PAVĒRSIENS
Apskatīt komentārus (0)
08.06.2011
Kārlis Streips
Pavērsiens
Laika un Brīvās Latvijas lasītāji, kuri seko Latvijas politiskajiem
notikumiem, noteikti zina, ka 2. jūnijā mūsu valsts Saeima ievēlēja jaunu
Valsts prezidentu. Viņa vārds ir Andris Bērziņš, viņš kādreiz vadīja vienu no
valsts bankām, un pērn viņu ievēlēja Saeimā. Vispār Saeimā ir trīs cilvēki,
kuru vārds ir Andris Bērziņš, un vairākas ārvalstu ziņu organizācijas publicēja
fotogrāfiju, kurā bija redzams nevis šis, bet gan pavisam cits Andris Bērziņš
tas, kurš bija Latvijas premjerministrs laikā no 2000. gada maija līdz 2002.
gada novembrim. Tā ir tāda maza anekdote, bet pati situācija, protams, ir gana
būtiska.
Brīdī,
kad valstī sākās saruna par prezidenta vēlēšanām, kandidāts bija tikai viens
pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Tad pieci deputāti no Latvijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) paziņoja, ka viņi amatam izvirzīs
A. Bērziņu. Sacīts, darīts. Pirms tam par V. Zatleru balsot solīja viņa
izvirzītāji no apvienības Vienotība, kā arī deputāti no Visu Latvijai!/Tēvzemei
un Brīvībai/LNNK (VL/TB/LNNK) un
apvienības Par labu Latviju (PLL). Taču tad pienāca brīdis, par kuru rakstīju
pagājušajā nedēļā Valsts prezidenta lēmums, ierosināt Saeimas atlaišanu. Momentā
PLL ļaudis pateica, ka par tādu prezidentu viņi nebalsos. Zaļo zemnieku
Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pateica, ka viņš personīgi turēšot
vārdu un balsošot par V. Zatleru, bet pārējiem ZZS deputātiem tas būšot brīvs
balsojums. Opozīcijas apvienības Saskaņas centrs (SC) pārstāvji arī teica, ka
balsojums būšot brīvs. 2. jūnijā Saeimā notika divas balsošanas kārtas. Pirmajā
A. Bērziņš ieguva 50 balsis tātad, vienu mazāk par nepieciešamo skaitu. Diskusija
turpinājās, un nākamajā kārtā viņam jau bija nepieciešamais balsu skaits 53. Starp
citu, tas ir tas pats balsu skaits, ar kuru 1993. gadā ievēlēts Valsts
prezidents Guntis Ulmanis, kā arī 1999. gadā Vaira Vīķe Freiberga. Bet tas
mūsu stāstam nav nozīmīgi.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 23, 1. lpp.)