Mûþîgâ globâlâ Latvija
Apskatît komentârus (0)
23.10.2018
Runa nolasîta 2018. gada 26. septembrî Rîgâ, PBLA valdes sçdes atklâðanâ
Jâatzîstas, ka biju pagodinâts, bet arî nedaudz apmulsis par aicinâjumu runât PBLA valdes sçdes atklâðanâ. Mani lûdza izteikties par diasporas nozîmi ðodienas Latvijâ, bet — ko gan es varu par to îsti pateikt, ja esmu Latvijâ nodzîvojis jau savus 27 gadus?
Bet tad sapratu, ka varbût tieði tâpçc man bûtu jâpieòem ðis ielûgums, lai parunâtu par to, kâ saplûst un mijiedarbojas Latvija un trimda, Latvija un diaspora, Latvijâ dzîvojoðie un ârpus tâs mîtoðie. Lai parunâtu par to, ka tâs nav divas noðíirtas pasaules, bet patiesîbâ ir savstarpçji saistîtas viena veseluma daïas, kas viena otrai ir vajadzîgas — daþkârt varbût pat vairâk, nekâ mçs to apzinâmies.
Kopð 19. gadsimta vidus, kad lielâkâ daïa latvieðu atbrîvojâs no muiþas valgiem un varçja sâkt paði taisît savu ceïu pasaulç, ârpus Latvijas dzîvojoðajiem latvieðiem vienmçr bijusi svarîga loma tâs likteòa veidoðanâ.
Lai gan mçdzam prâtâ zîmçt mentâlu karti, kurâ ir krasa robeþa starp Latviju un pârçjo pasauli, starp tiem, kas dzîvo ðeit, un tiem, kas dzîvo citur, manuprât, jau vairâk nekâ 150 gadus Latvijas garîgâs, polîtiskâs, intelektuâlâs un arî tautas robeþas ir krietni plaðâkas par ìeografisko lîniju, kuºu iezîmçjam ar robeþstabiem. Ðî plaðâ, tagad jau globâlâ Latvija redzama gan lielos vçsturiskos notikumos, gan mazâkos ìimenes stâstos.
Neliela personiska atkâpe, kas illustrç ðo lielo diasporas ietekmi.
Ðoruden pienâks brîdis, kad Latvijâ bûðu dzîvojis ilgâk nekâ jebkuºâ citâ vietâ pasaulç. Skatoties no manas bçrnîbas perspektîvas, tas pats par sevi ir pârsteidzoðs notikums, bet savâ ziòâ varbût pat pârsteidzoðâks ir tas, ka visai drîz bûðu nodzîvojis Latvijâ ilgâk nekâ abas manas vecâsmâtes, kuºâm bija ïoti liela ietekme uz to, ka ðodien ðeit esmu. Abas piedzima ârpus Latvijas — viena Varðavâ, otra Pçterpilî. Tas tâpçc, ka viòu tçvi pirms Pirmâ pasaules kaºa nevarçja ðeit atrast piemçrotu darbu. Tâpat kâ ðodien daudzi dodas meklçt iztiku citur Eiropas Savienîbâ, arî tolaik daudzi no Latvijas meklçja darbu tajâ vienotajâ ekonomiskajâ telpâ, kuºu sauca par Krievijas impçriju.
Mâtes mâte pârcçlâs uz Latviju daþus gadus pirms Pirmâ pasaules kaºa, tçva mâte - tikai 1920. gadâ pçc Miera lîguma noslçgðanas ar padomju Krieviju. Viòa man iemâcîja lasît. Protams, latviski. Viòai bija skaista, izkopta, precîza valoda. Viòa varçja dienâm pukoties par to, ka kâda latvieðu draudzene ASV pateikusi, ka aizbrauks uz veikalu pçc “èikena”, tâtad pçc vistas. Tas viss bija par spîti tam, ka doðanâs trimdâ 1944. gadâ nozîmçja, ka viòa mazâk nekâ treðdaïu sava mûþa pavadîja Latvijâ. Tomçr Latvija viòâ bija vienmçr.
Man ðíiet, ka ðis mazais stâsts sasaucas ar mûsu vçstures lielo stâstu, kuºâ redzams, ka ârpus Latvijas nonâkuðajiem ir bijusi bûtiska ietekme uz tautas un valsts attîstîbu.
Tâ tas bija jau tautas Pirmâs atmodas laikâ. Tas droði vien ir paðsaprotami, bet nebûtu lieki atgâdinât, ka viens no pirmâs tautas atmodas galvenajiem iekustinâtâjiem — Pçterburgas Avîzes —, kâ liecina nosaukums, tika izdotas Pçterburgâ — sava veida politiskajâ trimdâ, jo vâcbaltieði ðâda izdevuma parâdîðanos Latvijâ nebûtu pieïâvuði. Pçterburgas Avîþu redaktors Kriðjânis Barons gandrîz 40 gadus (no 1856. lîdz 1893. gadam) dzîvoja ârpus Latvijas — vispirms Tçrbatâ, pçc tam Pçterburgâ, tad Maskavâ. Tur 1878. gadâ Barons sâka lielo dainu vâkðanas darbu, kas ir viens no mûsu kultûras stûrakmeòiem. Slavenais Dainu skapis turpat arî tika izgatavots, un, dzîvodams Maskavâ, 15 gadu laikâ Barons saòçma apmçram 150 000 èetrrinþu no dziesmu vâcçjiem Latvijâ.
Ârpus Latvijas dzîvojoðiem cilvçkiem bija ïoti svarîga loma valsts neatkarîbas idejas izvirzîðanâ un atbalstîðanâ.
Prasîba pçc neatkarîgas Latvijas arî pirmo reizi izskançja trimdâ. Viens no mûsu izcilâkajiem valstsvîriem Miíelis Valters 1898. gadâ devâs uz Ðveici, lai izvairîtos no izsûtîðanas uz Vjatku Krievijâ. Lai gan tobrîd viòð bija sociâlists, Valters nekâdâ gadîjumâ nebija internacionâlists, un mçríi — neatkarîgu Latviju — viòð izvirzîja rakstâ Patvaldîbu nost! Krieviju nost!, kas tika publicçts 1903. gadâ laikrakstâ Proletârietis.
Viens no slavenâkajiem latvieðu trimdiniekiem, protams, ir Rainis. Izsûtîjumâ Krievijâ viòð uzrakstîja savu pirmo dzejoïu krâjumu Tâlas noskaòas zilâ vakarâ, bet trimdâ Ðveicç, kur nodzîvoja 15 gadus, Rainis sarakstîja lielâko daïu no saviem svarîgâkajiem darbiem, to skaitâ lugas Zelta zirgs, Pût,vçjiòi! un Jâzeps un viòa brâïi, dzejoïu krâjumus Klusâ grâmata un Gals un sâkums, arî poçmu Daugava, kas iedvesmoja Latvijas kaºavîrus cîòâs pret Bermontu. Tâ laika kaºavadoòi teica, ka brîvîbas cîòâs Raiòa Daugava atsvçrusi veselu pulku, un tâs vârdi Mârtiòa Brauna kompozîcijâ Saule, Pçrkons, Daugava turpina mûs aizkustinât un pacilât joprojâm.
Arî 1917. gadâ pçc Februâºa revolûcijas principiâlâkâs prasîbas Latvijai izmantot savas paðnoteikðanâs tiesîbas izskançja no ïaudîm, kas atradâs emigrâcijâ vai bçgïu gaitâs. Kamçr Latvijâ vçl tikai formulçjâs idejas par autonomiju, Maskavâ iznâkoðais laikraksts Dzimtenes Atbalss, ap kuºu pulcçjâs jauni, nacionâli noskaòoti inteliìences pârstâvji, jau drîz pçc revolûcijas rakstîja, ka “pilsoniskâs brîvîbas vçl nav nacionâlâs brîvîbas, kâdçï spçkâ paliek tie mûsu centieni, kas prasa nacionâlo atsvabinâðanos un paðnoteikðanos”.
Arî Amerikâ dzîvojoðie latvieði (pirmâs tautieðu biedrîbas tur veidojâs jau 19. gadsimta beigâs) izdevumâ Amerikas Vçstnesis 1917. gadâ pieprasîja Latvijas neatkarîbu. 1918. gadâ kâdâ sapulcç viòi savâca 10 000 dolaru, lai palîdzçtu tautieðiem Eiropâ — ðodien tas bûtu vairâk nekâ 150 000 dolaru.
Arî starpkaºu gados trimda un tâs pieredze nezaudçja nozîmi. Pieminçðu nelielu, bet, manuprât, lîdz galam neizpçtîtu piemçru. Labi zinâms, ka Kârlis Ulmanis seðus gadus pavadîja ASV un arî studçja Nebraskas Universitâtç. Mazâk uzmanîbas pievçrsts tam, kâdu iespaidu ðie trimdas gadi atstâja uz viòa domâðanu, vismaz saimnieciskâ jomâ.
Latvieðu Zemnieku savienîbas lîdzdibinâtâjs un Tautas padomes loceklis profesors Jânis Vârsbergs atcerçjâs, ka jau Pirmâ pasaules kaºa gados Rîgas Lauksaimnieku centrâlbiedrîbas sanâksmçs Ulmanis runâjot bieþi piebildis “pie mums Amerikâ”. Vçlâk Ulmaòa kritiíi pârmeta, ka “Zemnieku savienîbas vadîba ar K. Ulmani priekðgalâ zemniecîbas tautsaimnieciskajâ dzîvç sâka dievinât akciju sabiedrîbas un “amerikânisko kooperâciju””.
Kâ labi zinâms, pçc Otrâ pasaules kaºa un padomju okupâcijas trimdâ nonâkuðie latvieði palîdzçja nodroðinât, lai Rietumu valstis un îpaði ASV patur spçkâ okupâcijas neatzîðanas polîtiku, kas ir atjaunotâs Latvijas valsts tiesiskâs pastâvçðanas pamatâ.
Pateicoties nepârtrauktai lobçðanai un polîtiskajâm aktîvitâtçm, trimdas pârstâvji panâca, ka pirms 1976. gada Helsinku konferences ASV paziòoja, ka neatsakâs no neatzîðanas poîitikas.
Savukârt Treðâs atmodas laikâ trimdas lielâ ietekme Senâtâ piespieda ASV valdîbu rçíinâties ar baltieðu prasîbâm un nodroðinâja, ka Latvijai un pârçjâm Baltijas valstîm Amerikas ârpolîtikâ ir atðíirîgs statuss salîdzinâjumâ ar citâm PSRS republikâm. Tas kïûst skaidrs jebkuºam, kuºð palasa tâ laika ASV prezidenta Dþordþa Buða, viòa nacionâlâs droðîbas padomnieka Brenta Skovkrofta vai tâ laika valsts sekretâra Dþeimsa Beikera atmiòas. Baltijas jautâjumam viòi savâs grâmatâs velta pârsteidzoði lielu uzmanîbu.
Trimdas polîtiskajai ietekmei aizvien bija liela nozîme arî laikâ, kad Latvija gatavojâs iestâties NATO.
Kopð neatkarîbas atjaunoðanas liels skaits Latvijâ dzimuðo, daþâdu iemeslu mudinâti — mîlestîbas, darba, piedzîvojumu, izglîtîbas dçï —, ir devuðies uz citâm valstîm. Ir sâcies jauns posms diasporas vçsturç, tomçr tas nav bûtiski mainîjis faktu, ka Latvija kopð 19. gadsimta ir bijusi globâla parâdîba. Patiesîbâ ðîs globâlâs Latvijas daþâdâs izpausmes ir cieðâk savijuðâs nekâ jebkad. Ðogad janvârî man bija iespçja daþas dienas pabût pasaules otrajâ galâ — Adelaides vasaras vidusskolâ, kur skolotâji gan no “vecâs” trimdas, gan “jaunâs” diasporas un no paðas Latvijas piedalîjâs jauno Austrâlijas latvieðu izglîtoðanâ.
Tur satiku jaunu vîrieti, kuºð dzimis un audzis Austrâlijâ, atbraucis uz Latviju strâdât Eiropas Savienîbas prezidentûras birojâ, atgriezies Austrâlijâ, lai pabeigtu savu maìistra gradu, un pçc tam plâno atkal pârcelties uz Latviju. Tas viss tagad ðíiet normâli un dabiski.
Protams, ir arî atðíirîbas starp ðeit dzîvojoðajiem un ârpusç nonâkuðajiem, un arî diaspora nebût nav viengabalaina. Taèu Latvija jau arî nav viengabalaina — latgalieði, ventiòi, suiti, malçnieði, rîdzinieki un piebaldzçni un tâ tâlâk, un tâ joprojâm —, katram ir sava pieredze, sava mazâ kopiena, varbût arî savs îpatnçjais runas veids. Kad atbraucu uz Latviju 80. gadu beigâs, daþkârt teicu, ka nâku no “trimdas pagasta”, un ðis apzîmçjums man vçl aizvien ðíiet uzrunâjoðs.
Tâtad, raugoties uz gaºo vçstures ritçjumu, ârzemçs dzîvojoðajiem ir bijusi, ir un noteikti arî nâkotnç bûs liela nozîme Latvijai. Ârzemçs dzîvojoðajiem ir pieredze, kas Latvijai lieti noder. Ârzemçs dzîvojoðie var Latvijai sniegt atbalstu — gan materiâlu, gan polîtisku, gan morâlu. Ârzemçs dzîvojoðie var palîdzçt ar valsts popularizçðanu, kas ir jo seviðíi svarîgi ðajâ informâcijas laikmetâ.
Bet to visu jau jûs zinât. Taèu ir vçl kaut kas, par ko varbût daþkârt mazâk domâjam.
Tie, kas dzîvo ârzemçs, nevar uzskatît savu piederîbu Latvijai par paðsaprotamu, un tas liek aktîvâk domât par ideâliem. Ârpus Latvijas dzîvojoðajiem ir lielâka brîvîba noformulçt savus ideâlus, bet vienlaikus arî lielâka nepiecieðamîba to darît, lai paðiem bûtu skaidrs, kâpçc viòi uztur sevî dzîvu latvietîbu. Pasîvâ ïauðanâs dzîves plûdumam nozîmçtu, ka viòi noslîkst ikdienîbâ.
Tâpçc, iespçjams, tâ nav sagadîðanâs, ka pirmo reizi principiâlâ prasîba pçc pilnîgas neatkarîbas izskançja tieði ârpus Latvijas — Miíeïa Valtera Ðveices trimdâ. Tur tas bija iespçjams — bet arî nepiecieðams.
Tieði diasporas redzçjums, kas vienlaikus ir piederîgs Latvijas lielajai kopîbai, bet ir arî skats no malas, var bût îpaði nozîmîgs, gan iezîmçjot ideâlo Latviju, kuºu gribam veidot, gan ðo vîziju reâlizçjot.
Protams, bez Latvijas diasporai zûd jçgas. Ðeit risinâsies bûtiskâkie notikumi valsts un tautas vçsturç, ðeit veidosies tâs liktenis. Taèu — ârzemçs dzîvojoðie ir daïa no Latvijas lielâs kopienas, un viòu balsi ir svarîgi dzirdçt, tajâ skaitâ arî vçlçðanâs. Tâpat kâ diasporai ir nepiecieðama Latvija, arî Latvijai ir nepiecieðama diaspora — to parâda mûsu vçsture kopð Pirmâs tautas atmodas.
Novçlu PBLA turpinât apzinâties ðo îpaðo lomu un savâ darbîbâ vçl vairâk stiprinât saiti, kas visiem, lai kur mçs dzîvotu, ir tik svarîga.