Spēkā stājas Nulles deklarācija
Apskatīt komentārus (0)
10.04.2012
Spēkā stājas
Nulles deklarācija
Kas mūsu laikraksta lasītājiem jāzina par 1. decembrī
pieņemto Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas
likumu jeb nulles deklarāciju?
LR Saeimas 1. decembrī pieņemtais likums liek deklarēt
mantisko stāvokli visām fiziskām personām, kuŗu ietaupījumi pārsniedz 10
tūkstošus latu. Saskaņā ar jauno likumu mantiskā stāvokļa deklarācija
2012. gadā jāiesniedz Latvijas pavalstniekiem, nepavalstniekiem, kā arī personām,
kuŗām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Mantiskais stāvoklis jādeklarē
par īpašumiem, kas ir personas rīcībā 2011. gada 31. decembrī pulksten 24.00.
Kam jāiesniedz deklarācija?
Likums pirmkārt attiecas uz Latvijas
Republikas pavalstniekiem un citu valstu pavalstniekiem, kuŗi ir rezidenti (patstāvīgie
iedzīvotāji) 2011. gada 31. decembrī. Deklarāciju paredzēts iesniegt arī tām
personām, kas kļūst par Latvijas rezidentiem, resp., pārceļas uz pastāvīgu
dzīvi Latvijā pēc 2011. gada 31. decembŗa.
Deklarācija jāiesniedz personām, kuŗām
ir vismaz 10 000 latu vērti nekustamie īpašumi Latvijā, kuŗu īpašumtiesības
līdz šim nav nostiprinātas Zemesgrāmatā,
kā arī īpašumi ārzemēs. Tāpat jādeklarē transportlīdzeklis ārvalstīs, kuŗa
iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu. Jādeklarē
naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības
un citi īpašumi, kuŗu katra kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu, vienalga vai tie ir Latvijā vai ārzemēs. Jādeklarē
privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veiktie dzīvības apdrošināšanas (ar
uzkrāšanu) prēmiju maksājumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 latu. Jādeklarē arī mākslas priekšmeti, vērtīgas rotaslietas
un citas mantas, kuŗu kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu. Jādeklarē līgumi ar vērtību virs
10 000 latiem, ja saskaņā ar tiem deklarācijas iesniedzējs ir patiesā
labuma guvējs. Deklarācija
jāiesniedz, ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (krediti)
vai citas parādsaistības, kuŗu kopējā summa pārsniedz 10 000 latu, kā arī tad, ja persona Latvijā vai
ārvalstīs izsniegusi aizdevumus, kas ir lielāki par 10 000 latiem vai to
ekvivalentu ārvalstu valūtā.
Vai deklarācijas jāiesniedz visiem?
Nē. Nav jādeklarē īpašumi, kas
reģistrēti Zemesgrāmatā, CSDD Transportlīdzekļu reģistrā, traktortechnikas
reģistrā, Civīlās aviācijas reģistrā un Latvijas kuģu datu bazē. Ja personai ir
tikai šādi īpašumi, deklarācija nav jāiesniedz. Ja jūsu uzkrājumi
ir mazāki par 10 000 latiem un ja jums nav skaidras naudas uzkrājumu, kas
lielāki par 10 000 latiem, kā arī citas iepriekš uzskaitītās naudas un materiālās
vērtības, deklarācija
nav jāiesniedz.
Mūsu
laikraksts saņēmis no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildes uz konkrētiem
jautājumiem, kas varētu skart ārzemju latviešus.
Pirmais gadījums:
Persona ir ASV un LR pavalstnieks (deklarēta arī
dzīvesvieta Latvijā), tai pieder vairāki nekustamie īpašumi. Latvijā uzturas
vairākas reizes gadā. Noguldījumi Latvijas bankās. Vai likums attiecas uz
personu, kas deklarējusi savu dzīvesvietu, taču pastāvīgi nedzīvo Latvijā?
Valsts
ieņēmumu dienesta atbilde:
Pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju ir tikai tām
fiziskajām personām, kuŗas ir Latvijas rezidenti. Ja fiziskā persona ir
Amerikas Savienoto Valstu rezidents un to apliecina Department of the Treasury - Internal Revenue Service izsniegtā Form 6166, tad tai mantiskā stāvokļa deklarācija
nav jāiesniedz.
Ja fiziskā persona būs mainījusi rezidences statusu un kļuvusi par
Latvijas rezidentu, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, šai personai
naudas līdzekļu un citas mantas izcelsme nebūs jāpierāda.
Ja fiziskajai personai pastāvīgā dzīvesvieta ir gan Latvijā, gan
ASV, tad, nosakot tās rezidences statusu, ir jāņem vērā Latvijas Republikas un
Amerikas Savienoto Valstu konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem ietvertie nosacījumi.
Tos ievērojot:
- Fiziskā persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuŗu
tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
- Ja nav
iespējams noteikt valsti, kuŗā fiziskai personai ir vitālo interešu centrs, vai
arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, tad fiziskā
persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuŗa tai ir ierastā mītnes
zeme, vai arī abu valstu kompetentās iestādes izšķiŗ šo jautājumu, savstarpēji
vienojoties.
Otrs gadījums:
Persona pārcēlusies no Rietumvalsts mītnes zemes
uz Latviju. Pārvesti noguldījumi (ietaupījumi) uz Latvijas bankām.
Valsts ieņēmumu dienesta atbilde:
Šajā gadījumā fiziskajai personai, iesniedzot mantiskā stāvokļa
deklarāciju, naudas līdzekļu izcelsme nebūs jāpierāda, kā arī nodoklis nebūs
jāmaksā.
Kāds ir ieguvums no jaunā likuma?
Likums ļauj legālizēt ienākumus,
kuŗi gūti laikā no 1991. gada 1. janvāŗa līdz 2007. gada 31. decembrim un par
kuŗiem nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja cilvēkam ir bijis
ienākums, kas gūts, piemēram, no nereģistrētas saimnieciskās darbības, viņam
tiek dota iespēja attiecībā uz iepriekš nedeklarēto ienākumu samaksāt 15%
nodokli un tādējādi nokārtot saistības pret valsti (lai atbrīvotos no
atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un iegūtu iespēju šos līdzekļus
brīvi un bez bažām tērēt). Ienākumus, kas gūti noziedzīgā ceļā, deklarēt,
izmantojot nulles deklarāciju, nevarēs.
Vislielākās
neskaidrības par skaidras naudas uzkrājumiem.
Likums paredz, ka
iedzīvotājiem, ja viņu skaidrās naudas uzkrājumi pārsniedz 10 000 latus,
tie būs jāiemaksā kādā no Latvijas kreditiestādēm resp. bankā. Ministru
kabinetam uzdots līdz 1. februārim sagatavot attiecīgu noteikumu projektu. Kritiķu
ieskatā valdība tādā veidā atbalsta banku lobiju. Banka, pat glabājot naudu
vienu dienu, var nopelnīt, savukārt, kad klients izņems naudu no konta, viņam
atkal būs jāmaksā. Jaunā likuma kritiķu ieskatā
prasība obligāti iemaksāt deklarēto skaidro naudu bankā ir antikonstitūcionāla,
jo cilvēkam ir tiesības glabāt savus aktīvus tā, kā viņš to uzskata par vajadzīgu.
Arī Valsts
prezidents Andris Bērziņš norādījis, ka pieņemtajā likumā nav
iekļauti visi svarīgākie priekšnoteikumi skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanai
un iemaksāšanai kontā kreditiestādē.
Kad un kā iesniegt
deklarāciju?
Tiem, kas ir Latvijas rezidenti 2011.
gada 31. decembrī, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz
no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. To var izdarīt, vēršoties Valsts
ieņēmumu dienestā personiski, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanās sistēmu
vai sūtot pa pastu.
Dainis
Mjartāns