LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

103342

Saruna par Latvijas izaugsmes stakmeiem
Apskatt komentrus (0)


27.11.2018


 

 

 

 

Biei atceros un labprt citju, ko savulaik intervij man teica tavs amata brlis Justs Karlsons, kad viam jautju, vai vi tic Latvijas valsts nkotnei – atbilde bija: „Vai gan es mudintu savus abus dlus veidot karjru Latvij un saistt dzvi ar Latviju, ja netictu valsts nkotnei!? Tu ar esi eit jau 20 gadus.

 

Es ar ticu Latvijas nkotnei. Esmu patriots, man ir tuva latvieu valoda un kultra. Un glui prgmatiski – Latvijas eografisk atraans vieta ir lieliska, ms esam svargi Rietumeiropai, Skandinavijai, Eiropas Savienbai. Ar ASV, kas noteikti atbalsts msu valsts gaitu. Esmu priecgs, ka dzvoju eiropisk valst. Ceru, ka viss bs labi gan Latvij, gan Eirop, pai emot vr notikumus Ukrain.

 

K tev kljas Latvij, ko vari teikt par valsts biznesa vidi?

 

Man kljas labi. Runjot par biznesa vidi, – ir svargi, ka obrd Latvij atrodas NATO spki, kas garant valsts drobu. Tas prliecina rzemju investorus, k ar vietjos biznesmeus ieguldt Latvij un nevis kaut kur citur, k ar prliecina bankas aizdot naudu uzmjiem. Atminos, ka laik, kad Krievija iema Krimu 2014. gad, ik dienu uz manu biroju zvanja cilvki, kui, zinot, ka esmu ar ASV sertificts advokts, prasja padomus, k atvrt bankas kontus Amerik, Vcij, Anglij u. c. Cilvki domja – dros paliek dros, dau naudas jnogulda rpus Latvijas. Un joprojm uzskata, ka „visas olas nevar turt vien groz”. Tas attiecas ne vien uz lielajiem uzmumiem un investoriem, ar mazie un vidjie domja, ka drok naudu noguldt „vecaj Eirop” un tur ar iegdjs paumus un/vai bankas kontus. Krimas situciju atceras joprojm, un tagad ldz ar jaunumiem Ukrain, Azovas jr, cilvki atkal ir bagi, lai gan jteic – mazk bagi kop Baltij ir NATO kaavri. 

 

Droba ir valsts jautjums nr. 1, un jaunajai Saeimai, kas obrd oti emas, plnojot, k sadalt ministrijas un ietekmes zonas, pirmm krtm vajadztu domt tiei par drobu. T obrd ir ar biznesa, tautsaimniecbas attstbas pamat. 

 

Vai tev, advoktam ar starptautisko praksi, ABVL bankas „gadjums” bija liels prsteigums?

 

Bija prsteigums, cik beigs tri viss notika. Bet nebija prsteigums, ka bs kdas sekas un vai problmas Latvijas bankm, kas fokusjs uz nerezidentiem t.s. un/vai aulu kompanijm, kam ir tikai bankas konti Latvij, bet ne citi aktvi vai jebkda rela darbba. Ar plakai sabiedrbai nebija prsteigums, man iet. Turklt – vien retam no maniem pastvgajiem klientiem bija konts ABLV bank, lielkoties vii naudu glab lielajs banks – SEB, SWEDBANK, LUMINOR, kum ir daudz filiu, bankomti, un, man iet, vispr lielka uzticba. Ar to rins ar advokti. ai sakarb gribu teikt, ka galven problma ir t, ka sabiedrba netiek informta – k norit izmeklana, kas notiek ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmra Rimvica lietu, k virzs makstnespjas administratora Bunkus slepkavbas izmeklana? KNAB, Valsts policijai un tiesbsargjom institcijm vajadztu ik mnesi vismaz informt sabiedrbu preses konferenc vai, izplatot preses paziojumu. Valsts prezidents uzrun tautu 18. novembr, uzruns Ziemsvtkos un Jaunaj gad, bet tauta sagaida, lai to informtu par nopietnm, valsts dzv svargm lietm. Tas ir svargi ar starptautiski – ir tau vismaz dvaini, ka Latvijas Bankas prezidents, bdams aizdoms turtais, nepiedals Eiropas Bankas sanksms. Ko dom par mums citi Eiropas bankas prstvji? Skaidrs, ka neko labu nedom, un ar par mums ststa saviem ietekmgajiem draugiem un uzmjiem. 

 

Dvaini tau ar tas, ka valsts premjrministrs pc ASV likteng paziojuma nesds pirmaj lidman un nelidoja uz Ameriku risint ABLV bankas jautjumu, ievrojot, ka tai tau bijusi liela ietekme uz Latvijas tautsaimniecbu, vai ne?

 

Man grti komentt... Bet oficilu paziojumu no valdbas puses gan gribjs sagaidt. Tas katr zi prliecintu gan msu sadarbbas partnerus, gan investorus, gan visu sabiedrbu. Ja tikuas prkptas ABLV bankas tiesbas, valdbai jcns, lai aizsargtu uzmumu, kas maks nodokus Latvij un nodarbina Latvijas pilsous; ja tika prkpts likums – jsoda. Tas tau ir ne vien starptautisks kauns, bet ar jsaprot, ka Latvijas k investcijm pievilcgas vietas gods ir saobts. 

 

Vai aizvadtajs 13. Saeimas vlans skaidri zinji, par ko atdot savu balsi? 

 

J, es zinju – par Jauno konservtvo partiju, par Jni Bordnu, kuu pazstu gan k kollgu juristu, gan k krietnu cilvku, turklt ar pieredzi valsts prvald (J. Bordns bijis tieslietu ministrs Valda Dombrovska valdb no 2012. ldz 2014. gadam – L. K.). Bet es nepazstu visus cilvkus, kas ir via vadtaj partij – vai taj ir ar „vecs paaudzes mantinieki”, kas savulaik jau „iverjuies” – to es nevaru zint. Vienkri jutu, ka varu uzticties Bordnam, un, ka vi tiem vlas relas prmaias. Cits partijs ar ir labi cilvki, bet oreiz izvljos balsot par Jni Bordnu.

 

obrd, kad runjam, viam uztict valdbas veidoanas procedra ir izgzusies...

 

Nepiekrtu apzmjumam „izgzusies”. Negribja sadarboties ar zinmm partijm un/vai cilvkiem, un ttad nesanca, nevis “izgzs”. Pret ir lieli „naudas maisi” un spcgas savtgs intereses. Skaidrs, ka nav viegli ne Bordnam, ne jebkuam poltiim, kam ir zinmas vrtbas, kas tie vlas kaut ko maint valst.

 

Bet poltika tomr ir „kompromisu mksla”, kas Bordnam noteikti nav stipr puse.

 

Kpc nav stipr puse? Katram cilvkam ir savas vrtbas, un katrs cilvks sav stil ts aizstv. Par kompromisiem svargki daiem ir principi – daru pc labks sirdsapzias, vai nedaru vispr. Un to cilvki, sabiedrba respekt. Bordns, ku, lai gan su brdi, bet bijis tieslietu ministrs, labi zina, ka valst ir zinma cilvku grupa, kas, vldamies aizstvt savas intereses, visu kontrol. ie cilvki cits citu labi pazst, un „ts pavias ir sadaltas”. Bet termins „izgzs” man iet nepareizi apraksto situciju. Vi minja, bet pretim stvja spcgs intereses, kam varbt nav tdu idelu k Bordnam, jo via ideli pagaidm dieml ir „minoritte” Latvijas poltik. ai sakar ar jbrdina lastjus, ka dieml nevar tict visam, kas rakstts medijos un internet, jo ar zinmiem medijiem ir savi mri un savas intereses. 

 

Un cits tavs amata brlis – Aldis Gobzems – vai viam tici? 

 

Esmu viu saticis vairkas reizes, bet labi nepazstu. Varbt vi vartu bt labs premjers, nezinu. Nekd zi negribtu, lai vi sadarbojas ar partiju Saskaa. Katr zi es vlos tikai to, lai Latvij taptu valdba, kas paldz ikvienam latvietim. pai, lai btu, kas padom par tiem, kam dzve nav materil zi tik roaina. OIK un osts „pazd” simti miljonu gad, k gan var „neatrasties” dai desmit miljoni, lai paldztu veselbas aprpei un pensionriem?!

 

Kad ieteica ieviest progresvo nodokli, sacls protesta vtra, ko, starp citu, atbalstja ar Tirdzniecbas un rpniecbas kamera. 

 

Likums par progresvo nodokli tika pieemts, bet tas jau vairk vai mazk attiecas tikai uz tiem, kuiem gada ienkumi prsniedz 50 tkstous eiro. Sliktkais ir tas, ka tiem, kui nodokus slpj, netiek piemrots bargs sods. Piemrs – „Gan Bei” dintavas tau nesldza, un arguments bija – cilvki zauds darbu. Stulbk argumentcija. Valst trkst apkalpojos jomas darbinieku, un cilvki atrastu darbu citur, pie godga uzmja. 

 

Runjot par uzmjdarbbu Latvij un ts gaitu pasaules tirgos, jpiemin PLEIF – Pasaules latvieu ekonomikas un inonvciju forumi, kuos tu aktvi piedalies k lektors. Starp citu, ideja nk no tava tva Ja Kukaia, ku bija PBLA prieksdis.

 

Ikviens ds vai ldzgs forums ir oti vrtgs k vide, ku satiekas cilvki, kas vlas ne tikai nopelnt sav biznes, bet ar paplaint darbbas loku no Latvijas starptautisk lauk. PLEIF ideja ir realizjusies un izdevusies. Cilvki jaut – bet kds ir konkrtais labums? To „labumu” nevar uzreiz izmrt, rezultti citkrt atkljas tikai pc vairkiem gadiem. K, piemram, man biroj ierodas cilvks ar pavisam konkrtu piedvjumu ieguldt Latvijas pienrpniecb. Vi atminas, ka savulaik bijis pirmaj PLEIF, kur viam ideja radusies. Nekur tau nav piefiksts, ka tiei ai forum radusies konkrt ideja. Ierdi, poltii un ar tavi amata bri urnlisti biei vien nesaprot, ka ir biznesa veiksmes, par ko uzmji nelabprt ststa – ldzgi, k tas ir ar labdarbu. Vii vienkri dara. Man ir konkrti piemri, tostarp saistti ar lielm starptautiskm kompnijm, kas Latvij atvruas savus back office, bet vii negrib lieku publicitti, un iemesli tam ir dadi. Kd konkrt gadjum uzmji negribja, lai viu konkurenti uzzina par to, kpc Latvij ir viu biznesam labvlga vide. Un tas ir jsaprot un jrespekt.

 

Bet ir ar publiski zinmi pozitvie piemri, k Latvijas finieris u. c. 

 

J, Latvijas finiea vadtjs Mrti Lcis, ku piedaljs ar PLEIF Austrlij, par to ststa labprt, un viu bizness, cik man zinms, aktvi darbojas tirgos rpus Latvijas. Bet, par kaut ko skku par o kompniju jprasa paam La kungam, jo nezinu detaas.

 

Ja nebtu jgas, PLEIF neturpintos un nepaplaintos, neviens nopietns uzmjs netrtu savu laiku un resursus, lai uz tiem brauktu, bet aizvadtaj vasar Valmier viu skaits jau prsniedza 100. 

 

Nkam gada ruden bs krtjais – nu jau 5. PLEIF. Vai piedalsies? 

 

Piedalos. Turklt oreiz jau ar k Norvijas Tirdzniecbas paltas valdes loceklis, un taj darbojos kop ar Ilzi Garozu, kua labi pazstama k savulaik ALAs un PBLA darbiniece. 

 

Norvija ir viena no pieciem lielkajiem investoriem Latvij. Piemram, Sald darbojas kds desmits uzmumu, kas rao gan uniformas robesargiem, gan sanitro techniku lidmanm un vilcieniem, gan ugunsdroas metalla durvis, gan zirglietas utt., nodroinot darbavietas un nodokus Latvijas valstij. Daudz nezina par diem uzmumiem, bet tdi ir. Tie novrt darbinieku profesionalitti.

 

Valmieras stikla iedras rpnca gada maij atvra filili ASV, Atlant, kur rao salonu prkljumus Boeing lidmanm – vieglus un izcili ugunsdrous. Bet tik maz par to rakstts Latvijas pres. 

 

Vl vairk – man ststa, ka ar Latvijas specilisti turp lido apmct Amerikas strdniekus. Uzmums ekonomisku apsvrumu pc piema lmumu atvrt filili Amerik, lai btu tuvk pircjam. Cits veiksmes ststs – Printful, ko vada Latvijas uzmjs Lauris Liberts ar saviem partneriem, kas jau nodarbina ap 200 cilvku ASV, un, k man ncis zinms ar Meksik ir rpnca vai birojs. 

 

Par viu uzzinju Dziesmu svtkos Baltimor 2016. gad, kur Printful bija atbalsttjs. Ar tu atbalsti Okupcijas mzeju, Vtolu fondu u. c. Ttad – esi veiksmgs starptautiska mroga uzmjs Latvij.

 

Advoktu birojs „ Spgulis & Kukainis”, ko nodibinju Latvij 2008. gada jnij, pagju vasar svinja 10 gadu jubileju. Mums ir laba komanda. Kop esam 12 cilvki, un tas Latvijas mrog ir vidji liels advoktu birojs. Msu birojs ir GGI (www.ggi.com) starptautisk tkl, k viengais advoktu birojs no Latvijas, un ldz ar to mums ir partneri gandrz viss pasaules valsts. Mums ir daudz starptautisku, k ar vietjo, klientu. Esam konsultjui daas no pasaules lielkajm kompnijm, k ar Latvijas bagtos cilvkus un lielos uzmumus. Darba specifikas d nelepoos ar pazstamiem zmoliem.

      

Kas cits ir jauns Latvij? K ar nekustm pauma tirgu?

 

K ku segment. Tirgus pdjos gados ir mazliet lnks vien segment, bet citos ir oti aktvs. T ir gaa diskusija, un, k vienmr saku rzemju latvieiem, kam pieder paumi Latvij, - nevajag NEKAD steigties vai tri pieemt lmumu, un - pats svargkais - nevajag pieemt lmumu par pauma prdoanu, apsaimniekoanu (pai meu) un/vai iznomanu, bez advokta un bez detliztas jautjuma izptes. Obligti jbt paam savam advoktam, nevis advoktam, ko piedv pircjs, jo skaidrs, ka pircja advokts nenoforms dokumentus, kas aizstvs prdevja intereses. Visi vietjie pauma “apsaimniekotji” vai “pircji”, kas mekl rzemju latvieus, kam pieder paumi, mina tos nopirkt „pa lto”, skaidri zinot, ka rzemju latviei prk tri uzticas jebkuai personai, kas run latviski. 


rzemju latviei ir pieradui, ka visi, kas nk uz viu vietjo latvieu centru,  ir pazstami cilvki, kam var uzticties. Gadu gjum slinkie un aubgie „elementi” no latvieu sabiedrbas atkrita, un ar laiku ir palicis tds cls kodols, kas uztur savu kultru. Ttad - rzemju latviei ir pieradui cits citam uzticties. pai slikti ir uzticties tiem, kas atraksta e-past vai Facebook, vai piezvana uz mjm, un piedv “apsaimniekot jsu meu” vai “par labu cenu nopirkt jsu paumu”. Ar itdiem cold callers nekd zi nevajag ielaisties bez advokta. 

 

Vai tiem ir tik traki?

J, un tksto reizes j! Manu mti, manus radus un manus klientus burtiski bombard gan ar e-pastiem, gan ar telefona zvaniem, gan ar vstulm, gan Facebook, gan LinkedIn kompnijas, kas piedv „apsaimniekot jsu meu”. Neviens nevlas “apsaimniekot jsu meus” un tur iet grbt lapas un salast atkritumus, bet gan vlas IZCIRST jsu meus un jums samakst iespjami mazko summu! Jebkdos darjumos ar jebkuu mea “apsaimniekotju”  OBLIGTI jizmanto advokts, kas aizstv tikai un viengi panieku intereses. Nepietiek ar ar kdu Latvijas radinieku, jo biei vien ar os radus, ie “apsaimniekotji” apmauc.

 

1990.-ajos gados, rzemju latvieu centrus apceoja ldzgi “apsaimniekotji”, kas gribja “apsaimniekot” kas un namus, kas piederja rzemju latvieiem Rgas centr un Vecrg, jo tajos gados meiem nebija tik btiska vrtba k tagad. Daudzi rzemju latviei, rkodamies bez advokta, parakstja vienpusjus “apsaimniekoanas” lgumus uz 30 (trsdesmit), j, trsdesmit gadiem, un tika nelgi apkrpti! Ja neticat man, pajautjiet draugiem un pazim.

 

Tagad viena hektara oti laba mea vrtba sasniedz USD 15 000 (piecpadsmit tkstous ASV dolaru), tpc juzmans un nedrkst steigties ar jebkdu darjumu.  Sldzot apsaimniekoanas lgumu, vienmr vajag izmantot advoktu - tas var atmaksties vairkas reizes. Nekas btiski nemainsies, ja ln gar, vien vai divos gados, pieemsiet lmumu par meu apsaimniekoanu vai prdoanu, iepriek to prrunjot ar jsu advoktu, k ar ar brniem un imeni, ja esat gados vecks cilvks. Nesteidzieties, jo, ja steidzaties un netm sadarbojaties ar kdu krpnieku, jsu meu “apsaimniekos” t, ka nekas nepaliks paiem.

 

Vai jsu birojs ar sniedz das konsultcijas?

 

J. Man un imenei ar pieder mes Latvij, k ar vairkiem klientiem, ttad ne tikai saprotu juridiskos jautjumus, kas attiecas uz mea apsaimniekoanu un prdoanu, bet ar praktisko pusi, pats bdams mea panieks, un prvaldot savas imenes meus Valmier. 

 

K msu lastjiem ar jums sazinties?

 

Ierakstiet manu vrdu Google, un visi mani kontakti pardsies (smejas)! Man iet ka esmu viengais Matss Dvis Kukainis pasaul, un Google to pierda. Mana e-pasta adrese ir matiss@ska.lv un telefona numurs  +371 2839 0346.


Par citu, jaukku tmu, - zinu, ka tav imen aug meitia Minna, kas noteikti prasa daudz laika un uzmanbas. Bet mintaj PLEIF un cits rpusdarba aktivitts iesaisties sabiedrisk krt. Tas laikam jums „iedzts” imen, jo ar brlis Roberts ir pazstams sabiedriskais darbinieks – obrd Latvijas Brvbas fonda valdes prieksdis. 

 

J, meitia Minna tiem ir tas cilvci, ar ko ir oti patkami pavadt laiku... Bet vecki (Aija un Jnis Kukaii – L.K.) tiem mums ir „iedzinui” o nepiecieambu dart sabiedrisko darbu. Augot Miign, Amerik, zinjm, ka latvietis vakaros un nedas nogals neatpas, bet dodas kaut ko dart latvieu sabiedrbas lab. Un tas sks jau brnb – bija jiet latvieu skoli katru svtdienu, un uz citm latvieu nodarbbm pa nedas vidu. 

 

stenb ir tik patkami bt td vid un satikt tdus cilvkus, kas nedarbojas tikai naudas, bet augstku iemeslu pc.

  




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA