Lai pasaule saredz un uzklausa
Apskatît komentârus (0)
15.05.2012
Lai
pasaule saredz un uzklausa
Fonds
„Sibirijas bçrni” (dibinâts 2000. gadâ), kas apvieno vairâk nekâ septiòsimt
1941. gada represijâs izsûtîtos cilvçkus un viòu pçcteèus, un reþisore Dzintra
Geka ir radîjuði 10 filmas, ir izdotas grâmatas ar izsûtîto likteòstâstiem, ir
rîkotas konferences, piemiòas koncerti 14. jûnijâ, organizçti braucieni pa
Sibiriju, atzîmçjot izsûtîjuma vietas ar piemiòas plâksnçm, intervçti tâlumâ
vçl dzîvi palikuðie latvieði, neïaujot atmiòai aizaugt ar zâli.
Pirmizrâdi
nesen piedzîvoja jaunâkâ filma „Marðruts
Íekava – Omskas apgabals 1949”. Tas ir turpinâjums 1941. gadâ izsûtîto
stâstiem. Iecerçtas vçl vairâkas filmas.
Izdota arî apjomîga grâmata divos sçjumos „Sibirijas
bçrni”. Tajâ ietvertas 740 intervijas ar 1941. gadâ uz Sibiriju aizvestajiem
bçrniem. Angïu valodâ pirmo sçjumu tulkojuði Margita Gailîtis, Amanda Jâtniece
un Kârlis Streips. Ðobrîd tiek tulkots grâmatas otrais sçjums. Stâsti ir
emocionâli sâpîgi. Salauzti bçrnu likteòi. Traìçdijas. Un fotografijas, kas
uzrunâ lasîtâju un neatstâj to
vienaldzîgu.
Gan Latvijâ, gan citviet pasaulç dzîvojoðie latvieði
ar Dzintras Gekas veidoto filmu starpniecîbu ir uzzinâjuði ðos skaudros
likteòstâstus. Taèu tie jâzina ne tikai latvieðu sabiedrîbâ. Kâ stâsta ELJA 50
(Eiropas Latvieðu jaunieðu apvienîba) valdes locekle, tulkotâja Margita Gailîtis, gandrîz katrs
latvietis, lai kur viòð dzîvo, ir
saticis cilvçkus, kas par Sibirijas bçrnu likteòiem neko nezina. Un viòiem ir
jâstâsta, jâskaidro. Margita atceras: „Ar
Zviedrijas stipendiju strâdâju Rakstnieku namâ Visbijâ. Kâdu vakaru, kad mçs,
rakstnieki un tulkotâji, sarunâjâmies, kâds sâka stâstît nepatiesîbu par
latvieðiem. Bijâm tur divi latvieði un, protams, metâmies aizstâvçt savçjos,
centâmies izstâstît mûsu stâstu. Tas bija Zviedrijâ. Bet kâ tad ir citur –
Kanadâ, Amerikâ?!.. Kad mçs, latvieði, pirms gadiem stâvçjâm roku rokâ Baltijas ceïâ, daudzi cittautieði pat nezinâja, kas tâ
Latvija ir, kur tâ atrodas.”
Pasaulei par mums ir jâzina. Un tâdçï iecerçts kâds
ïoti nozîmîgs un gluþi nepiecieðams projekts – ceïojoða izstâde par Sibirijas
bçrniem.
ELJA 50 priekðsçde Ilze Tçrmane stâsta, ka ðî ideja izveidot izstâdi par Sibirijas
bçrnu likteòiem radusies Margitai Gailîtis. „Un izstâdei noteikti jâbût
ceïojoðai,” Ilze saka. „Mums pasaulei
jâstâsta par sevi. Neviens cits mûsu vietâ to nedarîs. Gluþi pretçji - tie, kas
ir nelabvçlîgi Latvijai, aktîvi darbosies, jûtot, ka mçs neko nedarâm. Viòi joprojâm
stâstîs par mums nepatiesîbu.”
Margita: „Jau tulkojot grâmatu par Sibirijas
bçrniem, ievçroju, cik ïoti bçrnu fotografijas uzrunâ to skatîtâju. Vai tad ðie bçrni varçja bût noziedznieki un tâpçc
izsûtîti uz Sibiriju?! Mazs bçrniòð
noziedznieks, tautas ienaidnieks?!.. Bet tâds zîmogs viòam bija uzlikts.
Izstâdei katrâ ziòâ jânonâk ârzemju
auditorijâs, ne tikai pie latvieðiem. Sibirijas bçrnu liktenis jâzina pçc iespçjas
vairâk cilvçkiem pasaulç.”
Iecerei atbalstu izteikusi Latvijas institûta
direktore Kârina Pçtersone, arî Ârlietu ministrijâ piedâvâts izstâdi reklâmçt
visâm vçstniecîbâm, kâ arî palîdzçt organizâtoriskos darbos. Ar savâm idejâm un
budþeta sastâdîðanu aktîvi palîdz Pçteris Tçrmanis. Pirmo izstâdi iecerçts
sarîkot Briselç – Eiropas sirdî. Lai ðî iecere „aizdegtos”, apgalvo ceïojoðâs
izstâdes iniciâtori.
Iecerçts
sagatavot arî izstâdes katalogu vairâkâs valodâs. „Arî krievu valodâ,” piebilst
Ilze. Pçteris Tçrmanis atgâdina, kâ jâveic daudz it kâ nemanâmu darbu, kam arî
nepiecieðams financçjums, piemçram, jâpalielina fotografijas, un tâm jâbût
kvalitâtîvâm, nepiecieðams statîvs.
Turklât visam jâbût izturîgam, lai ceïojums pa pasauli izstâdei nekaitçtu.
Derçtu arî izveidot karti, lai cilvçki pasaulç varçtu izsekot ceïam, ko nâcies
mçrot Sibirijas bçrniem. Lai izstâde taptu un bûtu spçjîga bez problçmâm ceïot,
ir jâiegulda liels darbs, arî tulkoðanâ.
Un, protams, jâgâdâ nauda transporta izdevumiem.
Dzintra
Geka:
„Gada sâkumâ Rîgâ, Kino mûzejâ, demonstrçju fragmentus no filmâm par Sibiriju
un stâstîju par 11 gados piedzîvoto un pârdzîvoto, par braucieniem uz mûþîgâ
sasaluma zemi, uz Tâlajiem ziemeïiem, par Sibirijâ palikuðajiem. Tikðanâs
dalîbniekiem acîs bija asaras, arî mûsu grâmatas tulkotâjai Margitai Gailîtis.
Vakara turpinâjumâ pârrunâjâm, ka unikâlâs fotografijas, ko ievietojâm grâmatâ
„Sibirijas bçrni”, varçtu palielinât, pievienot izvilkumus no grâmatas un
mçìinât par to stâstît pasaulei.
Esmu ilgus gadus sadarbojusies ar mâkslinieci Lindu
Lûsi, kas veidojusi grâmatu vizuâlo ietçrpu, DVD filmu vâciòu dizainu, viòa
strâdâ ar izstâdes koncepciju. Linda arî
mçìinâjusi fotografijas atjaunot un retuðçt, lai varçtu skaidri redzçt, kâ
jaukie, rûpîgi sapostie bçrni Sibirijâ izvârguði, kâ skaistâs latvieðu ìimenes
izpostîtas... Fotografijas un fragmenti no intervijâm runâ un apsûdz.
Esmu pateicîga ELJA 50 biedriem, kuºi ar lielu
dedzîbu íçruðies pie ceïojoðâs izstâdes projekta îstenoðanas. Mana darba mçríis bûs
sasniegts, ja par Sibirijas bçrnu likteòiem uzzinâs Eiropâ un pasaulç.”
Izstâdes autori aicina projekta tapðanâ iesaistîties
ârzemçs mîtoðiem tautieðiem. Piemçram, viòi varçtu sarunât telpas izstâdei
savâs mîtnes zemçs. Varbût arî sniegt palîdzîgu roku izstâdes iekârtoðanâ un
financçðanâ.
Izstâdi iecerçts atklât ðogad Rîgâ 18. novembrî.
Lai izdodas!
Armîda
Priedîte
Ja
nolemjat ziedot
Nodibinâjums
„Fonds
Sibirijas bçrni”
Rîgâ,
Graudu ielâ 41a, LV 1058
Reì.
Nr. 40008057169
SEB
banka, kods: UNLALV2X
Konta
Nr.
LV47UNLA0002058469357
Ziedojumu èekus ASV var sûtît Aivaram Jerumanim –
1600 EL.Rito Ave, Glendale, CA 91208, USA. Koordinâcijas tâlrunis – Dzintra
Geka -+371 29273016