Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Inetai
Radēvičai Eiropas meistarsacīkstēs zelta medaļa!
Latvijai pēc valsts neatkarības atjaunošanas līdz
šim Eiropas vieglatlētikas meistarsacīkstēs bija četras medaļas: Staņislavs
Olijars 2006. gadā kļuva par čempionu 110 m barjērskrējienā un izcīnīja sudrabu
šajā distancē 2002. gadā, Aigars Fadejevs 1998. gadā izcīnīja sudrabu 20 km
soļošanā, Māris Bružiks 1994. gadā ieguva bronzu trīssoļlēkšanā.
Šogad vieglatlēti uz kārtējām 20. kontinenta
meistarsacīkstēm pulcējās Barselonā. Latviju pārstāvēja 22 sportisti. Spožāko
panākumu guva tāllēcēja Ineta Radēviča,
mūsu valsts medaļu pūru papildinot ar zelta medaļu.
Radēviča jau kvalifikācijas sacensībās pieteica sevi
par nopietnu pretendenti uz medaļām. Finālsacensībās jau pēc pirmā mēģinājuma
(6,73m) latviete kļuva par sacensību līderi. Pēc brīža viņa tika nostumta no
pirmās vietas, bet jau otrā mēģinājumā 6,87 m atkal atguva pirmo vietu. Taču
visas konkurentes tika satriektas ceturtajā mēģinājumā. Portugaliete Naide
Gomeša aizlēcaa 6,92 m, tikpat spēja arī Radēviča. Tā kā otrais labākais
rezultāts Radēvičai bija 6,87 metri, bet Gomešai tikai 6,68 m, Ineta kļuva
par Eiropas čempioni! Radēviča uzvarēja ar stabilajiem lēcieniem.
Līdzšinējais Latvijas rekords bija 6,91 m, un to
pirms desmit gadiem sasniedza Valentīna Gotovska. Radēvičas personiskais
rekords pirms šīm sacensībām bija 6,90 m un sezonas labākais rezultāts - 6,85
m.
Pēc triumfa tāllēkšanā jaunā Eiropas meistare Ineta
Radēviča goda apli gribēja veikt ar Latvijas karogu rokā, taču līdzjutēji, kas
sēdēja tribīnēs, karogu bija... aizmirsuši viesnīcā.
Pēc apbalvošanas ceremonijas Ineta atzina, ka
lieliskajam panākumam viņu iedvesmojis dēls Marks. Pēdējos mēģinājumos viņa riskējusi,
pūloties sasniegt vēl labāku rezultātu, lai konkurentes viņu nevarētu apsteigt.
Uzvara Eiropas meistarsacīkstēs Inetai Radēvičai
pavērusi plašākus apvāršņus. Viņai piedāvāts startēt komercsacensībās, arī
nozīmīgajā Dimanta līgā.
Otra Latvijas tāllēcēja Lauma Grīva pirmajā mēģinājumā sasniedza rezultātu 6,23 m, otrā
mēģinājumā - 6,41 m, trešajā - personisko rekordu 6,60 m. Kopvērtējumā Grīva
ieņēma 14. vietu, līdz iekļūšanai finālā viņai pietrūka tikai divu centimetru.
Valsts
prezidenta apsveikums
Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis
apsveikuma vēstuli tāllēcējai Inetai Radēvičai, sveicot viņu par izcīnīto
uzvaru Eiropas vieglatlētikas meistarsacīkstēs un jauna Latvijas rekorda
sasniegšanu.
Ar talantu, ieguldīto darbu un lielo gribasspēku
Jūs parādījāt izcilu sniegumu un sīvā cīņā guvāt spožu uzvaru sev un visai
Latvijai. Paldies, ka nesat Latvijas vārdu pasaulē! apsveikuma vēstulē raksta
Valdis Zatlers, kā arī novēl tāllēcējai veiksmīgus startus un sasniegumus arī
turpmāk.
Mārim
Urtānam ceturtā vieta
Māris Urtāns lodes grūšanā finālam
kvalificējās ar rezultātu 20,19 m. Pēc tam viņš
rezultātu uzlaboja soli pa solim.
Finālsacensībās Urtānam bronzas godalgu
"atņēma" līdzšinējais Eiropas čempions vācietis Ralfs Bartelss, kas
tikai pēdējā mēģinājumā apsteidza Latvijas lodes grūdēju. Urtāns piektajā
mēģinājumā sasniedza savu labāko rezultātu - 20,72 m, izvirzoties trešajā
pozicijā. Taču pēdējā mēģinājumā Bartelsa rezultāts bija 20,93 m, kas viņam
deva bronzu.
Māŗa
izcīnītā ceturtā vieta ir karjēras augstākais panākums un viens no
labākajiem Latvijas sportistu sasniegumiem Eiropas meistarsacīkšu vēsturē.
Par Eiropas čempionu kļuva baltkrievs
Andrejs Michņevičs (21,01), tikai vienu
centimetru viņam zaudēja polis Tomašs Majevskis.
Šķēpa
mešanā sestā, astotā un 11. vieta
Latvijas
šķēpa metēji Ainārs Kovals un Ēriks Rags iekļuva finālā, Vadimam Vasiļevskim sacensības nebija
veiksmīgas. Pirmajos divos mēģinājumos Vadims palika bez rezultāta, trešajā
piegājienā aizmeta 67,56 m, paliekot pēdējā vietā, finālsacensībām
nekvalificējoties.
Aināram Kovalam labākais bija 81,19 m tāls metiens,
kas deva sesto vietu. Ērika Raga rezultāts 76,93 m deva 11.vietu.
Madara
Palameika izcīnīja
astoto vietu. Finālā Palameika ar trešo
mēģinājumu (59,70 m) iekļuva starp astoņām labākajām, kas vēl veica trīs
mēģinājumus. Piektajā mēģinājumā Palameika uzlaboja savu rezultātu (60,78 m),
pakāpjoties uz septīto vietu, taču pēdējā mēģinājumā viena sportiste viņu apsteidza. Par Eiropas
čempioni kļuva vāciete Linda Štāla -
66,81 m.
Kā
veicās citiem?
Sprinteris Ronalds
Arājs izcīnīja15. vietu. 100 m distancē viņš pārliecinoši iekļuva
pusfinālā, kur izcīnīja piekto vietu 10,47.
1500 m distancē Dmitrijs
Jurkevičs priekšskrējienā ilgāku laiku atradās līdeŗpozicijās, taču vēlāk
viņam pietrūka spēka, un viņšs palika 11. vietā. Kopvērtējumā viņam ir 24.
vieta.
Barjērskrējēja Ieva
Zunda 400 m distancē izcīnīja 12.
vietu 56,37.
Pirms meistarsacīkstēm daudzi paredzēja, ka
līdzšinējais Eiropas čempions Staņislavs
Olijars spēs pārvarēt sacensību pirmo kārtu 110 m barjērskrējienā. Līdzīgi
kā iepriekš, gada nozīmīgākajās sacensībās Olijaru diskvalificēja par pāragru
startu. Pēc jaunajiem noteikumiem sportistu diskvalificē nevis pēc otrā pāragrā
starta, kā bija agrāk, bet uzreiz pēc
pirmā.
Igors
Sokolovs tika minēts par vienu no favorītiem veseŗa mešanā,
taču atbildīgās sacensībās viņam neizdodas pārvarēt kvalifikāciju. Barselonā viņa rezultāts bija 73,29, ar ko
bija par maz, lai iekļūtu starp
divpadsmit labākajiem. Sokolovs palika 14. vietā.
Desmitcīņnieks Atis
Vaisjūns 27 sportistu konkurencē ierindojās 19. vietā, iegūstot 7524
punktus.
Tāllēkšanā Jānim
Leitim pirmais lēciens bija neveiksmīgs tikai 6,30 m. Otrā lēcienā Leitis
sasniedza savu sezonas labāko rezultātu 7,87 metri, tikai trīs centimetrus
atpaliekot no personiskā rekorda, trešais lēciens netika ieskaitīts. Jānis
finālsacensībās neiekļuva. Lai tiktu finālā, vajadzēja pārvarēt astoņu metru
robežu vai arī sasniegt rezultātu 7,98 m. Leitim 20. vieta.
4x100
m stafetes skrējienā Latvijas skrējējas Marlēna Reimane,Sandra Krūma, Jekaterina Čekele un Ieva Zunda izcīnīja 16. vietu, neiekļūstot
finālā. Rezultāts 44,92 un astotā vieta. Finālā
iekļuva trīs labākās vienības no katra pusfinālskrējiena un divas vienības ar
labākajiem rezultātiem.
Māris
Štrombergs atkal pirmais
Olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs pēc gada pārtraukuma
atguva pasaules čempiona titulu. Pasaules meistarsacīkstēs Dienvidafrikā Māris
izcīnīja otro vietu kvalifikācijas sacensībās, bet pēc tam triumfēja visos
sacensību braucienos, turklāt lielāko daļu no tiem sākot no astotā celiņa.
Štrombergs iepriekšējo reizi par pasaules čempionu kļuva 2008. gadā, pagājušajā
gadā viņš finišēja ceturtajā vietā.
U-18
basketbolistiem bronzas medaļas
Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā junioriem
(U-18) Viļņā Latvijas pārstāvji izcīnīja
bronzas medaļas. Spēlē par trešo vietu mūsējie negaidīti pārliecinoši ar 75:49
uzvarēja Serbijas līdzaudžus. Latvijas U-18 izlasei tas bija otrais panākums -
pirms tam tas izdevās 2007. gadā, 1998. gadā Latvija bija ceturtajā vietā.
Latvijas U-18 izlases sastāvs: Jānis Timma, Dāvis
Bertāns, Edmunds Dukulis, Kaspars Vecvagars, Kārlis Apsītis, Dāvis Čoders,
Renārs Magone, Artūrs Brēmers, Artūrs Vītiņš, Arnolds Helmanis, Aleksejs
Rostovs, Andris Misters.