Paldies Frankam Gordonam par viņa vērojumiem un pārdomām par Latgali. Tas ir temats, kas mīļš un tuvs man, un tādam tam jābūt mums visiem, jo Latgale mūsu vēsturē vienmēr ir bijusi ļoti dārga un neatņemama dzimtenes sastāvdaļa. Atzīstos, arī pats esmu dzimis latgalietis vistālākajā Latgales nostūrī Purvmalā, tātad aiz Latvijas robežas, kur mani vecāki, abi vidzemnieki, bija nosūtīti pirmajā skolotāju darbā nest apgaismību toreiz varbūt vistumšākajā, nesen no Krievijas atkaŗotajā Latvijas stūrī.
Gadu gaitā mūsu laikraksta slejās par Latviešu leģionu ir bijuši neskaitāmi raksti, vairāki pat manis rakstīti. Biju domājis, ka beidzot šis temats ir izsmelts, līdz laikraksta 11. numurā izlasīju rakstu Brīvprātīgi iesauktie, jeb lai runā fakti. Šis raksts bija labs, precīzs, ņemts no Visvalža Lāča un Andreja Mežmaļa grāmatām, un man ir ļoti maz iebildumu, bet daži tomēr ir.
Laiks 9. numurā 25. februārī ir Kārļa Streipa raksts Par referenduma rezultātu domājot. Šī raksta pēdējā paragrafā Streips piemin labās gribas manifestu morālu izlīgumu un saka, ka tā trūkst mūsu polītiskajai šķirai. Un ka parakstu vākšana par krievu valodu sākās pēc tam, kad tā devētā Nacionālā apvienība darīja to pašu par jautājumu vai visās Latvijas skolās būtu jānodrošina visu klašu mācības tikai un vienīgi latviešu valodā.
Es nesaprotu pašu jēdzienu - "krievvalodīgie" to cilvēku apzīmēšanai, kuŗu dzimtā vai sadzīvē lietotā valoda ir krievu valoda. Vai tad tāpēc, ka mana dzimtā valoda ir latviešu valoda, es būtu ieskaitāms kaut kādā "latviešvalodīgo" katēgorijā?
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
