

 

Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju. Iespēju visiem, visiem cilvēkiem. Vispirms – vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai. Vienreiz pielikt punktu tam, ka visa mūsu sūri grūti kopā pelnītā bagātība nogulst ofšoru firmu kontos. Pielikt punktu tam, ka daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām. Tik īpašām, ka runa nav vairs tikai par to, ka tiek diskriminēta Latgale. Es domāju, ja patiesos faktus redzētu vidzemnieki, arī viņiem būtu sašutuma pilna reakcija.

 

Es gribu dot iespēju arī kļūt un mainīties labākā formā. Es gribu teikt, ka reiz ir jāpieliek  punkts tam, ka mēs domājam vienu, runājam citu, darām vēl kaut ko citu. Un neviens par to nekautrējas. It kā tas būtu pašsaprotami, ka tā rīkoties ir gods. Mums ir jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem un pret mūsu tautu, un pret mūsu valsti.

 

Tāpēc es gribu jūs visus tiešraidē iepazīstināt ar Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu Nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu: „Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 48. pantu, ierosinu Saeimas atlaišanu. Valsts prezidents Valdis Zatlers. Rīgā 2011. gada 28. maijā.”

 

Šis rīkojums stājas spēkā ar šo brīdi. Ar šo brīdi es, Latvijas Valsts prezidents, nododu tautai varu lemt par mūsu turpmāko likteni.

 

Dievs, svētī Latviju!

Sestdien 2011. gada 28. maijā




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA