LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

103016

Diasporas likums - saliedjos un iekaujos
Apskatt komentrus (0)


07.11.2018


 

Autors:  Sallija Benfelde

 

 

Likuma mri uz darbbas fona

Diasporas likums ir pieemts, tas stsies spk ar nkam gada 1. janvri bet, protams, tas vl japstiprina Valsts prezidentam. Pamata aubm, ka Prezidents kaut kdu iemeslu d to vartu atdot atpaka Saeimai prskatanai, nav. Tomr joprojm gan Latvij, gan rpus ts ieskanas pa bagai balsij vai pat skan apgalvojumi, ka tds likums nav vajadzgs, ka tas neko nemains un tml. Vai tiem t ir?

 

Kas ir diaspora?

Pirms spriest par likumu, vispirms jiepazstas ar taj defintajiem jdzieniem, un pats pirmais, par kuru vl pirms likuma pieemanas bija daudz diskusiju, ir diasporas jdziens. Vieni uzskatja, ka diaspora ir tikai rpus Latvijas dzvojoie pilsoi, otri bija prliecinti, ka diasporai var piedert tikai latviei, jo viens no likuma mriem, k tas ir ierakstts ar likum, ir stiprint diasporas k neatemamas Latvijas sabiedrbas daas latvisko identitti un piederbu Latvijai, turklt vl viens no likuma pieciem mriem ir sekmt latvieu valodas un kultras saglabanu diaspor. Pc garm diskusijm un konsultcijm ar juristiem un ekspertiem, tomr izdevs pankt jdziena diaspora definciju.

 

Pieemtaj likum rakstts: diaspora rpus Latvijas pastvgi dzvojoie Latvijas pilsoi, latviei un citi, kam ir saikne ar Latviju, k ar viu imenes loceki. o definciju skaidro Elna Pinto, Eiropas Latvieu apvienbas (ELA) viceprieksde: Skot virzt o likumu msu virsmris bija ja dam likumam jbt, tam jbt saliedjoam. Ko tas nozm msu diasporas organizciju praks? Tas nozm to, ka mums ir btiski, lai no Latvijas netiktu atgrsti tie cilvki, kuri gan ar savu attieksmi, gan ar saviem darbiem apliecina lojalitti pret Latviju, ir gatavi ldzdarboties gan latvieu valodas, gan kultras uzturan. Ne vienmr iem cilvkiem ir Latvijas pase dadu msu vstures lklou d. Ne vienmr ms varam ar ar dokumentiem apliecint, ka is cilvks ir latvietis vai lvs. Ir btiski tas, lai pc iem formlajiem kritrijiem netiktu atgrsti cilvki, kuri ir gatavi darboties Latvijas lab. Viens no diasporas kritrijiem ir tas, ka cilvkam ir noturga socil saikne. Jdziens noturga saikne ar Latviju ir msu pamatprincips. Noturga tiesisk saikne ir pilsoiem. Diasporai, kur var ietilpt ar trimdas pctei, bet kuriem nav Latvijas pilsonbas vai ar tie ir pilsoi, cittautieu pctei, kuri nav latviei, ir noturg socil saikne. is likums, kur diasporas defincija ir plaa, nostiprina ar Satversmes principu, ka latvieu tautai nav eogrfisku robeu, bet t ar paplaina Pilsonbas likumu, to nekd veid neapdraudot. Svargs ir virsmris: saliedt un ar aut diasporas organizcijm ikdien strdt ar cilvkiem, neatkargi no t, vai pie durvm viiem ir prbaudta pase, vai viam ir izsniegts latvieu entiskais tests. Msdiens ie jdzieni mains, tie maina robeas. Mums ir svargi, ka ir cilvks, kuram ir Latvijas izcelsme, kur ar savu aktvo attieksmi parda lojalitti pret Latviju, kur ir gatavs ieguldt ts ekonomik vai kultras uzturan. o lojlo cilvku, atbalsttju loks Latviju tikai stiprina un nekd veid neapdraud.

 

Ttad likumam ir jsalied rpus Latvijas dzvojo diaspora, jiekauj Latvijas valsts uzmanbas un rpju lok. Protams, diaspora nav biedrba, kur kdam obligti jiestjas vai no kuras nksies izstties. Tas ir cilvku kopums, uz kuru attiecas defincija. Ja cilvks negrib sevi uzskatt par diasporas dau un uzskata, ka viu neinteres tas, ka valst un ar valsti notiek, t ir via brv izvle vi nepiedals un neinteresjas, vi pasv diasporas daa.

 

 

Likuma mri un darbbas joma

Jau pieminju divus no pieciem likuma mriem, un skaidrbas labad te ir visi likum mintie mri:

 

1) stiprint diasporas k neatemamas Latvijas sabiedrbas daas latvisko identitti un piederbu Latvijai;

 

2) nodroint diasporai iespjas brvi veidot, uzturt un stiprint saikni ar Latviju;

 

3) sekmt latvieu valodas un kultras saglabanu diaspor;

 

4) izstrdt un stenot sistmisku un pastvgu diasporas atbalsta poltiku un paskumus, kui veicina diasporas latvisko identitti un saikni ar Latvijas kultru, ekonomiku, tautsaimniecbu un zintni, latvieu valodas, kultras un tradciju pieejambu diasporai un nodroina labvlgus apstkus remigrcijai (turpmk diasporas poltika);

 

5) atbalstt un veicint diasporas pilsonisko un poltisko ldzdalbu.

 

 

Tikpat svargi ir zint, kda ir likuma darbbas joma. Likuma 3. pants nosaka:

1) diasporas lomu Latvijas valst un tiesbu sistm, Latvijas un diasporas sadarbbas pamatprincipus, diasporas poltikas uzdevumus un diasporas atbalsta virzienus, veidus, kdos nodroinma diasporas ldzdalba lmumu pieeman un sabiedriskaj dzv, k ar diasporas poltikas stenoan iesaistts personas un to kompetenci konkrt diasporas poltikas nozar;

 

2) pamatprincipus financjuma pieiranai diasporas un remigrcijas iniciatvm, ldzdalbai lmumu pieeman un sabiedriskaj dzv;

 

3) diasporas un remigrcijas atbalsta paskumus.

 

 

Diasporas poltika un ts uzdevumi

Grti izcelt kdu vai kdus atsevius diasporas poltikas uzdevumus no likum 4. pant mintajiem 13 uzdevumiem. Gan latvieu valodas apganas iespjas nodroinana, gan tas, ka jnodroina Latvijas un diasporas kultras izpausmju pieejamba, gan tas, ka diaspora ir jinform un jiesaista ar diasporu saisttu poltikas plnoanas dokumentu un normatvo aktu izstrd un jnodroina sabiedrisko elektronisko plasazias ldzeku programmu un pakalpojumu pieejamba diasporai un rvalsts atbalstt ar diasporu saisttu sietu, raidjumu un citu materilu veidoanu un publiskoanu, tpat k vl daudzas citas lietas, ir vienldz svargas, td vlreiz citts no likuma:

 

1) atbalstt un veicint uz diasporu vrstas iniciatvas un sadarbbas formas, radot labvlgus apstkus diasporas saiknes veidoanai ar Latviju un remigrcijai;

 

2) nodroint diasporas locekiem iespju apgt latvieu valodu, k ar izzint Latvijas vsturi, valsts iekrtu un prvaldbu, latvieu kultru un tradcijas formls un neformls izgltbas ce;

 

3) veicint latvieu valodas, ar latgalieu rakstu valodas k vsturiska latvieu valodas paveida, un lbieu valodas saglabanu, aizsardzbu un attstbu diaspor;

 

4) atbalstt latvisks identittes nostiprinanu, Latvijas nemateril kultras mantojuma saglabanu diaspor, ar diasporas vstures un kultras mantojuma saglabanu;

 

5) veicint Latvijas un diasporas kultras izpausmju pieejambu;

 

6) veicint diasporas atspoguoanu sabiedriskaj pastjum, nodroint sabiedrisko elektronisko plasazias ldzeku programmu un pakalpojumu pieejambu diasporai un rvalsts atbalstt ar diasporu saisttu sietu, raidjumu un citu materilu veidoanu un publiskoanu;

 

7) informt diasporu par diasporas poltiku un ts stenoanu;

 

8) atbalstt diasporas paorganizanos un diasporas organizcijas;

 

9) veicint diasporas loceku un diasporas organizciju iesaisti ar diasporu saisttu poltikas plnoanas dokumentu un normatvo aktu izstrd;

 

10) nodroint diasporas locekiem valsts prvaldes pakalpojumu pieejambu, k ar informt par to;

 

11) atbalstt un veicint diasporas pilsonisko un poltisko ldzdalbu normatvajos aktos noteiktaj apjom;

 

12) atbalstt diasporas sadarbbu ar Latviju tautsaimniecbas, izgltbas un zintnes jom;

 

13) veicint diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecbas, eksporta un investciju attstan un veicinan, zinanu un technoloiju prnes, valsts prvald, ptniecb un izstrd.

 

Diasporas poltiku atbilstoi savai kompetencei, iesaistot diasporas locekus, diasporas organizcijas un citas fizisks un juridisks personas saska ar Valsts prvaldes iekrtas likumu, steno gan ministrijas rlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izgltbas un zintnes ministrija, Kultras ministrija, Labkljbas ministrija, Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrija, Ieklietu ministrija, Veselbas ministrija, gan ar Nacionl elektronisko plasazias ldzeku padome (NEPLP), plnoanas reioni, pavaldbas un citas valsts prvaldes institcijas.

 

Citiem vrdiem sakot, diasporas poltikas stenoan iesaists plas valsts un pavaldbu institciju loks.

 

oti svargs aj likum ir t 9. pants Diasporas ldzdalba diasporas poltikas izstrd un stenoan. Tas paredz, ka:

(1) diasporas locekiem un diasporas organizcijm ir tiesbas piedalties diasporas poltikas izstrd un stenoan, citstarp:

 

1) iesaistoties ar diasporas poltiku saisttu poltikas plnoanas dokumentu un normatvo aktu izstrd normatvajos aktos par sabiedrbas ldzdalbu attstbas plnoanas proces noteiktaj krtb;

 

2) darbojoties Diasporas konsultatvaj padom atbilstoi ts nolikumam;

 

3) izstrdjot un stenojot ar diasporas poltiku saisttus projektus un iniciatvas, k ar piedaloties citos ldzga veida paskumos.

 

(2) Diasporas organizcijas, kuas darbojas rvalsts un ir reistrtas Latvij, tiesbu apjoma zi ir vienldzgas ar diasporas organizcijm, kuas darbojas un ir reistrtas Latvij, to normatvo aktu izpratn, kui regul attiecgo organizciju darbbu Latvij.

 

 

Diasporas balss jeb Konsulttv padome 

Neapaubmi, Konsultatvajai padomei bs oti svarga loma Latvijas valsts un diasporas sadarbb, jo t bs padomdevja institcija, kuas mris ir veicint saskaotu diasporas poltikas izstrdi un ts ikgadjo prioritu noteikanu, k ar diasporas poltikas stenoanu un novrtanu. Par Padomes darba organizanu bs atbildga rlietu ministrija, bet sastvu un nolikumu apstiprins Ministru kabinets. Uzreiz jteic, ka tas ir viens no svargkajiem Diasporas likuma punktiem, jo var apstiprint pavisam formlu sastvu ar labi zinmiem uzvrdiem, bet ie cilvki dadu iemeslu d var nespt savu darbu veikt pilnvrtgi. 

 

Jau pc likuma pieemanas rlietu ministrijas parlamentr sekretre Zanda Kalnia-Lukavica sacja, ka Saeima galg lasjum piema Diasporas likumu, kas paldzs gan stiprint sadarbbu ar msu cilvkiem rpus Latvijas, gan atgriezties Latvij. Tagad jsteidz pamatgi izstrdtais likums prvrst konkrtos, praktiskos darbos. Bet Elna Pinto atgdinja: Ar likuma pieemanu nekas pats par sevi nebeigsies un nesksies, bet gan tiks iezmts pagrieziena punkts taj, k sevi definjam k tautu paaujos uz to, ka msu pamatvrtbas ir saliedtba, nevis elans, spja tvert iespjas augt, nevis no tm norobeoties.

 

Gan Elnas Pinto, gan Zandas Kalnias-Lukavicas sactais nozm, ka Ministru kabineta noteikumi, kui jizstrd un kui Diasporas likuma stenoanai vajadzgi tiei tpat k jebkura likuma stenoanai, nebs mazk svargi un nozmgi k pats likums.

 

rpus jau piemintajiem Diasporas likuma punktiem taj ir vl ne viens vien oti svargs punkts piemram, 11. pants. Latvisks identittes un piederbas Latvijai stiprinana, latvieu valodas saglabana, kultras izpte un saglabana; 12. pants. Diasporas tiesbu un intereu aizsardzba rvalsts; Mrtiecga diasporas iesaistana Latvijas tautsaimniecbas, valsts prvaldes un zintnes attstan; Diasporas pilsonisks un poltisks ldzdalbas veicinana vai 15. pants. Atbalsts remigrcijai. 

 

Tikpat svargs ir likuma pants, kas nosaka financjuma nodroinanu diasporas poltikas stenoanai proti, diasporas poltiku financ no valsts budeta ldzekiem, paredzot piencgu, ilgtermi plnojamu, diasporas skaitlisk sastva un aktivitu dinamikai pielgojamu financjumu. Diasporas poltiku var financt ar no citiem avotiem. Ar vrdu sakot, aj likum nav svargu vai nesvargu pantu. Un t stenoana vienldz bs atkarga gan no valsts, gan no diasporas. Un te viet ir atgdint Elnas Pinto sacto, kas attiecas gan uz konkrto likumu, gan uz likumdoanas praksi Latvij: Praktiskie paskumi stsies spk tikai pc attiecgiem grozjumiem specilajos likumos, kuros var subjektu loku noteikt skaidri un preczi, kur tas jau nav izdarts. Bet kopum mani visos jautjumos likumdoanas proces Latvij ok, ka likumi tiek radti ar nelokmu prliecbu, ka cilvki krpsies, un attiecgi top k sankciju gzma, nevis "iespjojos" satvars darbam. Nelabticgi likumprkpji ir btisks mazkums, un tie nedrkst veidot attieksmes pamatu starp valsts varu un sabiedrbu. K citdi lai sagaidm cilvku uzticanos valsts varai, ja otr virzien valda pilnga paranoja?

 

Td sekosim ldzi gan Ministru kabineta topoajiem noteikumiem, gan tam, k Saeima un valdba stenos Diasporas likumu.

 

Elna Pinto: Ar likuma pieemanu nekas pats par sevi nebeigsies un nesksies, bet gan tiks iezmts pagrieziena punkts taj, k sevi definjam k tautu - paaujos uz to, ka msu pamatvrtbas ir saliedtba, nevis elans, spja tvert iespjas augt, nevis no tm norobeoties.

 

"Saeima galg lasjum piema Diasporas likumu, kas paldzs gan stiprint sadarbbu ar msu cilvkiem rpus Latvijas, gan atgriezties Latvij. Tagad jsteidz pamatgi izstrdtais likums prvrst konkrtos, praktiskos darbos. Paldies vism diasporas organizcijm par iesaisti!", uzsver rlietu ministrijas parlamentr sekretre Zanda Kalnia-Lukaevica.

  




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA