LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Lastju komentri

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

Runsim par Latgali
Apskatt komentrus (2)


20.03.2012


 

Runsim par Latgali

 

Paldies Frankam Gordonam par via vrojumiem un prdomm par Latgali. Tas ir temats, kas m un tuvs man, un tdam tam jbt mums visiem, jo Latgale msu vstur vienmr ir bijusi oti drga un neatemama dzimtenes sastvdaa. Atzstos, ar pats esmu dzimis latgalietis vistlkaj Latgales nostr Purvmal, ttad aiz Latvijas robeas, kur mani vecki, abi vidzemnieki, bija nostti pirmaj skolotju darb nest apgaismbu toreiz varbt vistumkaj, nesen no Krievijas atkaotaj Latvijas str.

 

T ir, ka Latgale mums vienmr bijusi k msu pasaks un tradicijs t tre (vai ceturt) meita imen, srdiente, pelnrute, sirdsskaidra brente saldzinjum ar lepnajm jaunkm msm, skaistm un izgudrm mtesmeitm. Ir bijis  k Brigaderes pasak, ka uz Latgali vienmr esam skatjuies no augas, gan ar interesi, ar ldzjutbu, ar ar labu gribu un sirsnbu,  tomr no augas - paldzt, pabalstt, stiprint o msu srdienti.   

 

Fakts tomr paliek, ka tiei no Latgales ir ncis msu Latvijai stiprums, vitlitte, dzvbas spks, kas tik oti bija nepiecieams msu jaunajai valstij un varbt vl vairk ir vajadzgs tiei tagad msu tautas izdzvoanai. Visu msu Latvijas pastvanas pirmo  laiku  no Latgales nca msu dzvais spks. Ts bija Latgales liels daudzbrnu imenes, kas va msu tautai augt un vairoties, kamr prj prtikuaj Latvij imenes kuva aizvien mazkas un nespja vairs segt nobiruma tiesu. Tpat ar darbaspku, kua msu kultrlaj zem vienmr ir bijis par maz, un strdnieki bija jmekl no Polijas, Lietuvas.

Dieml vienmr ar ir bijis t, ka latgalieiem biei ncs sajust, ka viu gudrs msas un prgudrie bri skats uz viiem  no augas, pat ja ar draudzbu un visa laba gribanu. Tas pats turpins ar tagad. Latgale joprojm ir palicis msu spju brns, vl jo vairk tpc, ka tur ir visvairk krievu. Bet krievu jau netrka ar tajos laikos, un  ar tiem vienmr ir sadzvots,

 

Krievija aizvien ir nolojusi savu zaudjumu Vitebskas guberai. Ar Polija savulaik kroja pc  savas Inflantijas. Latvijas valdbai tad bija jkao pret slavenajiem rzemju aentiem, komnistiem un prpootjiem. Diemzl t turpat pieskaitja ar latgalieu separtismu, un tpc Latgale bija jprlatvisko. Tas bija kmgi. Nekdu separtismu Latgale negribja, t gribja piedert pie Latvijas, bet biei dabja justies ts jaunk bra Antia lom. Tdas latgalieu valodas nebija. Bija vairs tikai augzemnieku dialekts. Un visi nosaukumi bija jprlabo oficilaj valsts ml.

 

Vai ms esam sapratui un piencgi novrtjui, ka Latgale un latgau (vai letgau) cilts ir t sten latvieu pamatcilts, kua  vcu krustneu okupcijas var liel mr kolonizja ar prjo Latviju, saplstot ar lviem (lbieiem), kuriem un zemgaiem. Ar latgalieu valodas mksts skaas ir daudz tuvkas msu viengs bru tautas leiu valodas skam, bet msu literr valoda ir prmusi lbiski igaunisko pirmzilbgo akcentu un skaidrs skaas no msu ziemepuses kaimiiem. Skangs Latgales intoncijas btu god ceamas, ne glabjamas k etniski  vsturisks suvenrs.

 

Latgalei tagad btu jpiei lielka loma ts patnbu saglaban un stiprinan, jo gadsimtiem ilgi t mcjusi sadzvot un prdzvot gan ar krieviem, gan poiem. Kur ar mums liela pacietba vl bs vajadzga.

 

Mana laika Latvijas valdbas mris bija Latgales skols jau no pirms dienas mct tikai pareizo latvieu valodu, atstjot dialekta lietoanu viengi  imen un starp tuviniekiem. T publiska lietoana tad raksturotu tikai inteliences un izgltbas trkumu. Jdom, nekas daudz tur nav mainjies. Ttad atstt dialektu valodniekiem un tautiskiem dziesmotjiem. Sagaidt kaut ko vairk laikam atkal nozmtu separtismu kas btu pret Eiropas Savien-bas prasbm. Tad btu jprasa:  kas mums ir svargks - Latgale vai Eiropas Savienba?

 

Man jiebilst ar pret Franka Gordona pausto Latgales saldzinjumu ar Slovakiju. echi un slovaki ir divas dadas tautas ar oti atirgu vsturi un oti atirgu valodu. Tos vien valst sastija Pirm pasaules kaa uzvartji Rietumi, rekonstrujot Eiropu uz sabrukuo veco imperiju drupm. Tpat k savstarpji vienmr naidgos Balknus sastija kop vien Jugoslavij (Dienvidslavij). Lai novrstu balknizanos, kam tik un t agri vai vlu bija jnotiek.

 

Slovakijai t ldzba ar Latgali ir viengi tda, ka,  ieslgta starp lielajm, kaeivgajm pou un ungru zemm, t vispr nevarja pie neatkarbas tikt ldz Pasaules kaam. echija toties ir jau sena karavalsts ar bagtgu vstures un kultras mantojumu cie saskarsm ar ts kaimiu vciskajm zemm. Td situcij Slovakija neglbjami nonca pabrna lom, un pilna neatkarba tai bija loiski nepiecieama. Ar o tautu valodas ir oti atirgas. echi, poi, krievi nevar savstarpji saprasties savs valods, turpretim slovaki ir saglabjui tik tri skaidru slavu pamatvalodu, ka, domju, katrs ar daudzmaz labm zinanm jebku slavu valod vartu glui cieami sarunties ar slovaku via ml.

 

Latgalieu valoda vai izloksne, saucam to, k gribam, nekad neapdrauds valsts valodu un nenozm separtismu, par ko msu gudrs galvas ir bajus. T btu jce god un jveicina k Latgales, msu vitlks sastvdaas, koums    un lepnusms un msu visu kopj bagtba.

Dzintars Svenne     




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA