LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sports

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

25627

Londonas olimpiskajās spēlēs
Apskatīt komentārus (0)


14.08.2012


Kārtslēkšanā Mareks Ārents ierindojās 22. vietā. Kvalifikācijā Ārents ar otro mēģinājumu pārlēca 5,20 un 5,35 m augstumu, bet nespēja pārvarēt 5,50 m, kas dotu iespēju startēt pamatsacensībās.

 

*

DesmitcīņnieksEdgars Eriņš bija olimpisko spēļu debitants. Kopējā ieskaitē Eriņš ar 7649 punktiem ieņēma 25. vietu,  par čempionu ar 8869 punktiem kļuva pasaules rekordists Eštons Ītons no ASV, kuŗš līderis bija jau no pirmās disciplīnas. Desmitcīņu sāka 31 atlēts, pabeidza 26.

 

*

Soļošanā Igors Kazakevičs  50 km distancē pēc pieciem kilometriem bija 49., pēc 10 km – 45., pēc 30 km – 39., pēc 40 km – 51., finišēja 45. vietā – 4.06.47.,   uzvarētājam krievam Sergejam Kirdjapkinam zaudējot vairāk nekā 30 minūtes. Startēja 63 dalībnieki. Četriem soļotājiem šis pārbaudījums izrādījās par smagu, astoņi tika diskvalificēti. Pēc sacensībām Igors stāstīja, ka nācies soļot nepiemērotos apavos, jo īstie neesot līdz Londonai nonākuši, kaut kur noklīduši. Jau pēc pusdistances sajutis kājās krampjus.

 Kazakevičs šo distanci soļoja arī pirms četriem gadiem Pekinā. Tad viņa rezultāts bija par 14 minūtēm labāks, viņš ierindojās atzīstamā 16. vietā.   

 

*

Agnese Pastare 20 km soļošanā izcīnīja 24. vietu. Distanci Pastare veica vienā stundā 31 minūtē un 54 sekundēs, sasniedzot savu šīs sezonas labāko rezultātu. Pastares 2010. gadā sasniegtais personiskais rekords ir viena stunda 31 minūte un 25 sekundes. Latvijas rekords, kas kopš 2006.gada pieder Jolantai Dukurei, ir par 23 sekundēm labāks.

 

*

Maratona skrējienu (42, 2 km) 105 sportistu konkurencē Valerijs Žolnerovičs sāka veiksmīgi, pēc pieciem kilometriem bija 77. vietā. Diemžēl pēc pēdas savainojuma viņš bija spiests izstāties, nesasniedzot 10 km atzīmi.

Zaudējums nepareizas taktikas dēļ

Brīvajā cīņā Anastasija Grigorjeva (svara katēgorijā līdz 63 kg) aizvadīja tikai divas cīņas. Pirmajā sacensībā viņa uzvarēja, bet otrā zaudēja mazpazīstamai Mongolijas cīkstonei Batsetsegai Soronzonboldai. Speciālistu ieskatā viņa esot izvēlējusies nepareizu taktiku. Grigorjevai pēc šī zaudējuma bija jācer, ka Soronzonbolda iekļūs sacensību finālā, uzvarot titulēto Kaori Ičo no Japānas. Tadā gadījumā viņai būtu iespēja piedalīties gandarījuma turnīrā par bronzas medaļu. Tomēr Soronzonbolda pusfinālā ar rezultātu 0:3 piekāpās Ičo, un Grigorjevai Londonas Olimpiada bija beigusies.

 

*

Armands Zvirbulis olimpisko spēļu brīvās cīņas turnīrā svara katēgorijā līdz 84 kilogramiem astotdaļfināla cīņā pieveica Venecuēlas sportistu Hose Danielu Diazu Roberti – 3:1, otrā cīņā zaudēja baltkrievam Soslanam Gacijevam. Ja Gacijevs pusfinālā pieveiktu savu pretinieku, tad Zvirbulim pavērtos ceļš uzgandarījuma turnīru, bet diemžēl tā nenotika.   

 

Smaiļošana

Smaiļošanas divnieks Krists Straume/Aleksejs Rumjancevs ar grūtībām pārvarēja priekšsacīkstes un iekļuva pusfinālā, bet pēc tam fināla nespēja tikt. Priekšsacīkstēs viņi ierindojās 10., pusfinālā – savā braucienā – piektajā vietā (no piecām laivām). Finālam no katra pusfināla kvalificējās četri labākie divnieki. 200 metru distancē B finālā viņi  palika trešajā vietā. Kopvērtējumā olimpiskajās spēlēs tikai 11.vieta.

 

Modernā pieccīņa

 

Modernās pieccīņas pirmo disciplīnu – paukošanu Jeļena Rublevska sāka pārliecinoši, 26 cīņās gūstot 10 uzvaras, kas viņu izvirzīja līderos. Peldēšanā 200 m distancē viņa ierindojās 32. vietā - 2:26,93 un noslīdēja uz astoto vietu. Pēc jāšanas sacensībām, kuŗās Rubļevska ierindojās 16. vietā, viņa saglabāja astoto poziciju ar cerībām pavirzīties uz augšu. Pēdējā disciplīnā - apvienotajā skriešanas un šaušanas distancē - Rubļevska trasē devās 23 sekundes aiz līderes. Pirmo šaušanu viņa veica bez kļūdām, pietuvojoties līderēm, tomēr otrajā šaušanā pēc veiksmīga sākuma pieļāva sešas kļūdas, zaudējot aptuveni 18 sekundes. Arī trešo šaušanu Rubļevska sāka veiksmīgi, tomēr pēdējais šāviens viņai padevās vien ar trešo mēģinājumu. Distances nobeigumā tas sportistei deva 15. rezultātu. Kopvērtējumā ar 5228 punktiem Jeļena Rubļevska ierindojās astotajā vietā.

 

33 gadus vecais Deniss Čerkovskis piedalījās savās ceturtajās olimpiskajās spēlēs. Paukošanā viņš ierindojās dalītajā trešajā vietā, peldēšanā – 28., jāšanā – 32, apvienotajā skriešanas un šaušanas disciplīnā – 13. vietā. Kopvērtējumā ar 5576 punktiem Čerkovskis izcīnīja 19. vietu. Uz augstu vietu kopvērtējumā neļāva tikt zirgs Rambo, ar kuŗu neizdevās saprasties. Tas jātniekam „atnesa” tikai 976, turpretim vācu pieccīņniekam – 1120 punktus.

 

Plīvoja karogi

Par godu Latvijas olimpiešiem 13. augustā pie Rīgas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkām tika izkārti valsts karogi. Karogi plīvoja arī pie 4500 dzīvojamām mājām, kuŗas apsaimnieko pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks".




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA