Pauls Miklaševičs ir dzimis, audzis un izglītojies Kanādā, bet nu jau septiņpadsmit gadus dzīvo Latvijā un savu pārcelšanos uztver kā iespēju pārvest pasaules pieredzi mājās. Pauls ir finansists, kurš lieliski pārzina investīciju jomu un vienlaikus rūpējas arī par to, lai mūsu bērni reģionos, kur trūkst ārstu, nepaliktu bez veselības aprūpes. Viņš ir arī kultūras ministres Agneses Lāces dzīvesbiedrs. Par abu iepazīšanos vien bilst, ka kopā saveduši draugi, viņi dzīvo laimīgā ģimenē, kurā aug divas meitas.
Pirms 25 gadiem, kad iekāpu vilcienā Francijā, kas veda uz lidostu, ar saviem diviem čemodāniem un vienvirziena biļeti uz Latviju, nezinot, kas mani tur sagaida, sapņos pat nerādījās, ka cits vilciens, rozā krāsā, mani aizvedīs līdz valsts augstākajam apbalvojumam. Tas man bija milzīgs pārsteigums, kad sociālajos tīklos cilvēki sāka apsveikt. Sākumā nesapratu, par ko. Kad uzzināju iemeslu, kādas divas dienas pat nespēju tam noticēt. Tas man ir milzīgs pagodinājums, tā par nesen saņemto priecīgo vēsti no Rīgas pils par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu saka Zinta Uskale, labdarības fonda Rozā vilciensdibinātāja. Pirms došanās uz svinīgo godināšanu pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, tikāmies, lai aprunātos par Zintas ceļu līdz Latvijai un viņas neizsīkstošo vēlmi, izejot pašai cauri plašam ārstēšanas kursam, palīdzēt sievietēm uzvarēt vai nesatikt vēzi.
Brāļi prof. Bertrams un Kristaps Zariņi atved uz Latviju jaunu Latvijas medicīnas atbalstītāju augstākās raudzes ginekoloģijas ķirurgu prof. Kamranu Nezhatu (Camran Nezhat)
Brazīlija ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, ar kuru Latvija atļauj dubultpilsonību, pamatojoties uz abu valstu noslēgto līgumu. Taču citās šī kontinenta valstīs jauniešiem, Latvijas pilsoņiem, kuriem līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultpilsonība un kuri vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanai līdz 25 gadu vecumam ir jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Tāds ir Latvijā pieņemtā Pilsonības likuma nosacījums, jo viņi dzīvo valstī, ar kuru Latvijai nav pieminētā līguma par dubultpilsonību.
Biedrības Peldēt droši dibinātāja un vadītāja
Zane Gemze intervijā Ligitai Kovtunai.
Šo interviju ierosināja kāda nejauša saruna pēc veiksmīgi pavadītās 2x2 nometnes šovasar Aglonā. Audzinātāji, kuru vidū arī diasporas tautieši, izbrīnā un sašutumā stāstīja par to, cik nesagatavoti ir Latvijas bērni peldētprasmē. Pat laivā citādi braši puisieši nemākot iekāpt, bet droši peldot vien pāris no desmita. Kā tas varējis notikt ūdeņiem bagātajā Latvijā? Izrādās, valstī joprojām nav izstrādātas programmas, lai mūsu bērni nenoslīktu. Visu cieņu entuziastiem, kas tomēr tur rūpi un cīnās par mūsu pašu bērnu dzīvībām.
2025.gada jūlijā aprit 40 gadi kopš Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena akcijas. Tās mērķis bija pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu stāvoklim PSRS sastāvā. Akcijas idejas autori bija latvieši Vācijā dzīvojošais Māris Graudiņš un Vilnis Zaļkalns no Zviedrijas. Akciju organizēja baltiešu trimdas aktīvisti Starptautiska baltiešu rīcības komiteja, kuru vadīja pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Latviešu pārstāvis šajā komisijā bija Māris Graudiņš.
Šogad Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi svinēja cienījamo 40. jubilejas gadu. Pirmā nometne/meistarkursi, kuras idejas autors bija sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers, notika Kanādā, bet drīz pēc Atmodas pārcēlās uz Latviju, kur jau 31 gadu turpina pulcēt jaunos mūziķus no visas pasaules. Kopš 2010. gada Siguldas Mākslu skolā Baltais Flīģelis.
Šā gada aprīlī apritēja 35 gadi kopš Šveices pilsētā Lugano notika forums Latvija Eiropā. Vispirms Jāņa Petera atmiņas: Politiski šķeltas tautas tuvība politiski kulminēja 1990. gada aprīlī Šveicē. Vita Matīsa realizēja diezgan senu mūsu kopīgu ieceri sarīkot tikšanos, semināru vai apaļo galdu Raiņa un Aspazijas trimdas vietā Lugano. Ideja neīstenojās vairākus gadus, šķiet, vismaz kādus sešus, jo to motivēt nebija politiski viegli nedz šeit Latvijā, nedz trimdā, kur šo ideju pārstāvēja starptautisko attiecību speciāliste Vita Matīsa. Kurš toreiz varēja cerēt, ka pēc dažiem gadiem radīsies tik brīnišķīgs iemesls Lugano saietam tautas trešā Atmoda!
Ja ANO neeksistētu, mēs dzīvotu citā, daudz sliktākā un bīstamākā pasaulē, saka Sanita Pavļuta-Deslandes, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve ANO Ņujorkā.
Mirklis, kad komponists Ēriks Ešenvalds spēlēja klavieres un Sietlas latviešu koris dziedāja Oregonas latviešu namā 4.maija svinībās, bija svētku kulminācija, saka Ieva Dekstere, Oregonas latviešu biedrības (OLB) priekšsēde.
Sarunā par svētku notikumiem Oregonas latviešu kopienā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadienu sagaidot, piedalījās Ieva Dekstere, OLB priekšsēde un Lelde Gilmane, OLB valdes locekle.