LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

102728

Mg globl Latvija
Apskatt komentrus (0)


23.10.2018


 

 

Runa nolasta 2018. gada 26. septembr Rg, PBLA valdes sdes atklan

 

 

Jatzstas, ka biju pagodints, bet ar nedaudz apmulsis par aicinjumu runt PBLA valdes sdes atklan. Mani ldza izteikties par diasporas nozmi odienas Latvij, bet — ko gan es varu par to sti pateikt, ja esmu Latvij nodzvojis jau savus 27 gadus?

 

Bet tad sapratu, ka varbt tiei tpc man btu jpieem is ielgums, lai paruntu par to, k saplst un mijiedarbojas Latvija un trimda, Latvija un diaspora, Latvij dzvojoie un rpus ts mtoie. Lai paruntu par to, ka ts nav divas noirtas pasaules, bet patiesb ir savstarpji saisttas viena veseluma daas, kas viena otrai ir vajadzgas — dakrt varbt pat vairk, nek ms to apzinmies.

 

Kop 19. gadsimta vidus, kad lielk daa latvieu atbrvojs no muias valgiem un varja skt pai taist savu ceu pasaul, rpus Latvijas dzvojoajiem latvieiem vienmr bijusi svarga loma ts liktea veidoan.

 

Lai gan mdzam prt zmt mentlu karti, kur ir krasa robea starp Latviju un prjo pasauli, starp tiem, kas dzvo eit, un tiem, kas dzvo citur, manuprt, jau vairk nek 150 gadus Latvijas gargs, poltisks, intelektuls un ar tautas robeas ir krietni plakas par eografisko lniju, kuu iezmjam ar robestabiem. pla, tagad jau globl Latvija redzama gan lielos vsturiskos notikumos, gan mazkos imenes ststos.

 

Neliela personiska atkpe, kas illustr o lielo diasporas ietekmi.

 

oruden pienks brdis, kad Latvij bu dzvojis ilgk nek jebku cit viet pasaul. Skatoties no manas brnbas perspektvas, tas pats par sevi ir prsteidzos notikums, bet sav zi varbt pat prsteidzoks ir tas, ka visai drz bu nodzvojis Latvij ilgk nek abas manas vecsmtes, kum bija oti liela ietekme uz to, ka odien eit esmu. Abas piedzima rpus Latvijas — viena Varav, otra Pterpil. Tas tpc, ka viu tvi pirms Pirm pasaules kaa nevarja eit atrast piemrotu darbu. Tpat k odien daudzi dodas meklt iztiku citur Eiropas Savienb, ar tolaik daudzi no Latvijas meklja darbu taj vienotaj ekonomiskaj telp, kuu sauca par Krievijas impriju.

 

Mtes mte prcls uz Latviju daus gadus pirms Pirm pasaules kaa, tva mte - tikai 1920. gad pc Miera lguma noslganas ar padomju Krieviju. Via man iemcja last. Protams, latviski. Viai bija skaista, izkopta, precza valoda. Via varja dienm pukoties par to, ka kda latvieu draudzene ASV pateikusi, ka aizbrauks uz veikalu pc “ikena”, ttad pc vistas. Tas viss bija par spti tam, ka doans trimd 1944. gad nozmja, ka via mazk nek tredau sava ma pavadja Latvij. Tomr Latvija vi bija vienmr.

 

Man iet, ka is mazais ststs sasaucas ar msu vstures lielo ststu, ku redzams, ka rpus Latvijas nonkuajiem ir bijusi btiska ietekme uz tautas un valsts attstbu.

 

T tas bija jau tautas Pirms atmodas laik. Tas droi vien ir pasaprotami, bet nebtu lieki atgdint, ka viens no pirms tautas atmodas galvenajiem iekustintjiem — Pterburgas Avzes —, k liecina nosaukums, tika izdotas Pterburg — sava veida politiskaj trimd, jo vcbaltiei da izdevuma pardanos Latvij nebtu pievui. Pterburgas Avu redaktors Krijnis Barons gandrz 40 gadus (no 1856. ldz 1893. gadam) dzvoja rpus Latvijas — vispirms Trbat, pc tam Pterburg, tad Maskav. Tur 1878. gad Barons ska lielo dainu vkanas darbu, kas ir viens no msu kultras strakmeiem. Slavenais Dainu skapis turpat ar tika izgatavots, un, dzvodams Maskav, 15 gadu laik Barons sama apmram 150 000 etrrinu no dziesmu vcjiem Latvij.

 

rpus Latvijas dzvojoiem cilvkiem bija oti svarga loma valsts neatkarbas idejas izvirzan un atbalstan.

 

Prasba pc neatkargas Latvijas ar pirmo reizi izskanja trimd. Viens no msu izcilkajiem valstsvriem Mielis Valters 1898. gad devs uz veici, lai izvairtos no izstanas uz Vjatku Krievij. Lai gan tobrd vi bija socilists, Valters nekd gadjum nebija internacionlists, un mri — neatkargu Latviju — vi izvirzja rakst Patvaldbu nost! Krieviju nost!, kas tika publicts 1903. gad laikrakst Proletrietis.

 

Viens no slavenkajiem latvieu trimdiniekiem, protams, ir Rainis. Izstjum Krievij vi uzrakstja savu pirmo dzejou krjumu Tlas noskaas zil vakar, bet trimd veic, kur nodzvoja 15 gadus, Rainis sarakstja lielko dau no saviem svargkajiem darbiem, to skait lugas Zelta zirgs, Pt,vjii! un Jzeps un via bri, dzejou krjumus Klus grmata un Gals un skums, ar pomu Daugava, kas iedvesmoja Latvijas kaavrus cs pret Bermontu. T laika kaavadoi teica, ka brvbas cs Raia Daugava atsvrusi veselu pulku, un ts vrdi Mrtia Brauna kompozcij Saule, Prkons, Daugava turpina ms aizkustint un pacilt joprojm.

 

Ar 1917. gad pc Februa revolcijas principilks prasbas Latvijai izmantot savas panoteikans tiesbas izskanja no audm, kas atrads emigrcij vai bgu gaits. Kamr Latvij vl tikai formuljs idejas par autonomiju, Maskav iznkoais laikraksts Dzimtenes Atbalss, ap kuu pulcjs jauni, nacionli noskaoti inteliences prstvji, jau drz pc revolcijas rakstja, ka “pilsonisks brvbas vl nav nacionls brvbas, kd spk paliek tie msu centieni, kas prasa nacionlo atsvabinanos un panoteikanos”.

 

Ar Amerik dzvojoie latviei (pirms tautieu biedrbas tur veidojs jau 19. gadsimta beigs) izdevum Amerikas Vstnesis 1917. gad pieprasja Latvijas neatkarbu. 1918. gad kd sapulc vii savca 10 000 dolaru, lai paldztu tautieiem Eirop — odien tas btu vairk nek 150 000 dolaru.

 

Ar starpkau gados trimda un ts pieredze nezaudja nozmi. Pieminu nelielu, bet, manuprt, ldz galam neizpttu piemru. Labi zinms, ka Krlis Ulmanis seus gadus pavadja ASV un ar studja Nebraskas Universitt. Mazk uzmanbas pievrsts tam, kdu iespaidu ie trimdas gadi atstja uz via domanu, vismaz saimniecisk jom.

 

Latvieu Zemnieku savienbas ldzdibintjs un Tautas padomes loceklis profesors Jnis Vrsbergs atcerjs, ka jau Pirm pasaules kaa gados Rgas Lauksaimnieku centrlbiedrbas sanksms Ulmanis runjot biei piebildis “pie mums Amerik”. Vlk Ulmaa kritii prmeta, ka “Zemnieku savienbas vadba ar K. Ulmani priekgal zemniecbas tautsaimnieciskaj dzv ska dievint akciju sabiedrbas un “ameriknisko kooperciju””.

 

K labi zinms, pc Otr pasaules kaa un padomju okupcijas trimd nonkuie latviei paldzja nodroint, lai Rietumu valstis un pai ASV patur spk okupcijas neatzanas poltiku, kas ir atjaunots Latvijas valsts tiesisks pastvanas pamat.

 

Pateicoties neprtrauktai lobanai un poltiskajm aktvittm, trimdas prstvji panca, ka pirms 1976. gada Helsinku konferences ASV pazioja, ka neatsaks no neatzanas poitikas.

 

Savukrt Tres atmodas laik trimdas liel ietekme Sent piespieda ASV valdbu rinties ar baltieu prasbm un nodroinja, ka Latvijai un prjm Baltijas valstm Amerikas rpoltik ir atirgs statuss saldzinjum ar citm PSRS republikm. Tas kst skaidrs jebkuam, ku palasa t laika ASV prezidenta Dorda Bua, via nacionls drobas padomnieka Brenta Skovkrofta vai t laika valsts sekretra Deimsa Beikera atmias. Baltijas jautjumam vii savs grmats velta prsteidzoi lielu uzmanbu.

 

Trimdas poltiskajai ietekmei aizvien bija liela nozme ar laik, kad Latvija gatavojs iestties NATO.

 

Kop neatkarbas atjaunoanas liels skaits Latvij dzimuo, dadu iemeslu mudinti — mlestbas, darba, piedzvojumu, izgltbas d —, ir devuies uz citm valstm. Ir scies jauns posms diasporas vstur, tomr tas nav btiski mainjis faktu, ka Latvija kop 19. gadsimta ir bijusi globla pardba. Patiesb s globls Latvijas dads izpausmes ir ciek savijus nek jebkad. ogad janvr man bija iespja daas dienas pabt pasaules otraj gal — Adelaides vasaras vidusskol, kur skolotji gan no “vecs” trimdas, gan “jauns” diasporas un no paas Latvijas piedaljs jauno Austrlijas latvieu izgltoan.

 

Tur satiku jaunu vrieti, ku dzimis un audzis Austrlij, atbraucis uz Latviju strdt Eiropas Savienbas prezidentras biroj, atgriezies Austrlij, lai pabeigtu savu maistra gradu, un pc tam plno atkal prcelties uz Latviju. Tas viss tagad iet normli un dabiski.

 

Protams, ir ar atirbas starp eit dzvojoajiem un rpus nonkuajiem, un ar diaspora nebt nav viengabalaina. Tau Latvija jau ar nav viengabalaina — latgaliei, ventii, suiti, malniei, rdzinieki un piebaldzni un t tlk, un t joprojm —, katram ir sava pieredze, sava maz kopiena, varbt ar savs patnjais runas veids. Kad atbraucu uz Latviju 80. gadu beigs, dakrt teicu, ka nku no “trimdas pagasta”, un is apzmjums man vl aizvien iet uzrunjos.

 

Ttad, raugoties uz gao vstures ritjumu, rzems dzvojoajiem ir bijusi, ir un noteikti ar nkotn bs liela nozme Latvijai. rzems dzvojoajiem ir pieredze, kas Latvijai lieti noder. rzems dzvojoie var Latvijai sniegt atbalstu — gan materilu, gan poltisku, gan morlu. rzems dzvojoie var paldzt ar valsts popularizanu, kas ir jo sevii svargi aj informcijas laikmet.

 

Bet to visu jau js zint. Tau ir vl kaut kas, par ko varbt dakrt mazk domjam.

 

Tie, kas dzvo rzems, nevar uzskatt savu piederbu Latvijai par pasaprotamu, un tas liek aktvk domt par ideliem. rpus Latvijas dzvojoajiem ir lielka brvba noformult savus idelus, bet vienlaikus ar lielka nepiecieamba to dart, lai paiem btu skaidrs, kpc vii uztur sev dzvu latvietbu. Pasv auans dzves pldumam nozmtu, ka vii noslkst ikdienb.

 

Tpc, iespjams, t nav sagadans, ka pirmo reizi principil prasba pc pilngas neatkarbas izskanja tiei rpus Latvijas — Miea Valtera veices trimd. Tur tas bija iespjams — bet ar nepiecieams.

 

Tiei diasporas redzjums, kas vienlaikus ir piedergs Latvijas lielajai kopbai, bet ir ar skats no malas, var bt pai nozmgs, gan iezmjot idelo Latviju, kuu gribam veidot, gan o vziju relizjot.

 

Protams, bez Latvijas diasporai zd jgas. eit risinsies btiskkie notikumi valsts un tautas vstur, eit veidosies ts liktenis. Tau — rzems dzvojoie ir daa no Latvijas liels kopienas, un viu balsi ir svargi dzirdt, taj skait ar vlans. Tpat k diasporai ir nepiecieama Latvija, ar Latvijai ir nepiecieama diaspora — to parda msu vsture kop Pirms tautas atmodas.

 

Novlu PBLA turpint apzinties o pao lomu un sav darbb vl vairk stiprint saiti, kas visiem, lai kur ms dzvotu, ir tik svarga.

  




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA