LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

107141

Laika mkslas kalendri
Apskatt komentrus (0)


08.07.2019


 

 

Mris Brancis

 

Latvieiem kalendri vienmr bijui pa cie. Tas varbt tpc, ka pirmie kalendri, bez Bbeles un citiem svtiem rakstiem, pardjuies latvieu st kop 18. gs. vidus. Veckais latvieu kalendrs ar nosaukumu Zemnieku jeb latvieu laiku grmata uz to 1759 to  gadu pc ts svtas dzimanas msu Kunga in Pesttja Jzus Kristus, t rakstta, ka ar Vidzem in citi audis, kas zemnieku valodu prot in last mk, laikus, dienas gaumu, mneu starpas un citas lietas zint der, ko 1758.gad Jelgav izdevis Kurzemes hercoga iespiedjs J. H. Kesters un kas aplkojama un lasma LU Akadmiskaj bibliotkas Misia kollekcij. 

 

Kop iem senajiem laikiem kalendri laika gait bijui visdadkie vieni k ie vstja par tirgus dienm Kurzem un leios, citi ar kaut ko mcja. Pirmais kalendrs, kas izcls ar augstvrtgu un kuplu saturu, k rakstts Konverscijas vrdnc, iznca 1877.gad Jelgav Zslaka apgd. Taj bija ar druktas bildes, bet par saturu rpjs lielkoties Maskavas latviei k Fricis Brvzemnieks un citi. 

 

 

 

Par kalendru nozmi latvju st zina ststt Dzintars Sodums:

 

Ptea rmaa rakstos esam iepazinui svargu msu kultras veicinanas ldzekli. Tie ir kalendri, laika grmatas, gada grmatas. ds glts sjums stv uz galda vai plaukt, un tu vari taj pairstt un noglstjis atlikt atpaka plaukt pie dziesmu grmatas, piedomdams pie tiem izgltotiem cilvkiem, kas tev labu vl un tev par prieku raksta.(..) du gudrbas vceli trimd 1951.gadam izdevis Mantnieka apgds Beij. is kalendrs nav ne vairs zemnieku vai jrnieku gada grmata ar aroda zim, ne laika grmata ar literru pielikumu, bet kalendrijs emigrantiem ar pielikumu rokasgrmatu latvisks kultras jautjumos.

 

K avze Laiks, t kalendri trimd kuva par vienotjiem, informtoriem, ziu izplattjiem, nacionls idejas paudjiem un tlk nesjiem. Kalendru lomu tautieu dzv sves zems saprata daudzi izdevji, tos apgddami visai pla klst: J. Kadia apgds piedvja Latvieu gada grmatu, bet Eduards Alainis Tvijas kalendru. Tpat bija noprkams Dzintarzemes noplamais kalendrs, k ar iesiets Latvieu piezmju noplamais kalendrtis. K Laika sludinjumu daa zioja, ar ASV bija dabjami Vcij izdotie kalendri, bet k jaunumu piesolja Vilibalda Drosmia sienas kalendru ar [Ernesta] Rirdna zmjumiem, vstot, ka is 2,60 kronas vrtais izdevums ir divkrsain iespiedum uz mkslas papra. Kas tas ir par mkslas papru, paliek izdevju zi, tau iet, ka Helmaru Rudzti ldz ar Rabcu droi vien nodarbinja doma, ka ardzan viiem jizdod ds vai tds kalendrs, bet noteikti pas.

 

Par Laika mkslas kalendru savos memuros Manas dzves dkas izdevjs nemin ne vrda. Ar par t iznkanas gadu nav preczu ziu, viengi Anlavs Egltis 1951.gada nogal rakstja:

 

Otra simptiska pardba ir Laika Mkslas kalendrs. Ir patkami atkal aplkot divpadsmit tehniski teicami iespiestas latvieu mkslinieku darbu krsainas reprodukcijas. (Prof. L. Liberta, Fr. Banges, prof. V. Purva, prof. V. Tones, prof. J. Kugas . rvala, J. Zvirbua, J. Kalmtes, J. Rozentla, V. Janelsias, E. veica, A. Drzias).

 

Cittajos izcil prozaia un mkslinieka teikumos piesaista vrds atkal, kas liek domt, ka is 1952.gadam reklamtais mkslas kalendrs nav pirmais. Tomr no Laika reklm mnesi atpaka uzsvrts, ka tam jbt pirmajam: 

 

Beidzot kalendrs, kas spj rott katra latvieu mju. Izncis LAIKA mkslas sienas kalendrs. Kalendrs iespiests etrkrsu technik. /../ Tik grezns latvieu kalendrs trimd pards pirmo reizi.

 

Dieml ne Latvijas Nacionlaj bibliotk, ne Misia krtuv izdevuma pirmo iespiedumu neizdevs atrast. T k tas bija sienas noplamais mnea kalendrs ar garu metla skavu pa visu stvformta lapu, kas satur reprodukciju augda un zias par katra mnea dienu sadaljumu neds, ar sarkanu uzsverot brvdienas un svtku dienas, k ar atgdinot par vrdadienm, tad droi vien t lietotji ik mnesi veco lapu noplsa un izmeta. Latvijas Nacionlaj bibliotka veckais Laika mkslas kalendrs datts ar 1954.gadu (bez vka jeb virslapas, k teikts reklm). Gan pirmajam, gan 1955.gada kalendram vku zmjis Harijs Gricvis. 1955.gada kalendra vks ir uzsvrti nacionls ar Latvijas karogu, ar buru kuiem Daugav un Rgas siluetu tlum. K tas bija turpmk, nav iespjams konstatt, bet 1958.gada kalendr uz vka pirmo reizi skatma glezna Artura Jrastetera Tautumeita, kas pc tam kuva par tradiciju. Jpiezm, ka etrkrsu technik kdu laiku kalendru nedrukja. Tikai ar 1961. gadu viss izdevums bija krss iespiests.

 

K apliecina cittais Anlava Egla raksts, 1952.gada kalendr bija reproducti tikai labi zinmi latvieu gleznotju darbi. Ardzan 1954.gada laidien sastopamies ar Ja Silia, Jlija Matisona, Austras Ogules, Ldolfa Liberta un citu mkslas darbiem, diviem mneiem izvltas Niklva Strunkes divas illustrcijas J. Raia saulgrieu pasakas Zelta zirgs izdevumam Raia kopotu rakstu 4.sjum 1952.gad.

 

 

 

aj 1954.gada Laika mkslas kalendr pards vairkas vr liekas iezmes, kas atkrtojas ar turpmk un kuva par raksturgu kalendra veidoanas principu. Pirmkrt, izdevji neaprobeojs tikai ar ASV dzvojoo latvieu mkslinieku darbbas populrizanu: Jnis Kuga un Ruta Stmere dzvoja Kanad, bet Harijs berteins Venecul. Otrkrt, lastjus iepazstinja ar jaunajiem latvieu mksliniekiem, kui izgltbu ieguvui sav mtnes zem, kdi bija riks Dzenis no Toronto un Uga Alberts Vcij. 

 

Zmgi, ka 1955.gada kalendrs veltts tikai grafikai, daa no reproductajiem zmjumiem acmredzot tapui k pastjums jaunajam kalendram, citi ir estampi, ttad darinti kd no grafikas technikm. Taj diviem mneiem izvlti Latvij paliku grafia Oerta beltes darbi, ko, domjams, bgi aizvedui sev ldz, dodoties prom no okupts tvzemes. Nezinu, vai kalendra sastdtji apjauta, ko vienam otram autoram okuptaj dzimten nozmja atsevias publikcijas. e es domju Raimondu Auniu, kua glezna Brvbas cs vstja par mkslinieka nacionlo ievirzi, kas viam k Rgas Lietis mkslas vidusskolas un Mkslas akadmijas pedagogam varja rgti atsplties. Nezinu, vai t ir sakritba, tau 1955.gad Raimonds Auni beidz savu pedagoga karjeru Mkslas akadmij.

 

1961.gada kalendr iespiesta Fridricha Milta glezna Ilze, kam pieirta Kultras fonda 1960. gada godalga. Ar nkamajos gados pai tiek atzmta t glezna, kas ieguvusi Kultras fonda balvu. Pc 1965.gada da piezme neatkrtojas.

 

Laiks ienesa savas korrekcijas mksl, ar gadiem taj strdja ne tikai relistisk vstjuma mkslinieki, bet ar modernkas formas mkslinieki, piemram, abstrakcionisti, k tas notika 1969.gada izdevum, kad tur apra mnesi rot Arnolda Nulla abstraktais gleznojums Trauksmaina nakts.

 

Mekldams dadas kataloga veidoanas iespjas jeb koncepcijas, Grmatu Draugs divus gadus pc krtas 1971. un 1972.gad - reproducja gleznas no Klvlandes kollekcionra Teofila Cirea kollekcijas. Td krt pardjs tdu mkslinieku darbi, kui citkrt paskrjui gam izdevju uzmanbai. o ideju vlreiz atkrtoja 1982. gada kalendr, kad reproducti darbi no Adelaides mkslas darbu krjja K. Lduma kollekcijas, ldz ar to taj atrodami vairku Austrlij dzvojoo latvieu mkslinieku Reia Zustera, Margaritas Stpnieces un Kra Meda gleznas.

 

Kop 1991. gada kalendr arvien biek sastopami dzimten dzvojou autoru darbu iespiedumi Anitas Melderes, Jzepa Pgoa, Bruno Celmia un daudzu citu darbi.

 

Formts kalendram ldz 1999.gadam palika nemaings, ar iekrtojums un rifts. Tau 1999.gad tas ir jau iespiests guformt, ar caurumu vid, lai vieglk pakrt uz naglias virtuv vai darbistab. Tagad katram mnesim atvltas divas lappuses augj atdota mkslas darbam, apakj lap iekrojusies tekstul daa.

 

Kop 2003.gada Laika mkslas kalendrs top Rg Laika redaktores Ligitas Kovtunas vadb. Via ir radoi aktva, td katram gadam atrod kdu jaunu niansi vai pieeju. Piemram, 2003.gada kalendr bija reproductas senas fotografijas no Rgas Vstures un kuniecbas mzeja. is izdevums bija melnbalts un gleznu reprodukciju viet bija iespiesti reti sava laika foto meistaru uzmumi, tau daa lastju bija visai neapmierinta par jaunievedumu.

 

Ar 2005. gadu, kad nodrukti Gunas Okalnas-Vjias foto uzmumi, palielinjs reprodukcijas lielums t tika izplesta pa visu lappusi. Savukrt 2006. gad kalendrs bija atvlts brnu zmjumu projektam Sprdtim 100, kas tapa sadarbb ar Annas Brigaderes memorilo mzeju Trvet. Savukrt 2007.gada kalendr dominja Kanadas autori. Strdjot pie 2008.gada kalendra, redaktore Ligita Kovtuna, domjot par to k par Latvijas 90 gadu jubilejas izdevumu, vadbas grous atdeva vienam cilvkam Gunram Janaitim, kur kuva par kalendra idejas un maketa autoru, papildindams izteiksmgos Latvijas ainavu fotouzmumus krss ar zmgiem tekstiem no Edvarta Virzas Straumniem.

 

2012. gad kalendra vizulo ietrpu veidoja apgda lielisk mksliniece Daiga Brinkmane. Taj tika publicti darbi no Losandelosas galerijas Baltic Crossroads krjumiem. Tas kuva ar par pirmo kalendru, kas iepazstinja ar mazk zinmiem autoriem un paststja ar par pau reproducto darbu. Jatzm ar 2016. gada kalendrs, ko veidoja Gaezera Latvieu centra Klinklva galerijas vadtja Lga Ejupe. Reproducjot gleznas no galerijas kollekcijas, via paststa par ts veidoanos, par galerijas vsturi un vrda ieganu. Nekad agrk lastji netika iepazstinti ar kdas kollekcijas panieku un ts saturu. Tpat nekad iepriek kalendr bija uzrdts ne tikai darba nosaukums, bet ar radanas gads, technika un izmri. 

 

Ardzan turpmkajos gados tika meklts kds graudi, kda iezme kas topoo kalendru atirtu no iepriekjiem izlaidumiem, nevairoties reproduct mkslas darbus k no Latvijas Nacionl mkslas mzeja, t no privtajm kollekcijm. Atbalstot Pasaules latvieu mkslas centra galeriju Css, redakcija atbalsta to, ievietodama foto no galerijas un ts ekspozcijas. 

 

Gribas piekrist mkslas vsturniekam Jnim Krastiam, ku kd reiz, iepazstinot ar jaunko kalendru, secina, ka Laika Mkslas sienas kalendrs nu jau kuvis par mjas nepiecieambu. Tiesa gan, tikai jpiemetina, ka is kalendrs kop pirm pastvanas gada ienca vai katr latvieu mj ne tikai ASV un Kanad, bet ar Eirop un Austrlij. 

 

Kalendram bija ne tikai utilitra vrtba katr imen, tam nozmga vieta ierdma ardzan latvieu grmatniecb un mkslas vstur. Patiesi, Laika Mkslas kalendrs bija viengais latvieu izdevums brvaj pasaul, kas ik gadus iznk daudzkrsu iespiedum un td ar viengais izdevums, kas reprezent latvieu mkslu. Latvij okupcijas gados tds nebija iedomjams. Tau vl svargk bija tas, ka Laika mkslas kalendrs pildja oti daudzas funkcijas. Pirmkrt, k ikviens kalendrs tas informja savus lastjus, aj gadjum latvieus, par svinamm dienm un vrda svtkiem, kas mums no laika gala bijuas oti btiski. Otrkrt, tas vienoja tautieus, lai kd pasaules mal vii dzvoja un dzvo joprojm. Trekrt, paldzja apzinties sevi k savas tautas dau. Ceturtkrt, iepazstinja ar savas tautas mksliniekiem un viu dairadi. Piektkrt, ne tikai iepazstinja, bet ar va saldzint ar citu tautu mkslu. Sestkrt, izkopa gaumi. Septtkrt, iedstja lastjos apziu, ka glezniecba, grafika un foto ir neatemama kultras sastvdaa, kas jkopj un jieml. Astotkrt, audzinja lastjus par prasgiem mkslas baudtjiem, kam mkslai jkst par ikdienas sastvdau. Devtkrt, aplkojot visus kalendrus k kopumu, gstam pietiekami plau un daudzpusgu latvieu mkslas kopainu trimd un kop 20.gs. 90. gadiem varam rast priekstatu par atsevim mkslas tendencm ar dzimten.

 

Laika Mkslas kalendrs ir viengais kalendrs pasaul, kas izdzvojis laiku un iekrtu maias un kas joprojm turpina pastvt. Un to veicina ne tikai izdevji, bet ar tas, ka lastjiem laika grmata joprojm ir nepiecieama savas dzves sakrtoanai un greznoanai.


No redakcijas: ogad Laika Mkslas kalendrs - Latvijas 12 prles.

Sekojiet reklmai!

 




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA