Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Vidzemes augstskolas rektors, asociētais profesors, vēstures zinātņu doktors un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš intervijā Sallijai Benfeldei
Esmu patriots, man ir tuva latviešu valoda un kultūra. Un gluži prāgmatiski Latvijas ģeografiskā atrašanās vieta ir lieliska, mēs esam svarīgi Rietumeiropai, Skandinavijai, Eiropas Savienībai. Arī ASV, kas noteikti atbalstīs mūsu valsts gaitu. Esmu priecīgs, ka dzīvoju eiropiskā valstī.
"Ja jums uz trim četrām dienām jādodas prom un jāatrod cilvēks, kas jūsu mājā paliks kopā ar jūsu mazo bērnu, sunīti vai kaķīti raudzītie, lai šie jūsu lolojumi būtu tīri, paēduši, pieskatīti un drošībā, ‒ kādam cilvēkam jūs to uzticētu? Mani pārsteidz, ja attiecībā uz bērnu, sunīti un kaķīti ir viens kritērijs, turklāt augsts, bet attiecībā uz valsti pavisam cits. Kritērijam vajadzētu būt vismaz ļoti līdzīgam citādi sanāk tā, ka Latvijas valsts ir tāda mazsvarīga rotaļlieta, ar ko paspēlēties, padauzīt un pamocīt, bet kaķītis vai bērns gan prasās pēc nopietnas, nosvērtas attieksmes."
Neviens Laimes lācis mūsu vietā nenobalsos! Ja pats to neizdarīsi, nevar būt nekāda iemesla sūkstīties, ka Latvijā neiet, kā gribētos, vai tik ātri, kā gribētos. Pašu rokās ir iespēja darīt, lai mainītos uz labu.
Ivars Ījabs: Mums nevajadzētu nemitīgi pašiem sev stāstīt aplamas lietas proti, kas viss, ko esam darījuši 27 gados, kopš neatkarības atjaunošanas, ir bijis nepareizs un greizs, ka esam visu salaiduši grīstē. Šis apgalvojums ir izplatīts gan ekstrēmi noskaņotos krievos, gan ekstrēmi noskaņotos latviešos. Ja paraugāmies praktiski, tās ir pilnīgas muļķības. Visi pamata lēmumi, kas Latvijai bija jāpieņem šajos gados, ir pieņemti pareizi. Jā, mēs esam pieļāvuši kļūdas un, kā tas reizēm gadās cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu, mēs nespējam sev tās kļūdas atzīt un turpinām paši sev melot. Tas kavē attīstību, bet iedomāties, ka kaut kas ir fundamentāli nepareizi, nav pamata. Jābeidz plēst kreklu sev uz krūtīm un vaimanāt.
"Es teiktu, ka ministre Dana Reizniece-Ozola ir pietiekami kolorīta persona. Zaļajiem zemniekiem vispār nav pārmērīgi liels intelektuālais resurss, ar ko viņi varētu lepoties, un uz tāda fona Reizniece-Ozola labi izceļas. Arī zaļajiem zemniekiem taču ir nepieciešama kaut kāda paaudžu maiņa. Var jau mēģināt strādāt tikai ar Brigmani un Dūklavu, bet arī vēlētāji mainās, cilvēki grib redzēt kaut ko tādu, kas izskatās pēc 21. gadsimta."
Vaira Paegle: Piedaloties vēlēšanās, mēs izmantojam mums dotās privilēģijas, izpildām mūsu pienākumus pret Latvijas valsti un vairojam savas polītiskās ietekmes iespējas. Neatdosim Latvijas nākotni naidīgiem spēkiem! Pierādīsim, ka esam nacionālas valsts, Latvijas, pilntiesīgi pilsoņi, nevis amorfais globālais latvietis. Iesim un balsosim 13. Saeimas vēlēšanās!