LV
 TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS / Lasîtâju komentâri

 

 

 

 

 

PASÛTINI LAIKRAKSTU ÐEIT

 

  TAS IR DROÐI UN ÇRTI!


 

--> 

LAIKS IR VÇRTÎBA

ABONÇÐANA

SLUDINÂJUMU IZCENOJUMS

Òujorkâ kopð 1949.gada iznâkoðais laikraksts LAIKS  ir plaðâkais latvieðu izdevums ârpus Latvijas. Ievietojot sludinâjumu, jûs sasniedzat (vai sasniegsit) vairâku tûkstoðu lielu lasîtâju auditoriju ASV, Kanâdâ un citviet pasaulç.

LAIKS iznâk reizi nedçïâ. Èetras reizes gadâ – „Jauno Laika” krâsains pielikums.

Ik nedçïu

  • Ziòas par latvieðu sabiedrisko dzîvi Amerikâ un citâs mîtòu zemçs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartâna komentâri par notiekoðo Latvijâ un starptautiskajâ politikâ;
  • Intervijas ar latvieðu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultûras apskatnieku vçrojumi un vçrtçjumi;
  • Ceïojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieðu komentâri un viedokïi par latvieðu sabiedrîbas nâkotni ASV un citâs mîtòu zemçs;
  • Amerikas Latvieðu Jaunatnes Apvienîbas lapa;
  • Pasâkumi ASV un Kanâdâ;
  • Intervijas ar jaunajiem mâksliniekiem, mûziíiem un sportistiem;
  • Informâcija par vasaras nometnçm Ziemeïamerikâ;

  • Padomi par dzîvoðanu un mâcîbâm Latvijâ. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziòas
TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS
Ìertrûdes iela 27,
Rîga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tâlr:. 727-385-4256

Sarîkojumu un dievkalpojumu ziòas:
Inese Zaíis
e-pasts: [email protected]

 

Kas tie tâdi – „krievvalodîgie”?
Apskatît komentârus (1)


24.01.2012


 

Kas tie tâdi – „krievvalodîgie”?

 

Es nesaprotu paðu jçdzienu - "krievvalodîgie" –  to cilvçku  apzîmçðanai, kuºu dzimtâ vai sadzîvç lietotâ valoda ir krievu valoda. Vai tad tâpçc, ka mana dzimtâ valoda ir latvieðu valoda, es bûtu ieskaitâms kaut kâdâ "latvieðvalodîgo" katçgorijâ? Taèu ne! Es esmu dzimis latvietis, dzîvoju un arî nomirðu, bûdams latvietis, bet ne "latvieðvalodîgais".

 

Nâcija, tauta, tautîba ir vçsturiski izveidojuðâs cilvçku sabiedrîbas formas, kam raksturîga vispârnacionâla gan valodas, gan etnopsîchiskâs struktûras, kultûras, nosaukuma, nacionâlâs psîcholoìijas un nacionâlâs paðapziòas kopîba. Nâcijai, tautai ir kopçja vçsture, kopçji mçríi, ideâli, svçtumi un ticçjumi, bieþi vien arî kopîga reliìija. Un, protams, arî sava vçsturiski izveidojusies territorija un, visbieþâk, sava valsts. Un jebkuºa individa piederîba pie kâdas tautas ir paðsaprotama, jo katram taèu ir vai ir bijuði vecâki, vecvecâki vai vçl tâlâki senèi, kas piederîgi pie noteiktas tautîbas. Kâpçc gan ðie senèi, sava izcelsme, savas saknes bûtu jânoliedz un jâiesaistâs kaut kâdâ pârnacionâlâ struktûrâ, kuºâ vienojoðais elements ir tikai krievu valoda?

 

Bet varbût   viòi ir tie, kuºus Pçteris Pirmais raksturoja kâ "ïaudis bez cilts un dzimtas, klaiòojoðus starp sçtâm"? Un pavçlçja tâdus "klaiòotâjus iekalt dzelþos un sûtît uz Sanktpçterburgu pâïus purvâ dzît!".  Var jau bût?...

 

Un ja vçl viòu valoda bûtu Puðkina vai Ïermontova valoda! Visbieþâk saskarsmç ar "krievvalodîgajiem" mçs gan dzirdam ïoti ierobeþotu krievu valodas krâjumu, kas bagâtîgi "sapiparots"  ar tâ dçvçtajiem "mâtes vârdiem", vieglas uzvedîbas dâmu un cilvçka intimo íermeòa daïu pieminçðanu...

 

Savulaik Staïina mçríis bija visu tautîbu nacionâlo îpatnîbu nonivelçðana, to inteliìences izskauðana, veselu tautu piespiedu pârvietoðana, ekonomiska migrâcija un vienveidîgas pelçkas masas – padomju tautas izveidoðana uz vienas - krievu tautas un vienas - krievu valodas bazes.

 

Bet kâpçc gan ðodien, kad tam nav nekâdu - ne polîtisku, ne ekonomisku iemeslu, polis negrib bût polis, ukrainis negrib bût ukrainis, kâpçc ebrçjam jâizliekas par krievu un visiem kopâ - par "krievvalodîgajiem", tâ noliedzot savas saknes, savu izcelðanos, savu vçsturi, savu kultûru, savu valodu?     

 

Mçdz teikt, ka "atgriezts íeceris kïûstot par viscîtîgâko katoli". Novçrojot mûsu "krievvalodîgo" runasvîrus,ðis teiciens apstiprinâs: viskaismîgâk par "krievvalodîgo" tiesîbâm, par viòu "apspieðanu" un par otras (krievu) valsts valodas nepiecieðamîbu Latvijâ uzstâjas tieði tie, kuºiem ar krievu tautu vispâr nav nekâ etniski kopîga.

 

Paðreizçjâ vispârçjas globâlizâcijas laikmetâ, kad pa pasauli pârvietojas gan lielas cilvçku masas, gan viòu miljardiem lielie kapitâli, bûtu nereâli  sagaidît, ka katra tauta kompakti dzîvos tikai savâ vçsturiski izveidotajâ territorijâ, savâ valstî.

 

Taèu jebkuºam vienalga kâdas tautas pârstâvim, atrodoties un vçl jo vairâk ilgstoði dzîvojot citas tautas vçsturiskajâ territorijâ un valstî, ir jâievçro un jâciena tâs valoda, kultûra, nacionâlâs îpaðîbas un apziòa. Ir sakâmvârds: "Nelien sveðâ klosterî ar saviem pâtariem!" Un ðie savi "pâtari" konkrçtajâ gadîjumâ ir prasîba pçc mûsu Satversmes grozîðanas un, protams, ne jau ukraiòu, ne poïu, ne ebrçju, bet tikai un vienîgi pçc krievu valodas kâ dominçjoðâs valsts valodas noteikðanas Latvijâ.

 

Nav iespçjams cilvçkam bût internacionâlistam, ja viòð nav arî nacionâlists. Nav iespçjams cienît citas tautas, ja neciena pats savçjo. Un, ja tu necieni tautu, kuºas vidû  un kuºas valstî tu dzîvo, velti gaidît, lai kâds cienîtu tevi un tavu tautu un vçl jo vairsâk - mistisko pârnacionâlo veidojumu  "krievvalodîgie"!

 

E. V. Upelnieks




      Atpakaï

atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:




Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA