Òujorkâ kopð 1949.gada iznâkoðais laikraksts LAIKS ir plaðâkais latvieðu izdevums ârpus Latvijas. Ievietojot sludinâjumu, jûs sasniedzat (vai sasniegsit) vairâku tûkstoðu lielu lasîtâju auditoriju ASV, Kanâdâ un citviet pasaulç.
LAIKS iznâk reizi nedçïâ. Èetras reizes gadâ – „Jauno Laika” krâsains pielikums.
Ik nedçïu
Ziòas par latvieðu sabiedrisko dzîvi Amerikâ un citâs mîtòu zemçs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartâna komentâri par notiekoðo Latvijâ un starptautiskajâ politikâ;
Intervijas ar latvieðu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultûras apskatnieku vçrojumi un vçrtçjumi;
Ceïojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jaunieðu komentâri un viedokïi par latvieðu sabiedrîbas nâkotni ASV un citâs mîtòu zemçs;
Amerikas Latvieðu Jaunatnes Apvienîbas lapa;
Pasâkumi ASV un Kanâdâ;
Intervijas ar jaunajiem mâksliniekiem, mûziíiem un sportistiem;
Ðovasar jûlijâ Latvijas Okupâcijas mûzeja darbinieki – vçsturniece Lelde Neimane un video operâtors Aivars Reinholds devâs ekspedîcijâ uz ASV vidieni, lai video lentç ierakstîtu tur dzîvojoðo tautieðu dzîvesstâstus. Tâ bija jau treðâ ðâda veida ekspedîcija, kuºu mûzeja darbinieki varçja veikt, pateicoties Latvieðu fonda financiâlajam atbalstam.
“Pirms nometnes mçs tikai nojautâm, kâdam îsti ir jâbût 3x3. Tagad, kad nometne jau ir beigusies un 3x3 dibinâtâja Lîga Ruperte atzîst, ka ðî ir bijusi tâda nometne, kâdai jâbût 3x3, esam bezgala gandarîti, ka mums ir izdevies to îstenot,” ar patiesu prieku atzîst Îrijas pirmâ ğimeòu saieta rîkotâji.
Bostonas apkaimes bçrni sestdienâs sporto un priecâjas par brîniðíîgo pavasaºa laiku, bet Bostonas latvieðu skolas (BLS) audzçkòi bijuði ârkârtîgi aizòemti. Aprîlî 7. klases skolçniem bija Amerikas latvieðu apvienîbas Izglîtîbas nozares pârbaudîjums. Pçc ðî darba ne tikai viòi, bet visi BLS skolçni tika cienâti ar saldçjumu!
Katrs izlaidums ir liels atskaites punkts gan paðiem bçrniem, gan viòu vecâkiem. Un aizvien tas saistâs ar uztraukumiem par to, kas sagaidâms tâlâk. Latvieðu skola nav obligâta, un tâpçc mums ir vçl jo lielâks prieks, ka bçrni nâk un mâcâs latvieðu valodu un beigâs nonâk ðeit, izlaiduma zâlç, un stâv mûsu priekðâ smaidîgi un lepni par sasniegto. Es ceru, absolventi un pârçjie skolçni, ka sev lîdzi no skolas gadiem paòemsit spilgtas atmiòas gan par mâcîtajiem priekðmetiem, gan nodibinâtâm draudzîbâm, kas jums pavçrs durvis uz „Sveika, Latvija!”, Gaºezera vasaras vidusskolu, Dziesmu svçtkiem un plaðo pasauli ar jauniem draugiem un paziòâm, kur latvieðu valoda un latvieðu tradicijas jûs darîs unikâlus.
Vai gan var bût vçl kas jaukâks, kâ vçrot mazu bçrniòu tautastçrpâ ar sirdi un dvçseli dejojam tautasdejas? Vai ir vçl kas jaukâks, kâ dzirdçt trîs absolventu runu skaidrâ latvieðu valodâ? Nav brînums, ka skolas izlaiduma dienâ bija jûtama pateicîba un mîlestîba.
„Bija parasts vasaras vakars. Âboliòð bija nopïauts, labîba vçl nebija pïaujama. Nekas neliecinâja, ka bûs kâdi saasinâjumi, un vecâki nolçma aizbraukt ciemos pie manas mâsas, savas meitas, kuºa ar vîru dzîvoja Jelgavas rajona Vilcç, kur svainim bija dzimtas îpaðums. Tâ bija pçdçjâ reize, kad viòus redzçju,” atceras sirmais kungs.
Fonds „Sibirijas bçrni” (dibinâts 2000. gadâ), kas apvieno vairâk nekâ septiòsimt 1941. gada represijâs izsûtîtos cilvçkus un viòu pçcteèus, un reþisore Dzintra Geka ir radîjuði 10 filmas, ir izdotas grâmatas ar izsûtîto likteòstâstiem, ir rîkotas konferences, piemiòas koncerti 14. jûnijâ, organizçti braucieni pa Sibiriju, atzîmçjot izsûtîjuma vietas ar piemiòas plâksnçm, intervçti tâlumâ vçl dzîvi palikuðie latvieði, neïaujot atmiòai aizaugt ar zâli.
Tobago bûs daudz un daþâdu vakara nodarbîbu: vietçjo mûziíu un dejotâju priekðnesumi viesnîcâ; pârrunas par latvieðu gaitâm Tobago, iepriekðçjiem latvieðu salidojumiem; filmas izrâde par kurzemniekiem Tobago un Gambijâ; tikðanâs ar vietçjâ koºa dziedâtâjiem, latvieðu draugiem un labvçïiem, vietçjo çdienu baudîðana; peldçðanâs baseinâ vai Kurzemes lîcî, lielo bruòurupuèu meklçðana naktî. Programmâ laikapstâkïu dçï var bût izmaiòas. Koºa dalîbnieki un dejotâji lûgti òemt lîdzi tautastçrpus.
Èikâgas Kr. Barona latvieðu skolas Draudzîgâ aicinâjuma atceres sarîkojumâ 28. janvarî Ciânas draudzes lielajâ zâlç pulcçjâs skolçnu vecâki, piederîgie un skolas draugi. Bija liels prieks vçrot smaidîgos un nopietnos mazos un lielos skolçnus, kuºi sarîkojuma sâkumâ svinîgâ gâjienâ ienâca zâlç.
Pçc atgrieðanâs no Lielbritanijas, kur Saeimas deputâte, Latvijas Universitâtes profesore Janîna Kursîte piedalîjâs vairâkos Draudzîgâ aicinâjuma sarîkojumos, viòa atzîstas: „Ðî pirmâ reize pagâja tâdâ kâ reibonî, ar iemîlçðanâs sajûtu. Katrâ vietâ bija kaut kas savs, bet cilvçki, ko satiku, visur gaiði un darbîgi”. Jautâta par spilgtâkajiem iespaidiem, viòa aizgûtnçm stâstîja piedzîvoto.
Ðovasar bûs maiòas Òujorkas latvieðu ev. lut. draudzes Katskiïu nometnes latvieðu valodas periodu vadîbâ: Ieva Alversone no Anitas Bataragas pâròems nometnes latvieðu valodas periodu vadîbu.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
