Òujorkâ kopð 1949.gada iznâkoðais laikraksts LAIKS ir plaðâkais latvieðu izdevums ârpus Latvijas. Ievietojot sludinâjumu, jûs sasniedzat (vai sasniegsit) vairâku tûkstoðu lielu lasîtâju auditoriju ASV, Kanâdâ un citviet pasaulç.
LAIKS iznâk reizi nedçïâ. Èetras reizes gadâ – „Jauno Laika” krâsains pielikums.
Ik nedçïu
Ziòas par latvieðu sabiedrisko dzîvi Amerikâ un citâs mîtòu zemçs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartâna komentâri par notiekoðo Latvijâ un starptautiskajâ politikâ;
Intervijas ar latvieðu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultûras apskatnieku vçrojumi un vçrtçjumi;
Ceïojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jaunieðu komentâri un viedokïi par latvieðu sabiedrîbas nâkotni ASV un citâs mîtòu zemçs;
Amerikas Latvieðu Jaunatnes Apvienîbas lapa;
Pasâkumi ASV un Kanâdâ;
Intervijas ar jaunajiem mâksliniekiem, mûziíiem un sportistiem;
Par paðu svarîgâko – un, jâsaka atklâti, problemâtiskâko ðobrîd uzskatu diasporas kopienu stiprinâðanu ar jauniem biedriem. To esmu sapratusi ðo pâris mçneðu laikâ savâ jaunajâ amatâ. Vairs neder vecâs, tradicionâlâs metodes vien, jaunâ diaspora ir izglîtota, mçrítiecîga, un ir jâatrod jauni sadarbîbas veidi tâs piesaistîðanai – ne jau visiem pietiks tikai ar dejoðanu un dziedâðanu, ar Valsts svçtku un Ziemsvçtku sarîkojumiem.
Vai nav jauki, ka ir tik daudz Amerikas latvieðu, kas vçlas bût kopâ! Mums ir prieks un pagodinâjums sadarboties ar jums visiem. Mçs esam gatavi bût jûsu sabiedrotie, organizâcija, kas spçj apvienot visdaþâdâkâs intereses un vajadzîbas. Bet mums visiem ir viena misija, viena izvçle – sargât un saglabât mûsu piederîbu Latvijai.
Kâ ik gadu Valsts svçtkos mûs visus Zemgalç, Vidzemç, Sçlijâ, Latgalç, Kurzemç un visos kontinentos vieno vârdi “Dievs, svçtî Latviju!”. Jau gandrîz 150 gadu Baumaòu Kârïa sacerçtâ dziesma skan Latvijas zemç, jau 100 gadu tâ ir mûsu valsts himna. Tâ ir mûsu gribas un spçka dziesma, mûsu solîjums strâdât savas valsts labâ.
Dzejnieces Ritas Gâles 95 gadu jubilejâ pie lasîtâjiem nonâcis apjomîgs un nozîmîgs izdevums – grâmata ”Saule pusdienâ. Ritas Gâles dzeja un dzîve”. Literâtûras pçtnieces Dr. philol. Ingunas Daukstes-Silasproìes lietpratîgâ sakârtojumâ to izdevis apgâds ”Pçtergailis”, parûpçdamies par skaistu un saviïòojoðu notikumu latvieðu literârajâ dzîvç.
Pasaules Brîvo latvieðu apvienîbas Izglîtîbas padome (PBLA IP) un Latvieðu valodas aìentûra (LVA) izsludina jaunu konkursu latvieðu diasporas skolu atbalstam ârpus Eiropas 2020. gadâ.
Remigranti, atgrieþoties Latvijâ, ne vienmçr psicholoìiski ir tam gatavi. Liels izaicinâjums ir arî Latvijas sabiedrîbas domâðanas veids, kas atðíiras no tâ, kâds tas ir mîtnes valstu (Lielbritanijas, Skandinâvijas, Vâcijas, ASV, Austrâlijas) sabiedrîbâ. Remigranti gaida tâdas sabiedrîbas kopîpaðîbas kâ, piemçram, lielâku savstarpçjo izpalîdzîbu, smaidoðâkas sejas, pieklâjîbu publiskâs vietâs un sabiedriskajâ transportâ, sava vârda turçðanu u.c. – kâ savâs bijuðajâs mîtnes zemçs.
Ir grûti, gandrîz neiespçjami rakstît. Nâk prâtâ teiciens - kad lielgabali runâ, mûzas klusç. Daudzi esoðo situâciju salîdzina ar karu. Tikai kas tas par karu, kurâ ienaidnieks ir neredzams, nezinâms un neizprotams?
Sazvçrestîbas teorijas ir vilinoðs lauciòð, un, protams, saistîbâ ar koronavîrusu jeb Covid-19, iespçjas skaidrot notiekoðo ir gandrîz bezgalîgas. Kâ vienmçr, sociâlie tîkli ir kâ sabiedrîbas spogulis, kuºâ labi var redzçt, ko mçs spçjam redzçt un saprast un ko nepavisam nevçlamies uzzinât
Bet varbût vislielâkais Baltijas valstu paradokss ir formâlo sasniegumu neatbilstîba ar paðu iedzîvotâju vçrtçjumu. Uz pasaules fona Igaunija, Latvija un Lietuva ir izcils veiksmes stâsts ‒ izrâvuðâs no Padomju Savienîbas, atguvuðas neatkarîbu, iestâjuðâs NATO un Eiropas Savienîbâ, pievienojuðâs eirozonai. Un tomçr cilvçki aizbrauc
Lielâs mûzikas balvas 2019 (LMB) þûrija 7. janvârî preses konferencç paziòoja ðâgada galvenâ Latvijas mûzikâlâ notikuma nominantus. Balvu pasniegðanas ceremonija notiks 25. februârî Latvijas Nacionâlajâ operâ pl. 19.00. Sarîkojumu tieðraidç atspoguïos Latvijas Televîzijas 1. kanâls un Latvijas Radio 3 Klasika