Latvijas ārlietu ministra Ģirta Kristovska vizīte ASV
Apskatīt komentārus (0)


02.03.2011

Februāŗa beigās savā pirmajā darba vizītē Vašingtonā viesojās Latvijas Republikas ārlietu mi­­nistrs Ģirts Valdis Kristovskis. Viņa brauciena mērķis bija tikties ar ASV ārlietu ministri Hi­­lariju Klintoni, polītiķiem, uzņē­mējdarbības pārstāvjiem, kā arī ar ALAs un citu latviešu sabied­rību, organizāciju vadītājiem.

Savas vizītes pirmajā dienā ministrs viesojās Vašingtonas (DC) latviešu draudzes namā, kopā ar delegācijas kollēgu, Sa­­eimas Ārlietu komisijas priekš­sēdi, bijušo vašingtonieti Ojāru Kalniņu apmeklēja dievkalpojumu un tikās ar latviešu sabiedrī­bas pārstāvjiem.

Ārlietu ministrs uzslavēja dip­lo­­­mātus, kuŗi strādā LR vēst­niecībā Vašingtonā un pateicās latviešu sabiedrībai ASV par aktīvo un vērtīgo darbu Latvijas valsts labā.

„Tikai kopā strādājot varam aizstāvēt savas nacionālās intereses, pārstāvēt mūsu tautu un sargāt mūsu valodu,” teica ministrs, pārfrāzējot ALAs devīzi „Ro­ku rokā celsim un sargāsim latvju tautu, valsti un kultūru!”

Ģ. V. Kristovskis īsā uzrunā raksturoja pēcvēlēšanu polītisko situāciju Latvijā, atbildēja uz jau­tājumiem un pasniedza Ārlie­tu ministrijas Atzinības rakstu ALAs In­­formācijas nozares vadī­tājam Jānim Kukainim par viņa ieguldījumu – viņš panāca, ka vairākos latviešu centros ASV nogādāja pārvietojamās pasu darbstacijas un iekārtoja Saeimas vēlēšanu iecirkni.

Kristovskis uzslavēja ministru prezidenta V. Dombrovska un citu amatpersonu darbu, uz­­sveŗot, ka galvenais Latvijā ir uzlabot ekonomisko stāvokli: ,,Lab­­klājība un dzīves kvalitāte ir svarīga, tāpēc iedzīvotājiem vaja­dzīgs darbs, lai redzētu perspek­tīvu savai dzīvei un, protams, nākotnes iespējas bērniem.”

ASV ārlietu ministre Hilarija Klintone un Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis preses konferencē

Ģ. V. Kristovskis izklāstīja arī ministrijas darba prioritātes, kas lielā mērā saistās ar darbu Eiropas Savienībā (Latvija 2015. gadā ES kļūs par prezidējošo valsti) un runāja arī par attiecībām ar Krieviju. Viņš piebilda, ka pēc Valsts prezidenta Valža Zatlera vizītes Maskavā attiecībās ar kai­miņvalsti iezīmējušās dažas pozitīvas tendences.

„Protams, mēs vienmēr pret Krieviju izturēsimies ar aiz­do­mām. Taču ir skaidrs, ka mēs iegūstam, ja ir dialoga iespējas, un mēs uzlabosim savu ekonomisko stāvokli, jo tas saistīts ar tirdzniecību starp rietumiem un austrumiem,” teica ministrs. Pre­zidenta vizīte Maskavā aplie­cinājusi, ka, prasmīgi rīkojoties, mēs varam sasniegt virkni mērķu. Piemēram, Krievijas premjērs Vladimirs Putins Latvijas prezidentam teicis, ka Krievijas pil­soņu integrācija esot Latvijas iekšējā lieta, un apsolījis soli pa solim atvērt Krievijas archīvus Latvijas vēsturniekiem.

Ministrs Ģ. Kristovskis atzinīgi novērtēja arī LR Ārlietu ministrijas un PBLA parakstīto sa­­darbības memorandu. Sadarbī­bas mērķis, pēc ministra domām nav tikai latvietības, izglītības un kultūras saglabāšana, bet arī rietumu latviešu zināšanu un pieredzes izmantošana.

„Svarīgi, lai visi tie, kuŗi runā latviešu valodā vai kuŗi mīl Lat­viju, zinātu, ka viņu pieredze un padoms var būt ļoti nozīmīgs Latvijas valstij,” teica ārlietu mi­­nistrs, piebilstot, ka, iespējams, ļoti drīz Latvijā pieņems likumu par dubultpavalstniecību.

,,Amerikas latviešu apvienība atbalsta Latvijas polītiku un valsts prezidenta centienus mainīt Lat­vijas pilsonības likumu, pieļaujot dubultpavalstniecību rietum­valstīs dzīvojošiem latviešiem. PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sau­siņš pelnījis lielu atzinību, jo viņš nemitīgi aicinājis Latvijas valsts vadītājus beidzot pieņemt lē­­mumu,” sacīja ALAs Informācijas nozares vadī­tājs Jānis Kukainis.

Ārlietu ministrs Ģ. Kristovskis kopā ar citiem delegācijas dalīb­niekiem 20. februāŗa vakarā piedalījās neformālās vakariņās un tikās ar ALAs, Daugavas Va­­nagu apvienības un Apvienotās baltiešu komitejas pārstāvjiem. Vakariņu laikā pārrunāja Latvijas Darba likuma prasības par lat­viešu valodas lietošanu, sprieda arī par dubultpavalstniecību un sadarbību.

ASV Prezidentu dienā, 21. feb­ruārī, ārlietu ministrs Ģ. Kris­tovskis, ārlietu komisijas priekš­sēdis O. Kalniņš un ALAs valdes un Daugavas Vanagu apvienības pārstāvji nolika pu­­ķes pie ko­­mūnisma upuŗu pie­minekļa Vašingtonā un tikās ar Victims of Communism Foundation valdes priekšsēdi Dr. Lī Edvardu (Lee Edwards).

Nākamā dienā, 22. februārī, ār­­lietu ministram Ģ. Kris­tov­skim bija pusstundu ilga tikša­nās ar ASV ārlietu ministri H. Klintoni un pēc tās kopīga preses konference.

Paziņojumā žurnālistiem H. Klintone uzsvēra, ka ASV valsts vadītāji neaizmirsa Latviju visos padomju okupācijas (sic!) gados un pēc neatkarības atgūšanas sākusies nopietna sadarbība. ASV Ārlietu ministre slavēja, ka Latvija ir atbildīga partneŗvalsts, uzsvēra kopējo drošību, atgā­­dinā­ja NATO 5. pantu un pie­minēja cita veida sadarbību, bet tomēr atgādināja, ka nepiecie­šams atdot Latvijas ebrēju kopienai Otrā Pasaules kaŗa laikā zaudētos ebrēju sabiedriskos īpa­šumus.

,,Ja Latvijā to nokārtos, tad sky is the limit for Latvia”, teica H. Klintone.

Ģ. Kristovskis atbildes uzrunā aprobežojās ar diplomātiskām pieklājības frazēm.

Atbildot uz jautājumu par ASV ieguldījumu progresu Latvijā, Ģ. Kristovskis teica, ka ar ASV ār­­lietu ministri pārrunājuši galve­nokārt ASV kravu transportu uz Afgānistānu caur Latviju. Mi­­nistrs ir pārliecināts – Latvijas valdība prasmīgā ministru prezidenta Valža Dombrovska vadībā panāks, ka ASV ieguldītāji Lat­viju atzīs par pievilcīgu valsti.

O. Kalniņš pēc tikšanās ar H. Klintoni atzina, ka tā noritējusi ļoti nepiespiestā un draudzīgā gai­­sotnē. Daļēji varbūt palīdzējis arī Latvijas saldskābmaizes klaips, ko viņš atvedis un uzdā­vinājis H. Klintonei. Uz Balto na­­mu Latvijas maizi atveda jau 1994. gadā, un maizes dāvināša­­na ASV amapetrsonām kļuvusi par tradiciju.

„ASV ārlietu ministre runāja ar mums ne tikai kā valsts pār­stāve, bet kā cilvēks, kas bijis Lat­vijā un zina, kas notiek mūsu valstī, kāds ir Latvijas ekonomis­kai stāvoklis un saprot, ko mūsu valsts iedzīvotāji patlaban izjūt un piedzīvo,” uzsvēra O. Kal­niņš.

Raits Eglītis

ALAs Informācijas nozare